Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas likumam būs papildinājums (1)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Igaunijas parlamenta ārlietu komiteja otrdien izlēma pievienot likumprojektam par Igaunijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju tekstu, kurā skaidri uzsvērta 1918.gadā pasludinātās Igaunijas Republikas un atjaunotās valsts tiesiskā kontinuitāte, ziņo sabiedriskais televīzijas kanāls ETV.

Likumprojektā tagad skaidri norādīts: lai gan robežlīgums daļēji maina valsts robežas, kuras noteiktas ar Tartu miera līgumu, tas neietekmē pārējo miera līguma saturu un nemaina to abpusējo jautājumu izskatīšanu, kas nav saistīti ar robežlīgumu. Šis ratifikācijas likumprojekta papildinājums ir pēdējā brīdī panākts kompromiss starp dažādiem politiskiem spēkiem, paziņoja Rīgikogu (parlamenta) ārlietu komiteja. Pirmajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts trešdien. Otrajam lasījumam jānotiek nedēļas laikā. Ar Tartu miera līgumu, kas 1920.gada 2.februārī tika noslēgts starp Igauniju un Padomju Krieviju, tika izbeigts Igaunijas Neatkarības karš, un tas tiek uzskatīts par Igaunijas valsts "de facto" dibināšanas dokumentu, lai gan "de iure" tās dibināšana tika pasludināta jau 1918.gadā. Dažas opozīcijas partijas pauž viedokli, ka var tikt apšaubīts viss Tartu miera līgums, ņemot vērā to, ka jaunais robežlīgums nosaka atšķirīgu Igaunijas un Krievijas robežu nekā Tartu miera līgumā noteiktā, atstājot daļu no Setumā rajona Igaunijas dienvidaustrumos un daļu no Narvas valsts ziemeļaustrumos Krievijai. Tas savukārt ļauj apšaubīt koncepciju, ka pašreizējā Igaunijas Republika ir 1918.gadā pasludinātās valsts turpinājums. Tas arī nozīmētu atzīt Krievijas viedokli, ka Igaunija ir jauna, 1991.gadā dibināta valsts, uzsvēris Tēvzemes savienības priekšsēdētājs Tenis Lukass.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu