Pašnāvnieki spridzinātāji

Jauna nāve Rietumeiropā Arī 7. jūlijā Lielbritānijā saule uzausa kā parasti. Ļaudis devās ikdienas gaitās, tuvinieki atvadījās no savējiem, nešauboties par drīzu atkalredzēšanos. Diemžēl daudzi tās vietā saņēma ziņu par tuvinieka nāvi vai pazušanu bez vēsts. Līdzīgi bija ar trim jauniem vīriešiem no Līdsas Rietumjorkšīrā un 19 gadus vecu jaunieti no Bakingemšīras. Viņi izgāja no mājām, tuviniekiem pasakot, ka ar draugiem dodas uz Londonu. Pēc pirmajiem sprādzieniem Londonas transporta sistēmā neviens no viņiem vairs nebija sazvanāms. Par to policijai ziņoja viņu vecāki un dzīvesbiedres. Tieši šī vēsts Londonas policijai palīdzēja nokļūt uz pēdām iespējamiem transporta sistēmas spridzinātājiem, jo Kingkrosas metro stacijas novērošanas kameras šo četrotni bija nofiksējušas kopā. Pēc tam katrs no viņiem devās savā virzienā ar mērķi nogalināt. Šezads Tanvīrs (22 gadi) pēc vidējās izglītības iegūšanas strādāja tēva restorānā un bija aizrautīgs kriketa spēlētājs, trīsdesmitgadīgais Sadīks Khāns tika uzskatīts par priekšzīmīgu vīru un tēvu, savukārt kādreizējais huligāns astoņpadsmitgadīgais Hasibs Mirs Huseins pēdējā laikā bija aktīvi pievērsies reliģijai, deviņpadsmitgadīgā Lielbritānijā uzaugušā jamaikieša Germēna Lindseja sieva bija otrā bērna gaidībās. Visi vidusmēra iedzīvotāji, kuros tuvinieki un kaimiņi nekad nebija manījuši slepkavnieciskas tieksmes. Nedēļu vēlāk policija nāca klajā ar paziņojumu, ka uzbrukums bijis pašnāvnieku spridzinātāju roku darbs, kas ir pirmais šāds gadījums Rietumeiropas vēsturē. Sāka kamikadzes Pašnāvnieku uzbrucēju taktika bija plaši izplatīta Otrā pasaules kara laikā Klusā okeāna baseinā. Līdz šim visasiņainākā kara izskaņā, lai nodarītu iespējami lielāku kaitējumu sabiedroto spēkiem, Japānas kamikadzes ar sprāgstvielām pildītos lidaparātus centās ietriekt tieši mērķī – pretinieku militārajos kuģos. Kopš astoņdesmitajiem gadiem pašnāvnieku uzbrukumu taktika bijusi plaši izplatīta Tuvo Austrumu un Šrilankas tamilu kaujinieku vidū. Pēdējie kopš astoņdesmitajiem gadiem sarīkojuši vairāk nekā 240 pašnāvnieku spridzinātāju uzbrukumu. 1981. gada decembrī Libānas pilsoņu kara laikā pie Irākas vēstniecības Beirūtā ar sprāgstvielām pildītu automašīnu uzspridzināja kāds islāmiskās Dawa partijas atbalstītājs. Pēc nepilniem diviem gadiem Hezbollāh uzbruka ASV vēstniecībai un ASV jūras kājnieku un Francijas karavīru kazarmām Libānā. Otrās palestīniešu sacelšanās laikā, sākot ar 2000. gadu, pašnāvnieku spridzinātāju taktika kļuva populāra jaunatnes aprindās. Televīzijā translētie klipi un politisko līderu runas vedināja jauniešus stāties teroristu grupējumu (Al Aksas mocekļu brigādes, HAMĀS, Islāma džihāds) rindās un īstenot pašnāvnieciskus uzbrukumus izraēliešiem kā atriebību par Palestīnas teritoriju okupāciju 1967. gadā. Militārie eksperti šādas pašnāvnieku akcijas klasificē kā bruņotas vardarbības formu, ko raksturo asimetrisks spēku samērs: viens spēks divpusējā konfliktā ir mazāk bruņots un mazāk spējīgs īstenot efektīvu tradicionālu uzbrukumu. Līdz ar to pašnāvība, kas agrāk bija tikai dziļi personiska cilvēka izrēķināšanās ar dzīvi, mūsdienās kļuvusi par politikas, reliģiju cīņas un visnotaļ efektīvu propagandas līdzekli, kas līdz šim izmantots 25 valstīs, lielākoties Āzijā un Āfrikā. Kas un kāpēc? Pašnāvnieku uzbrukumi visbiežāk vērsti pret mazapsargātiem stratēģiskiem mērķiem un civiliedzīvotājiem. To mērķis ir nogalināt vai sakropļot un terorizēt sabiedrību, radīt bailes un destabilizēt situāciju. Masu slepkavību plānotājiem šī stratēģija savu mērķu sasniegšanai var likties īpaši izdevīga, jo nav jādomā par to, kā nodrošināt terorista veiksmīgu izsprukšanu. Un nav jābaidās, ka no spridzinātāja tiks izspiesta informācija par uzbrukuma īstajiem rīkotājiem. Lielākoties pašnāvnieki spridzinātāji tiek raksturoti kā radikāli islāmisti, tomēr visvairāk šādus uzbrukumus veikuši hinduisti – tamilu separātisti Šrilankā. Reliģiju pētnieks Viskonsinas universitātes Oklērā profesors, filozofijas un reliģiju katedras vadītājs Skots Lovs MĒS skaidro, ka tieši tamili bija pirmie, kas pasaulei demonstrēja, cik efektīvi var būt pašnāvnieki spridzinātāji kā propagandas līdzeklis. Tomēr tas nav palīdzējis viņiem sasniegt politiskos mērķus. Tādējādi spridzinātājus pašnāvniekus ne vienmēr var asociēt ar islāmu. "Man šķiet, ka pastāv ļoti dažādas grupas, kas rīko spridzināšanu. Dažas sastāv no kriminālnoziedzniekiem, īpaši Irākā. Citas veido bezizejas situācijā nonākuši ļaudis – nihilisti, dzīvei sociāli nepiemēroti cilvēki, islāma reliģijas vardarbīgajai formai patētiski jaunpievērstie. Daži ir fanātiski musulmaņi, kuri iedvesmoti cīņai pret tiem, kas sākuši svēto karu pret viņu mīļoto ticību," uzsver S. Lovs. Gados jaunajiem fundamentālistiem tiek iegalvots, ka uzspridzināšanās ir svētā mocekļa misija, kuras veiksmīgu izpildi atalgos Allāhs. Cilvēkam, kurš tiek pārtverts emocionālas lejupslīdes periodā, kā mierinājums tiek solīta mūžīga dzīve paradīzē. Lai gan tradicionālie islāma novirzieni kategoriski noliedz kā pašnāvību, tā slepkavību, radikālākie musulmaņu grupējumi atraduši atsauces Korānā, kas attaisno pašnāvniekus spridzinātājus islāma ticības aizstāvības vārdā. "Daudzās musulmaņu zemēs reliģija un politika ir viens un tas pats, tās nav atdalāmas, kā tas ir Rietumu valstīs. Islāmā reliģija ir politiska. Tā piedāvā likumus un veidus, kā būtu jāvada sabiedrība. Islāmā ideālā pasaule ir vienojusies ticībā, to vada noteikumi, kas izklāstīti šariāta likumā," skaidro S. Lovs. Izdevīgās sievietes Atšķirībā no tradicionālā kaujas lauka, kur spēkos mērojas vīrieši, vardarbības aktos pret civiliedzīvotājiem mēdz iesaistīties arī sievietes. Turklāt ar lielāku uzbrukuma izdošanās iespēju, jo sievietes ir grūtāk atmaskot. 