Izdevniecības nams "Petits" piedāvā apzaļumot Rīgas ēku jumtus un ar šo iniciatīvu ir vērsies Rīgas domes Vides komitejā. Izdevniecības nams ierosina Rīgas namu jumtus, kur tas ir iespējams, izveidot par skaistiem, ērtiem, zaļiem un ziedošiem dārziem. Rīgas arhitektūra apvienojumā ar apzaļumotiem ēku jumtiem veicinātu tūrisma attīstību, norāda "Petits". Šāda pieredze ir Barselonā un Minhenē.
Komiteja ideju atbalstīja un uzdeva domes Vides departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu un ierosinājuma autoriem mēneša laikā izstrādāt konkrētus priekšlikumus. Kā sacīja "Petita" administratīvais direktors Jurijs Jansons, ideja par Rīgas ēku jumtu apzaļumošanu radusies tādēļ, ka izdevniecības nams vēlas, lai Rīga būtu skaista, zaļa un pievilcīga tūristiem. Pēc "Petita" domām, Rīgas jumtus iespējams apzaļumot, uz jumtiem uzstādot gan puķu podus, gan zaļo pārklājumu. Pēc Jansona teiktā, apzaļumot varētu gan Rīgas centra, gan perifērijas jumtus - "jo vairāk, jo labāk". Lai popularizētu apzaļumošanas ideju, iecerēts izveidot sabiedrisku fondu. Taujāts par projekta finansiālo pusi, Jansons norādīja, ka apzaļumošanu varētu veikt no namīpašnieku, kā arī no sponsoru līdzekļiem. Esot domāts par to, ka Rīgas dome kopā ar izdevniecības namu varētu meklēt šim projektam līdzekļus Eiropā. Turklāt arī fonds varētu risināt finansējuma jautājumus, norādīja Jansons. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis, aģentūrai LETA komentējot šo ideju, norādīja, ka ļoti svarīgs ir jautājums, kuru ēku jumtus plānots apzaļumot. "Rīgas perifērijā jumtu apzaļošana būtu lietderīga, bet, ja tas tiek darīts ar ēku jumtiem Rīgas centrā, tad daudz ko zaudēsim no vēsturiskā mantojuma," atzina Dambis. Viņš uzskata, ka veikt apzaļumošanu nebūtu pieļaujams, piemēram, uz namu jumtiem Vecrīgā, uz jūgendstila māju un citu vēsturisku celtņu jumtiem, jo tā būtu vēsturiskā mantojuma bojāšana. Apzaļumošana, viņaprāt, būtu ieteicama padomju laikā celtajām ēkām. Dambis atzina, ka jumtu apzaļumošana prasa lielus līdzekļus, tāpēc jau sākumā jābūt skaidrībai, no kurienes šie līdzekļi tiks ņemti. Kā aģentūrai LETA, komentējot izdevniecības nama ieceri, sacīja Vides aizsardzības kluba (VAK) "Karstā telefona" koordinatore Elita Kalniņa, "jo Rīgā vairāk zaļumu, jo labāk", uzsverot, ka videi no šādas apzaļumošanas nekāds kaitējums nevar rasties. Vienlaikus Kalniņa atzina, ka apzaļumotos jumtus nāksies visai bieži apskatīt un aprūpēt un tam būs nepieciešami ne tikai finanšu līdzekļi, bet arī cilvēku resursi.
