Latvijas ekonomiskā dilemma – inflācija un iedzīvotāju aizbraukšana

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Radio SWH politiskā dueļa dalībnieki šoreiz ir Valdis Dombrovskis no "Jaunā laika" un Roberts Zīle no TB/LNNK. Kurš kuru?

M.Z.: Vai Latvijā būtu jāatjauno nāvessods?

R.Z.: Nē.

V.D.: Nē.

M.Z.: Vai Latvijai būtu jāatsakās no teritoriālajām pretenzijām uz Abreni?

R.Z.: Nedrīkst mainīties Latvijas juridiskā pozīcija attiecībā par robežlīgumu, līdz ar to arī šis jautājums. Tas nozīmē, ka ir jābūt deklarācijai, jo citādi nevar noslēgt robežlīgumu.

V.D.: Līdzīgā veidā. Tās nav teritoriālās pretenzijas. Deklarācija pie robežlīguma.

M.Z.: Vai Rīgā atļaujami seksuālo minoritāšu gājieni?

R.Z.: Domāju, ka jebkuriem ir atļauts, tikai jābūt kontrolei pār šo pasākumu, gan teritorijas izvietojumā, gan arī kā tiek nodrošināta drošība.

V.D.: Līdzīgā veidā. Ir jānosaka noteikti kritēriji un arī jautājums par drošības pasākumiem. Piemēram, pēdējais pasākums tieši tāda iemesla dēļ netika saskaņots.

M.Z.: Es būšu bezkaunīgs un teikšu, ka abi minētie premjera kandidāti nespēja atbildēt uz jautājumu – vai Rīgā ir atļaujams seksuālo minoritāšu gājiens. Principiāli – vai nu jā, vai nē, bet jūs te kaut kā…

R.Z.: Ja tā principiāli prasīt – vienkārši jā vai nē, tad drīzāk, ka ir jāatļauj. Mēs saskaramies pietiekami daudz ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Kreisajās frakcijās viņu ir ļoti daudz, arī liberālajās, arī tajā frakcijā, kuru pārstāv LC/LPP kopīgā frakcija. Tur ir ļoti agresīvi cilvēki šajos jautājumos. Man, protams, nepatīk, ka tiek izmantots liels spēks, tai skaitā arī ārpus Latvijas šajos gājienos un šo interešu sasniegšanā, bet nevar iekrist otrā galējībā, ka nevar ļaut cilvēkiem izteikt savu pozīciju.

M.Z.: Vai nav tā, ka jūsu partijas māna vēlētājus, proti, ir cilvēki, kuriem ļoti patīk Roberts Zīle un Valdis Dombrovskis, tajā pašā laikā jūs esat Eiropas Parlamenta deputāti, kuri nedrīkst kandidēt. Kandidēt jūs drīkstat, bet ar nosacījumiem.

R.Z.: Tas nav tik triviāli. Man ir liels sašutums, ka Saeima pavasarī sagrozīja likumu tā, ka Eiropas Parlamenta deputāti īstenībā nevar piedalīties šajās parlamenta vēlēšanās, jo tad viņiem četri mēneši jābūt bezdarbniekiem, bet tā nevienā citā valstī nav Eiropas Savienībā. Ja viņi neaiziet no darba Eiropas Parlamentā augustā, tad viņus kā vecus čekistus izsvītro no saraksta, kā noziedzniekus, kas ir mānījušies pretēji likumam. Esmu iesniedzis prasību Satversmes tiesā, lai šo normu izmaina. Kas attiecas uz vēlētāju pusi, tad ir tā, ja ir labs rezultāts, tad pildīšu savus pienākumus Latvijā valdībā, savukārt, ja nav, tad tas nozīmē to, ka īstenībā cilvēki grib, lai es palieku tur, kur es esmu.

V.D.: Kas attiecas uz kandidēšanu, gan "Jaunais laiks", gan TB/LNNK ir pietiekami skaidri formulējuši, ka esam premjera kandidāti, nevis deputātu kandidāti. Par premjeru kļūst tikai viens cilvēks. Ja vairākas partijas ir nominējušas savus premjera kandidātus, tad visi šie cilvēki nekļūs par premjeriem.

M.Z.: Jums nemaz neliekas, ka vēlētājs tiek mānīts?

V.D.: Vēlētājam ir pilnīgi skaidri pausti tie amati, uz kuriem esam kandidāti.

R.Z.: Vēlētājs tiek mānīts ar likumdošanu, kas neļauj četriem "tēvzemiešiem", kas ievēlēti Eiropas Parlamentā, startēt vēlēšanās. Tā ir politiska norma likumā.

M.Z.: Neko zemāku par premjera amatu nevēlaties? Vai nu premjers, vai braucu atpakaļ?

R.Z.: Politikā ir situācijas, kad jāizdomā, kas ir vajadzīgs vairāk Latvijai. Manas intereses būs pakļautas vairāk partijai. Bet pamatā ir doma par premjeru, tāpēc jau katra partija izvēlas vienu kandidātu.

V.D.: Notika sarunas par iepriekšējās valdības izveidi, es biju "Jaunā laika" finanšu ministra kandidāts, līdz ar to, pilnībā izslēgt šādu iespēju nevarētu arī tagad. Pašreizējā momentā esmu izvirzīts kā premjera kandidāts.

M.Z.: Zīles kungs, jūs esat paudis publiski viedokli, ka vajadzētu optimizēt "Trīs brāļu" izdevumus.

R.Z.: Es teicu, ka saprotu, ka sabiedrībai ir vajadzīgi "Trīs brāļi". Pašreizējā sabiedriskā doma to ir akceptējusi. Cita lieta, ka daudz kas nav skaidrs ar finansējumu, bet mans jautājums ir tāds – vai "Trīs brāļiem" obligāti jābūt trīnīšiem? Respektīvi – jādzimst vienā laikā. Tie tomēr ir ļoti lieli objekti, un Latvijai viņi jābūvē secībā, jo šāda līmeņa objekti atstāj ietekmi uz Latviju.. Aleksandrijas bibliotēka maksāja divreiz vairāk, nekā sākumā to paredzēja. Es nedomāju, ka mums būs daudz savādāk. Šādiem objektiem bieži vien nevar noteikt precīzi finansējumus, arī būvniecības sadārdzinājums tagad plosās un mēs saprotam, ko tas nozīmē.

M.Z.: Jūsu abu viedokļi sakrīt, kā turpmāk dalīt Eiropas Savienības līdzekļus, ka līdzšinējais princips – kurš pirmais brauc, pirmais maļ, nav pieņemams?

V.D.: Jā, tas, ko mēs piedāvājam…

M.Z.: Tās "gaišās rindas" ieviesa Kariņa kunga laikā. "Jaunais laiks" ir kļūdījies?

V.D.: Tas, ko mēs šajā gadījumā piedāvājam, – noteikt reģionālās kvotas un diferencēt atbalstu atkarībā no reģionu attīstības līmeņa. Pašreiz šis atbalsts tiek diferencēts, bet tas nav pilnībā pietiekoši, lai izlīdzsvarotu Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadali pa reģioniem. Mērķis ir panākt, lai lielāka naudas daļa nonāk reģionos, kuri ir ekonomiski mazāk attīstīti.

M.Z.: Pat ja nav projektu?

V.D.: Kā situācija ir pierādījusies, ka šī nauda tiek apgūta, šīs naudas nepietiek. Ir īstais laiks ieviest kritērijus un dot lielākas iespējas arī uzņēmējiem ārpus Rīgas pie šīs naudas tikt klāt. Pirmais solis tika Kariņa laikā sperts. Iepriekšējā posmā tikai 4% no līdzekļiem nonāca Latgalē.

M.Z.: Uz jautājumu – vai būtu jāmaina VID vadība, jūs sakāt, ka principā nē. Esmu jūs pareizi sapratis, ņemot vērā "Jaunā laika" īpatnējās attiecības ar VID?

