Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks un Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris trešdien Briselē piedalīsies pēdējā sarunu kārtā Zviedrijas prezidentūras laikā, kurā Latvija plāno atvērt ES iestāšanās sarunu sadaļu iekšlietās un tieslietās.
Latvija atvērs ES iestāšanās sarunu sadaļu iekšlietās un tieslietās .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka šī sarunu sadaļa ir "ļoti jūtīga" - "šeit ir maz ES likumdošanas, tā balstīta uz valstu personīgo praksi". Ķesteris uzskata, ka šajā sadaļā Latvijas galvenais uzdevums ir pierādīt ES, ka tā spēj efektīvi kontrolēt robežas, nodrošināt datu aizsardzību, kā arī pārliecināt ES par Latvijas uzticamību. "Mums jāparāda, ka varam būt droši ES austrumu robežas sargātāji," pauda Ķesteris. Viņš pastāstīja, ka iešlietu un tieslietu sadaļā Latvija jau paveikusi pietiekami daudz - izveidojusi Šengenas rīcības plānu, kas ietver robežkontroli, izstrādājusi vīzu politiku, datu aizsardzību un atrisinājusi citus jautājumus. Ķesteris norādīja, ka Latvija šajā sadaļā panākusi citas kandidātvalstis - Igauniju, Ungāriju un Čehiju. Ķesteris sacīja, ka sarunu kārtā Latvija slēgs sadaļu par personu brīvu kustību un tā kopumā būs slēgusi 16 sarunu sadaļas no 31, savukārt Zviedrija būs īstenojusi apņemšanos ar kandidātvalstīm atvērt visas iestāšanās sarunu sadaļas. Briselē Ķesteris tiksies ar nākamās ES prezidējošās valsts - Belģijas - pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmāko iestāšanās sarunu koordinācijas jautājumus. BNS jau vēstīja, ka jūnija nogalē beidzas Zviedrijas prezidentūras laiks ES un prezidējošās valsts pienākumus pārņems Beļģija. Latvija izteikusi gatavību būt to ES kandidātvalstu skaitā, kuras 2002.gada nogalē būs gatavas iestāties ES.