Rūdītie staļinisti turpina gvelzt, ka Baltijas valstis esot labprātīgi iestājušās dižajā padomju saimē, ar to domājot staļinisko Krieviju jeb PSRS. Šie melkuļi, aci nepamirkšķinot, noliedz arī Krievijas līdzdalību Otrā pasaules kara izraisīšanā kopā ar hitlerisko Vāciju. Bet Padomju Savienības Augstākā padome, 1939. gada 31. augustā ratificējot Ribentropa – Molotova paktu, nodrošināja Hitleram iebrukumu Polijā, ko arī īstenoja jau nākošā dienā – 1. septembrī. Par nebijušu nevar pataisīt arī faktu, ka Padomju Savienība iebruka Austrumpolijā 17. septembrī.
Augusta «jubilejas» sakarā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tieši Ribentropa – Molotova pakts bija sazvērestība pret mieru, kā arī pret miermīlīgām kaimiņvalstīm, Baltijas valstis ieskaitot. Par nebijušu nevar pataisīt faktu, kad divas agresīvas, militāras lielvalstis – hitleriskā Vācija un staļiniskā Krievija – slepeni noslēdza darījumu, jau minēto paktu un tā slepenos papildprotokolus, ar kuriem tika dalītas savstarpējās interešu sfēras – citu valstu teritoriju varmācīga sagrābšana. Vēl no padomju varas Latvijā nebija ne smakas, bet Maskavā jau tapa "pavēle nr. 001223" par padomju varas ienaidnieku iznīcināšanu Latvijā. Gan arhīvu dokumenti, gan tā laika padomju prese jūsmoja par jaunās ēras sākšanos. "Pravda" 1940. gada 29. martā rakstīja: "Kā zināms, Anglijas un Francijas valdības ir ignorējušas Vācijas pagājušā gada beigās izteikto miera gribu, un kļūst saprotams, ka Vācija ir bīstams konkurents imperiālistiskām Eiropas lielvalstīm, t.i., Anglijai un Francijai. Šī iemesla dēļ abas valstis ir pieteikušas karu Vācijai, paskaidrojot, ka grib palikt uzticīgas saviem dotiem solījumiem Polijai. Abu valstu naida pilna izturēšanās pret Padomju Savienību ir vēl padziļinājusies, tāpēc, ka Padomju valdība ir atteikusies piedalīties pret Vāciju vērstā politikā un pārvērsties par imperiālistu kalpu." Tie ir salti meli, ka "Vācija ir izteikusi miera gribu", jo pilnīgi pretēji – kopā ar Krieviju tā "torpedēja" miera sarunas starp Angliju un Franciju, no vienas puses, un Padomju Savienību, no otras puses, lai izveidotu antanti pret vācu militārismu. Visu cerību izgaistošā atmosfērā notika šīs konferences pēdējā sēde 1939. gada 21. augustā Maskavā. Staļins ar Hitleru slepeni vienojās šīs miera sarunas izjaukt. Un tā arī iznāca. Un tūdaļ, t.i., 23. augustā, apbruņots ar visām Hitlera pilnvarām Joahims fon Ribentrops ieradās Maskavā noslēgt slepeno "darījumu" ar Krieviju. Viņš atveda arī īpašu Hitlera vēstījumu: "No šī brīža visas Austrumeiropas problēmas ir vienīgi Vācijas un Krievijas lieta." Tāda ir patiesība, kuru nevar pataisīt par nebijušu. Nezinu, kā citiem, bet man derdzas tādi cilvēki, kas dauza tukši izēstus katlus un platām mutēm klaigā, ka viņi ir tie pasaules glābēji un atbrīvotāji.