V.D.: Es ne gluži saprotu, ko jūs domājat ar šīm "īpatnējām attiecībām", jo manā laikā no ieņemamā amata atbrīvots toreizējais VID ģenerāldirektors Sončika kungs, sekoja tiesāšanās un ir Augstākās tiesas Senāta lēmums, ka Sončika kungs no amata tika atbrīvots pamatoti. Šo nekādā gadījumā nevarētu attiecināt uz visu VID. Jebkurā gadījumā, kas attiecas uz VID, manuprāt, attiecības ar VID bija ļoti konstruktīvas un mums izdevās panākt arī lielā mērā to, ko bijām solījuši – uzlabot nodokļu iekasēšanu. Varu pieminēt tikai pāris skaitļus, kas attiecas uz 2003. gadu - PVN ieņēmumi pieauga par 20%, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 20%, tai skaitā naftas produktiem par 27%. VID vadība tika uzaicināta uz Saeimas pretkorupcijas komisiju jautājumā – kāpēc VID nepilda akcīzes nodokļa plānu? Ir ļoti pamatoti VID vadībai šo jautājumu uzdot.

M.Z.: Ja politiķi sāks pildīt to, ko sasolījuši – minimālo algu, neapliekamo minimumu, nodokļu pazemināšanu, tad viens gudrs vīrs jau ir sarēķinājis, ka budžeta deficīts būs 6% no iekšzemes kopprodukta. Vai partijas rēķina, cik tas reāli viss izmaksās un no kurienes tā nauda nāks?

R.Z.: Mēs rēķinājām. Kad mainījām savu pozīciju un uzskatījām, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklim tieši fiskālā aspekta dēļ bija svarīgāk palielināt neapliekamo minimumu, nevis pazemināt likmi, mēs to rēķinājām. Tas, kas ir nobalsots Saeimā otrajā lasījumā, pāriet trīs gadu laikā no 25% uz 15%, jau pirmajā gadā ir 100 miljoni latu. Neapliekamā minimuma palielināšanas priekšlikums ir krietni mazāks.

V.D.: Ekonomiskajai programmai cauri vijas viena lieta – kā atrisināt Latvijas ekonomisko dilemmu? Latvijas ekonomikā ir divas nopietnas problēmas – augsta inflācija un iedzīvotāju masveida aizbraukšana uz vecajām ES dalībvalstīm. Reālākais veids, kā aizkavēt iedzīvotāju aizbraukšanu, ir algu celšana. Algu celšana savukārt stimulē iekšzemes pieprasījumu, kas veicina inflāciju. Ap šo dilemmu lielā mērā grozīsies valsts ekonomiskā politika tuvākajos gados. Mūsu piedāvājums – algas ir jāceļ, jo mums ir prioritāri noturēt Latvijā savus cilvēkus. Mēs piedāvājam trīs gadu laikā dubultot minimālo algu un celt algas sabiedriskajā sektorā, vienlaicīgi īstenot inflācijas samazināšanas programmu.

R.Z.: Ārkārtīgi svarīgs aspekts, lai cilvēki nebrauktu prom, bet izvēlētos tomēr turpināt savu karjeru Latvijā, ir mājokļu pieejamība, kas Latvijā pasliktinās: neskatoties uz to, ka visapkārt būvē, cenas iet ārkārtīgi strauji augšā un cilvēkiem pazūd viena no svarīgākajām lietām dzīvē – iespējas nopirkt mājokli. Tāpēc mums ir priekšlikums stipri atdalīt spekulatīvos darījumus no pirmā mājokļa pircējiem, kuriem būtu priekšroka tirgū. Vēl viens aspekts ir ar inflāciju. Minimālās algas pacelšana vai neapliekamā minimuma pacelšana ļoti izraisīs inflāciju, tā esmu dzirdējis. Īstenībā, ko šie cilvēki ar ienākumiem zem vidējā vairāk pirktu – labāk ēdīs, labākas drēbes nopirks, samaksās par komunālajiem pakalpojumiem. Tas nevarētu izraisīt inflācijas pieaugumu, jo pārtikas ES iekšējā tirgū ir ļoti daudz, atliek tikai viņu piegādāt, ja Latvijā nevar saražot. Ar apģērbu ir tas pats. Tam nevajadzētu izraisīt inflāciju.

V.D.: "Jaunais laiks" uzskata, ka minimālā alga ir viens no soļiem. Otrs – algas sabiedriskajā sektorā, jo valsts nevar tieši regulēt algas privātajā sektorā. Valsts var tikai radīt stimulus algu celšanai, tai skaitā palielinot neapliekamo minimumu. Ir novērtējums, ka pie 500 latu algas iedzīvotājiem ievērojami mazinās motivācija aizbraukšanai uz ārzemēm. Vidējā alga Latvijā ir starp 280 un 290 latiem. Mums vēl ir krietni jāpieliek pie algām, process jābalansē ar budžeta iespējām. "Jaunais laiks" vienmēr ir ļoti rūpīgi uz to skatījies. Tas ir veids, kā aizturēsim, jo 85% no cilvēkiem saka, ka galvenā motivācija aizbraukšanai uz ārzemēm ir lielākas algas. Ja mēs to necelsim, cilvēki vienkārši aizbrauks.

M.Z.: Rīt viesis būs Šlesera kungs. Šie teksti - mēs nodrošināsim 500 latu algu! Ko jūs varat nodrošināt? Jūs varat kādam privātam darba devējam kaut ko pavēlēt, cik viņam jāmaksā alga? Tur iznāk putra. Neapliekamie minimumi, minimālās algas, tad atnāk vēl kādi tēvoči un pasaka, ka alga 500 lati. Es varu saderēt, ka puse cilvēku vairs nesaprot, par ko ir runa.

R.Z.: Cilvēki ir sastapušies ar nodokļu sistēmu pietiekami. Saprast, ka kapitāla ienākuma nodoklis jāmaksā, visiem ir skaidrs. Tāpat ir samērā skaidras lietas, kas attiecas uz handikapa radīšanu mājokļa tirgū pirmā mājokļa pircējiem. Tas viss ir zināms.

M.Z.: "Tēvzemieši" gūst kaut kādus rezultātus, jūs aizbraucat mājās, jo neesat premjers, esat dusmīgs…

R.Z.: Mājās – tas ir kur?

M.Z.: Tur prom.

R.Z.: Nē, mājas man ir Latvijā, es strādāju vairāk ārpus Latvijas.

M.Z.: Jūs aizbraucat uz savām otrajām mājām. "Tēvzemieši" iet valdībā, viņiem ir jūsu programma, no otras puses partijas, kurām šīs lietas nemaz nepatīk, negribas tādus nodokļus ieviest. Vai jūs varat partijas vārdā teikt, ka jūs būtu gatavi arī atteikties no šīs idejas par spekulatīvo darījumu aplikšanu ar nodokļiem?

R.Z.: Pilnīgi viennozīmīgi mūsu programmā tas ir viens no stūrakmeņiem. Mēs varam atrast kompromisu, bet jebkurā gadījumā, ja nedzēsīsim un nedosim priekšroku it īpaši pirmā mājokļa pircējiem pret spekulatīviem darījumiem, tad mēs tādā valdībā neredzam sev vietu.

V.D.: Jāsaka, ka mums ir līdzīga programmatiskā nostāja. Zīles kungs jau minēja, ka mums ir paredzētas tieši nekustamā īpašuma nodoklī noteikt neapliekamo minimumu kvadrātmetros par iedzīvotāju, kas, aktualizējot kadastra vērtību, nerada to problēmu, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo vietās, kur ir augsta kadastrālā vērtība, ir spiesti pamest savus dzīvokļus, mājas. Ir neapliekamais minimums nevis summā, bet gan kvadrātmetros uz iedzīvotāju. Tās ir nianses, par to mēs varam diskutēt.

M.Z.: Ja mēs ticam patiesības avīzei "Diena", tad "Jaunais laiks" grib būt valdībā par katru cenu vairāk vai mazāk, tad esat gatavi atteikties no šīs idejas?

V.D.: Mēs esam gatavi par šo ideju diskutēt, bet tiešām ļoti atbalstām un arī aicinātu potenciālos koalīcijas partnerus šo ideju atbalstīt, tai skaitā par šo spekulatīvo darījumu ar nekustamajiem īpašumiem, vērtspapīriem un uzņēmumu kapitāla daļām aplikšanu ar nodokli. Tas ir tas, uz ko mēs aicinām. Pašreiz neizvirzām nekādas kategoriskas prasības.

M.Z.: Ir viedoklis, ka labējās partijas ir sasparojušās un vismaz vārdos ir kļuvušas arvien kreisākas un sociāli orientētas. Es gribu jūsu komentāru, jo, no malas skatoties, tiešām tā liekas, ka visi sabēdājušies par mums grūtdienīšiem.

R.Z.: Tā praktiskā lieta ir tomēr tāda, ka galīgi nenozīmē, ka politekonomiskā domā pavirzās pa kreisi. Tā ir normāla Eiropas prakse. Eiropā visās valstīs apliek ienākumu no kapitāla ar nodokli. Mēs nesakām, ka tas ir slikti, bet par to ir arī jāmaksā ienākuma nodoklis gluži tāpat, kā par algu. Bet Latvija ir tāda jocīga zeme, kurā apliek tikai algu ar nodokļiem, savukārt uz ienākumiem no kapitāla – nulle.

M.Z.: Tā atklāsme, ka tas ir jocīgi, "tēvzemiešiem" tagad pienāca?

R.Z.: Katram laikam ir savs laiks. Ja pirms četriem gadiem būtu priecīgi par jebkuru hipotekāro kredītu, pilnīgi cita situācija. Tā ir normāla prakse, ka laiks mainās, politiķiem jāizdara pareizie akcenti.

V.D.: Nevajag jaukt divas lietas – labēja politika un sociāli bezatbildīga politika. Tās ir divas dažādas lietas. Arī labējā politika var un tai ir jābūt sociāli atbildīgai, tikai jautājums – kādā veidā tas tiek panākts? Vai tas tiek panākts caur zemu kopējo nodokļu slogu, stimulējot uzņēmējdarbību, ekonomisko izaugsmi un tādā veidā panākot lielāku līdzekļu apjomu, ko var novirzīt sociālo jautājumu risināšanā. Kreisie piedāvā – uzliekam lielākus nodokļus un ceram, ka ekonomiskā aktivitāte no tā nenobremzēsies un tad mums būs vairāk ko sadalīt. Tas ir jautājums par ekonomisko attīstību vai pārdali. Labējās partijas ir vienotas par to, ka jāiet ekonomiskās attīstības ceļu. Tāpēc mēs arī runājam par nodokļu sloga samazināšanu, kaut vai ceļot neapliekamo minimumu, bet sociālās problēmas ir jārisina. Kas attiecas uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un vērtspapīriem, tad tiešām nav nekāda pamata, kāpēc ienākumus no darba apliek ar 25% nodokli, kāpēc ienākumus no uzņēmējdarbības apliek ar 15%, bet spekulācijas ar nekustamo īpašumu un akcijām vispār neapliek ar nodokli. Tur nav loģikas, un tā situācija tiešām ir jāsakārto.

R.Z.: Jaunā paaudze Latvijā arī uztver šo "biezumu" kā negatīvu faktoru, kas mani īstenībā uztrauc. "Biezumu" tādā veidā, ka tad, kad bija pavasarī Bulduru tehnikuma teritorijā par zemi, bija skolnieki, kuri iznāca uz Lielupes tilta, ar plakātiem. Tas naids bija diezgan nepārprotams – kas jums, biezie, zemes pietrūkst? Tas uztrauc. Viena lieta, ja cilvēkiem ir niknums un atceras padomju laikus, bet jaunai paaudzei tas nāca no sirds, tam mazliet jāuztrauc arī visus t.s. "biezos" Latvijā, ka ir tomēr jādomā par sociāli atbildīgu ekonomiku valstī. Mēs gribam turēt Latvijā valdību labēju. Ja mēs neveiksim šos soļus, tad visdrīzāk sagaidu, ka Latvijā var ienākt iekšā ar pilnīgi kreisām idejām, tad es nezinu, cik desmitiem gadu laikā mēs mēģināsim sasniegt Eiropas vidējo dzīves līmeni.

M.Z.: Jums arī tā liekas?

V.D.: Baltijas valstis, Latvija tiešām ir valsts, kura šo nav piedzīvojusi. Daudzas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis šo ir piedzīvojušas, un tas ir radījis problēmas ekonomikā un nestabilitāti. Es piekrītu tam, ka mums jāstrādā pie tā, lai būtu labēja koalīcija. Pirmās negatīvās zīmes jau ir – šī jau ir otrā valdība, kas pēc būtības turas uz PCTVL balsīm izšķirīgos brīžos.

M.Z.: Tas, ka jūs rakstāt savās programmās, ka Latvija attīstās strauji, – kāds politikai ar to visu ir sakars?

V.D.: Politikai ar to ir vistiešākais sakars, jo politiķi rada to uzņēmējdarbības vidi, kurā uzņēmējiem vai nu ir iespējas strādāt, vai ir mazākas iespējas strādāt. Vairākus darbus uzņēmējdarbības vides sakārtošanai mēs šajā laikā esam veikuši, ieskaitot Einara Repšes valdības laikā veikto nodokļu samazināšanu, vairāku administratīvo procedūru vienkāršošanu, drīzumā tiks ieviests e-paraksts, kas ievērojami atvieglos uzņēmējiem informācijas apmaiņu ar valsti.

M.Z.: Jums tiešām liekas, ka tās ir uzņēmējiem principiāli svarīgas lietas?

V.D.: Man pietiekami daudz ar uzņēmējiem sanāk runāt, jautājums par nodokļu slogu vienmēr ir aktuāls, jautājums par administratīvo procedūru vienkāršošanu, kurā tai skaitā ietilpst e-paraksts, arī vienmēr ir aktuāls.

R.Z.: Skaidrs, ka uzņēmējdarbība attīstās no tā, kāda ir valdības politika ilgtermiņā. Latvijā tā bija uz pareizām sliedēm, bija kļūdas un visādas nebūšanas, bet lielos vilcienos bija. Ja uzņēmēji darbotos Baltkrievijā, es gribētu redzēt viņu politiski diktētājā vidē, cik lieli panākumi būtu kopīgajā IKP pienesumā. Tas ir piemērs tepat kaimiņos.

M.Z.: Kāda uzņēmējam ir atšķirība, kas ir pie varas – premjers Zīle vai Dombrovskis? Principā jau viss ir labi un lielos vilcienos jau viss attīstās pareizi.

R.Z.: Ja jūs mani salīdzinātu ar Šleseru ekonomiskos jautājumos, tad mums ir ļoti daudz atšķirību – gan par spekulatīvajiem darījumiem nekustamo īpašumu jomā, gan par iedzīvotāju ienākumu nodokli.

M.Z.: Kas tad jums nav kopīgs ar labējo partiju LPP?

R.Z.: Par ienākumu no kapitāla aplikšana nodokli, par nekustamo īpašumu spekulatīvajiem darījumiem mums ir ļoti atšķirīgas pozīcijas. Šleseram liekas, ka spekulatīvs nozīmē tikai padomju laika žargonā aprakstītu sliktu padarīšanu. Tas tā nav. Īrijā bija nodokļu likums, kas bija pretspekulācijas.

M.Z.: Jūs esat godīgāki, tāpēc ir tā starpība starp jums kā premjeru, un neminēšu, kādi vēl varianti?

