"Sniedzot palīdzību, var palikt vainīgs. Laikam labāk braukt garām un neko neredzēt," saka Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieks Germans Podlesnijs. Savas dedzības dēļ viņš iekūlies nepatikšanās un tiesas prāvās, kas velkas sešu gadu garumā un kuru dēļ viņam sabeigta veselība un izjukusi ģimene.
Tiecoties pēc taisnības, Liepājas policists sagandē sev dzīvi (75)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
G. Podlesnijs 2001. gada 4. jūnijā vienos naktī ar savu automašīnu kopā ar kādu paziņu braucis pa Liepājas centru un ieraudzījis uz ceļa braucamās daļas gulošu jaunu cilvēku. "Apstājos, ieslēdzu avārijas gaismas un devos par notikušo ziņot uz turpat netālu esošo policijas iecirkni. Pēkšņi uz ceļa parādījās cita automašīna, kas pārbrauca pāri guļošajam cilvēkam, pēc tam mierīgi aizbraucot tālāk," stāsta G. Podlesnijs. Policists nekavējoties panāca automašīnu, kuru vadīja Oganess Saakjans, uzrādīja viņam policista apliecību un atveda atpakaļ uz notikuma vietu.
"Atbrauca ātrā palīdzība, policija, tomēr jaunietis slimnīcā no gūtajām traumām mira. Izrādījās, ka viņš bija piedzēries," saka policists. Skaidrojot, kāpēc viņš, notikuma vietā ieraugot gulošo, nepārvietoja to nost no braucamās daļas, policists uzsver, ka nedrīkst tā rīkoties – ja cilvēkam būtu iekšējā asiņošana, lauzts sprands vai citas traumas, pārvietojot nāve būtu iestājusies nekavējoties.
Par notikušo sākta krimināllieta, nopratināti liecinieki, taču pirmie rezultāti sekoja tikai pēc diviem gadiem – 2003. gada 7. augustā krimināllieta pret O. Saakjanu izbeigta, pamatojoties uz to, ka viņam nebija iespējas novērst uzbraukšanu uz ceļa gulošajam puisim.
"Vienlaikus ar šo lēmumu tika izlemts izdalīt krimināllietu attiecībā pret mani, kā arī tika pieteikta civilprasība, taču es uzskatu šo lēmumu par nelikumīgu, jo gan de iure, gan de facto cilvēka nāve iestājās Oganesa Saakjana darbības rezultātā," skaidro G. Podlesnijs. Policists sašutumā prokuroram pateicis, ka viņš acīmredzot ir ieinteresēts lietas iznākumā, taču par to saņēmis bargu sodu: "Man tika mainīts drošības līdzeklis no paraksta par dzīvesvietas nemainīšanu uz apcietinājumu, uzliekot rokudzelžus!" saka G. Podlesnijs.
Cietumā viņš pavadīja 11 diennaktis, pēc tam ar Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas izvērtējumu un Liepājas tiesas tiesneša 2003. gada 4. novembra lēmumu prokurora noteiktais drošības līdzeklis tika atcelts kā neadekvāti bargs. "Par pavadīto laiku saņēmu algu pilnā apjomā un joprojām strādāju par policistu," teic policists.
Tomēr neapmierinātība par, viņaprāt, nepamatoti izbeigto krimināllietu pret O. Saakjanu vainagojās panākumiem: "Pēc sūdzības Krimināltiesiskajam departamentam 2006. gada februārī saņēmu atbildi, ka krimināllietas izbeigšana daļā pret O. Saakjanu atcelta nepamatoti un kriminālprocess atjaunots."
Tomēr pērnā gada oktobrī viņš nejauši uzzinājis, ka jūnijā kriminālprocess izbeigts noziedzīga nodarījuma noilguma dēļ. Viņaprāt, lieta vilcināta tīšām: "Visu šo laiku no 2003. gada tiesas tika atliktas visdažādāko iemeslu dēļ – saslima O. Saakjans, tad advokāti, tiesnesis, neieradās liecinieki, uz tiesas pavēstēm nebija uzrakstīts pareizs datums. Es vienmēr gāju uz sēdēm, kas nenotika, un biju stresa pārņemts," saka policists.
Tiesāšanās dēļ pieauga problēmas privātajā dzīvē, no viņa aizgāja sieva ar septiņus gadus veco meitu, turklāt likumsargam krietni pasliktinājusies veselība, un viņš spiests lietot medikamentus, lai varētu aizmigt. Par notikušo satraukta arī vīrieša māte, kura nepieciešamības gadījumā gatava vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai aizstāvētu dēla un savu veselību.
Zīmīgi – lai gan noilguma dēļ krimināllieta pret O. Saakjanu izbeigta, policistam šā gada 17. aprīlī saistībā ar 2001. gada traģisko notikumu būs jāstājas tiesas priekšā. "Uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās par mani gadu garumā. Es rakstīju uz visām iespējamām instancēm, bet neviens negrib iedziļināties lietas būtībā," uzsver G. Podlesnijs.
"Ja cilvēks uzskata, ka tā visa dēļ nodarīts kaitējums veselībai, var civiltiesiskā ceļā mēģināt vērsties pret valsti, pieprasīt kompensāciju. Šis gadījums ir pietiekami sarežģīts – cilvēkam vajadzētu vērsties pie mūsu juristiem, kas šo situāciju izvērtēs un noteikti mēģinās palīdzēt," Neatkarīgajai sacīja jaunizveidotā Tiesībsarga biroja Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Aigars Smiltnieks.