2003. gada 12. maijā divi pašnāvnieki, no kuriem viena bija sieviete, Čečenijas valdības ēkas teritorijā uzspridzināja ar sprāgstvielām pildītu automašīnu, nogalinot 60 cilvēkus. Pēc divām dienām musulmaņu festivāla laikā Maskavas iecelto Čečenijas prezidentu Ahmedu Kadirovu mēģināja nogalināt kāda pašnāvniece, kura detonēja spridzinātājas jostu. Dzīvību zaudēja 16 cilvēku, ievainojumus guva 145 cilvēki, bet A. Kadirovs izdzīvoja. 2002. gada oktobrī Maskavā uzveduma Nord–Ost laikā pārpildītā teātrī ielauzās bruņotu čečenu kaujinieku grupa un sagrāba par ķīlniekiem vairākus simtus izrādes apmeklētāju. No 50 teroristiem 18 bija sievietes, tērpušās melnās drānās un apjozušās spridzinātāju jostām. Šī bija pirmā reize terorisma vēsturē, kad koordinētā uzbrukumā civiliedzīvotājiem piedalījās tik daudz daiļā dzimuma pārstāvju. Sieviešu iesaistīšanai pašnāvnieku spridzinātāju misijās ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, viņas ir mazāk aizdomīgas. Otrkārt, Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā bieži vien atturas no sieviešu pārmeklēšanas. Treškārt, sievietei ir viegli noslēpt sprāgstvielām pildīto joslu, izliekoties par grūtnieci. *** KĀPĒC VIŅI NOGALINA? - Reliģiski atkarīgie Māris Sants, mācītājs, psihoterapeits Pirmkārt jāteic, ka jebkurš spridzinātājs pašnāvnieks nekādā gadījumā nav ticīgs. Tas ir reliģiozs cilvēks, un tā noteikti ir reliģiska atkarība. Tāpat kā jebkura atkarība, arī reliģiska, fundamentālistiska atkarība ir kā alkoholisms. Cilvēks tic kaut kādai laimīgai tikšanai vaļā no savas reliģiskās atkarības. Ticīgs cilvēks ir attiecībās, atkarīgs cilvēks nav attiecībās ar Dievu. Atkarīgam cilvēkam tāpat kā alkoholismā vai darbaholismā piemīt trīs pamata pazīmes. Pirmkārt, vajadzība palielināt devu. Tas pats daudzums, kas derēja iepriekš, vairs nepalīdz. Otra pazīme ir abstinences sindroms – ja cilvēks nav varējis apmierināt savas emocionālās vajadzības, sākās nemiers, trauksme. Trešā pazīme liecina par personības izmaiņām. Atkarīgā personība mainās tik ļoti, ka viņš vairs nav atpazīstams. Tie ir cilvēki, kas vairs nav spējīgi runāt ar bijušajiem draugiem, kas vairs nav gatavi dzīvot kopā ar citiem, kuri nav tajā pašā reliģiskajā sektā. Domāju, ka viņi ir ļoti smagi pievilti cilvēki. Tikai tādam, kam dzīvē ļoti grūti gājis, ir viegli iestāstīt, ka viņš tiks debesīs, ja nogalinās daudzus citus cilvēkus. Tas nav islāms. Islāms savā dziļākajā būtībā šādu lietu aizliedz. Tie ir fundamentālisti. Vēsturē atrodami arī tādi paši kristiešu fundamentālisti. - Upuris Allāham Jānis Sīkstulis, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes asociētais profesors, zinātņu doktors Lielākoties tas ir ticības jautājums. Šo pašuzspridzināšanos, ja tā saistīta ar islāma fundamentālajiem jautājumiem, nespēju sadzīvot ar Rietumu sabiedrību, radikālie islāmisti nesauc par pašnāvību. Tomēr tas, kas tagad notiek, tā jau ir sacenšanās, kurš nu vairāk aizraus sev līdzi. Zināmā mērā tas ir trumpis, skatieties, mēs tur jūsējos, kristiešus vai citus neticīgos, ar mierīgu sirdi aizlaižam viņsaulē, un jūs tur neko nevarat padarīt. Mēs esam idejiski stiprāki! Mēs turpināsim savu dzīvi aizsaulē. Jebkurš, kurš rūpējas par savu ticību, pēc islāma koncepcijas, nonāk debesīs, tas ir, paradīzē. Tā ir ļoti vienkāršota un prasta koncepcija, kaut arī var būt atsevišķi gadījumi, kas ir komplicētāki. Musulmaņi patiešām tic, ka viņu dvēseles nonāks debesīs, kur viņi turpinās savas gaitas citādāk. Tas viņus iedrošina, viņi nepazudīs no pasaules. Pašupurēšanās, kad cilvēks kaut kādas idejas vārdā gatavs mirt, musulmaņu pasaulē nav nemaz tik sena. Tomēr tā ir neviltota, tā nav izlikšanās. Bieži mēs pat nezinām, kā viņus sauc. Tie vienkārši ir neatpazīti pārogļojušies līķi. Viņiem nav svarīgi pateikt, ka "tas biju es", viņiem svarīgāk ir pasacīt, ka augstāk par visu ir Allāhs un "es upurējos Allāha vārdā". - Korāns neatļauj Imāms hatibs Midhats Satdanovs, Rīgas pilsētas musulmaņu draudzes "Ideļ" priekšsēdētājs Mūsu svētajā grāmatā Korānā teikts, ja tu nogalini vienu nevainīgu cilvēku, tas ir līdzvērtīgs grēkam, it kā tu būtu visu cilvēci nogalinājis. Ja tu izglāb vienu cilvēku, tas nozīmē, ka tu esi glābis visu pasauli. Korānā šī bezjēdzīgā pašnāvnieku slepkavība ir aizliegta. Izdarot slepkavību, debesīs noteikti nenonāksi. Pašnāvnieki spridzinātāji un kamikadzes nav islāma izgudrojums. Kā mēs zinām, pirmoreiz viņi parādījās Japānā kara laikā. Korānā nekur nevar atrast attaisnojumu pašnāvnieku spridzinātāju darbībai. Tādas rīcības saknes sniedzas cilvēka psiholoģiskā apstrādē. To veic speciāli apmācīti cilvēki. Pats bin Ladens ir izgājis īpašu apmācību. Tie, var teikt, ir sektanti, kas cīnās par varu. Līdzīgi kā Hitlers, kā Staļins sāk meklēt ārējo ienaidnieku. Ņujorkas torņu spridzinātājiem iestāstīja – jūs esat arābi, jūsu valsts ir bagāta ar naftu, bet jūs dzīvojat tik nožēlojamu dzīvi! Viņiem iegalvo, ka visu bagātību atņem Amerika un Izraēla. Speciālās nometnēs viņi iemācās būt aukstasinīgi un vadīt pūli. Tie, kas slēpjas aiz reliģijas, ir gļēvi cilvēki. *** FAKTI - Pašnāvnieks spridzinātājs • Var būt gan vīrietis, gan sieviete • Gados jauns • Cilvēks ar vidējiem ienākumiem • Lielākoties izglītots (vismaz ar vidējo izglītību), izņemot Palestīnu un Irāku, kur politiskos motīvus papildina sociālekonomiskie - Motivācija • Politiska, reliģiska, nacionāla, psiholoģiska un dažkārt arī sociālekonomiska - Kā viņu pazīt • Valkā platu, apjomīgu apģērbu, kas ne vienmēr ir piemērots konkrētajiem laika apstākļiem • Savāds ķīmisks aromāts • Svīst, klusi skaita lūgšanas. Raksturīga neparasti klusa un izteikti savrupa uzvedība • Cenšas nokļūt pēc iespējas dziļāk pūlī vai tuvāk īpaši nozīmīgām personām • Cieši sakļautas rokas, kurās, iespējams, paslēpts detonators • Nereti maskējas militārpersonas, mediķa, ugunsdzēsēja vai policijas darbinieka uniformā. Var izlikties par grūtnieci vai garīgās kopienas biedru • Ja spridzinātājs pašnāvnieks tiek atmaskots, pastāv iespēja, ka tuvumā atrodas vēl viens potenciālais slepkava ar spridzekli Avoti: wikipedia, ICT Researcher, AP, AFP, The Guardian.