V.D.: Mums ir atšķirības ar citiem labējiem politiķiem. Ja mēs tautsaimniecības debatēs jautājumu par Latvijas ekonomikas pārkaršanas riskiem, kurā Šlesera kungs vienkārši paziņo, ka Latvijas Bankā neko nedara un saņem lielas algas, un cenšas pamatot savu eksistenci, visus biedējot ar pārkaršanu, tad, piedodiet, ar tik nenopietnu attieksmi pret makroekonomikas stabilitāti mēs tiešām varam samērā ātri iebraukt grāvī. Šeit ir zināmi riski. Ja potenciālie koalīcijas partneri uzskatīs mani par to premjeru, kas varēs konsolidēt labējos politiskos spēkus, tad esmu gatavs to uzņemties.

M.Z.: Jūsu abu teiktajā vīd viegla nepatika pret Aināru Šleseru. Kā tad jūs sastrādāsieties?

R.Z.: Politikā nav patika vai nepatika. Ja jūs esat viens no simts deputātiem, ir jāspēj runāt ar pārējiem 99. Ja ne, tad esat slikts politiķis. Cita lieta, ka nepiekrītat kādai konkrētai pozīcijai, tad to skaļi sakiet un cīnāties pret oponentu. Bet nevar būt tā, ka nepatika izraisa problēmas komunicēt politiskos jautājumos. Politika ir kompromisu māksla.

V.D.: Uz politiku tiešām ir jāskatās reāli, ja vēlaties, pragmatiski. Līdz ar to nākamā Saeima būs tāda, kāda tā būs – kā vēlētāji šonedēļ lems. Šonedēļ esam izplatījuši valdes paziņojumu, ka esam gatavi uzņemties valdības vadīšanu un esam gatavi arī strādāt koalīcijā ar labējām partijām, balstoties uz tiesiskas valsts principiem. Skaidrs, ka mums varbūt gribētos kādu ideālo Saeimu, bet ideālās Saeimas nebūs, būs pilnīgi konkrēti ievēlēta Saeima ar konkrētām politiskajām partijām. Mums vienkārši būs jānāk kopā un jārunā.

M.Z.: No malas tas izskatās diezgan vājprātīgi – vienreiz jūs sadurat dunčus mugurās viens otram, tad paiet kaut kāds brīdis un jūs atkal esat gatavi strādāt.

V.D.: Mēs redzēsim, kuri politiskie spēki Saeimā būs ievēlēti, un ar šiem spēkiem arī runāsim. Mēs jau nevaram izvēlēties Saeimu un dzīvot ideālā vidē.

M.Z.: Sakiet skaidri un gaiši, ar ko jūs varat sadarboties un ar ko nevarat! Mēs, maziņie, novēlēsim sestdien un pēc tam jūs tur tādas koalīcijas saveidosiet, ka mati ceļas stāvus!

R.Z.: Mēs nestrādāsim ar Saskaņas centru vai PCTVL.

V.D.: Mēs esam gatavi ar Saeimā pārstāvētām labējām partijām, balstoties uz tiesiskas valsts pamatiem. Mēs nestrādāsim kopā ar kreisajām partijām, ar PCTVL, Saskaņas centru, kas ir pārvērtusies par Rubika partiju. Mēs nestrādāsim ar LSDSP, kas ir kreisa partija.

M.Z.: Vai pieļaujat iespēju strādāt ar Šlesera kungu?

V.D.: Sākumā paskatīsimies uz nākamās Saeimas sastāvu, tad runāsim. "Jaunais laiks" ir pilnīgi skaidri pozicionējis attiecībā uz Lembergu, ka nestrādāsim Lemberga valdībā, jo uzskatām, ka smagos kriminālnoziegumos apsūdzēta persona nevar vadīt valdību. Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Valsts prezidente. Bet, ja ZZS nenāks ar ultimātiem, ka Lembergu par premjeru, ar ZZS esam gatavi strādāt.

***

Radioklausītāju balsojumā par zaudētāju tika atzīts Valdis Dombrovskis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu