Politiķi skeptiski vērtē nulles deklarāciju ieviešanas iespēju .

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sākumdeklarēšanas un legālās prezumpcijas principa pieņemšanas iespēja tuvākajā laikā ir apšaubāma - šādu viedokli aģentūras LETA Ekonomisko pētījumu institūta (EPI-LETA) Politikas apskatā pauž vairākums aptaujāto politiķu.

"Pašreizējā politiskā elite nav gatava pieņemt tādus lēmumus," uzskata politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, prognozējot, ka šīs Saeimas laikā šādu lēmumu nepieņems un tas tiks iekļauts partiju priekšvēlēšanu programmās pirms nākamajām vēlēšanām. Jurkāns gan apšauba, vai šādu lēmumu pieņems arī nākamā Saeima. Pēc Saeimas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētaja vietnieka Jāņa Lagzdiņa domām, sākumdeklarēšanu un legālo prezumpciju tuvākajā laikā neieviesīs ne tikai tādēļ, ka trūkst politiskās gribas, bet arī tādēļ, ka "reāla sākumdeklarēšanas izveide un kontroles mehānisma ieviešana prasa reāli lielus papildu līdzekļus". Korupcijas likuma "tēvs" uzskata, ka pašlaik Korupcijas novēršanas likumā paredzētā valsts amatpersonu sākumdeklarēšanas sistēma reāli netiek izmantota konkrētu korupcijas gadījumu atklāšanā. "Redzams, ka represīvās struktūras pat necenšas to darīt," sprieda Lagzdiņš. Saeimas savienības "Latvijas ceļš" frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane legālās prezumpcijas principa ieviešanā saskata juridiskas problēmas. "Es pieņemu, ka mūsu valsts tiesību sistēmā legālā prezumpcija ir kaut kas radikāli atšķirīgs," viņa sprieda. Tādēļ esot "jābūt ļoti naivam, lai uzskatītu, ka legālās prezumpcijas ieviešana būs viegla no akadēmiski teorētiskā viedokļa". "Ja nav skaidrības tiesību teorētiķiem, tad prasīt no praktiķiem, lai tie to pareizi piemēro, būtu grūti," uzskata politiķe, kura pēc izglītības ir juriste. Pēc Lībanes domām, "pašreizējās teorētiskās diskusijas ir pamatotas, jo legālās prezumpcijas princips jāiestrādā tā, lai to nevarētu izmantot ļaunprātīgi". Saeimas Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs Egīls Baldzēns norāda uz amatpersonu neieinteresētību korupcijas novēršanā. "Diemžēl esam novērojuši interesantu iezīmi - jo augstāka valsts amatpersona, jo mazāk tā interesējas par korupcijas apkarošanu, jo mazāka valsts amatpersona, jo vairāk tā interesējas par korupcijas apkarošanu," stāstīja Baldzēns. No tā viņš secinājis, ka "dažs labs grēks mūsu amatpersonām nav svešs". Vienīgi Saeimas priekšsēdētājs un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Straume ar optimismu raudzījās uz sākumdeklarēšanas ieviešanu. "Agri vai vēlu tam ir jānotiek, un šobrīd ir labs fons un pamats tam, neraugoties uz to, ka būs vairāk vai mazāk slēpta pretdarbība šī likuma pieņemšanai," uzskata TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks. Kā argumentu savam optimismam Straume minēja starptautisko institūciju spiedienu korupcijas jautājuma risināšanai. Turklāt "nepievērsties šim jautājumam politiķi vienkārši nevar, sevišķi ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos", EPI-LETA teica Straume.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu