Trimdā dzīvojošais Tibetas budistu garīgais līderis Dalailama trešdien svin savu septiņdesmito dzimšanas dienu, ko plaši atzīmē budisti un tibetiešu tiesību aizstāvji visā pasaulē. Šai dienā viņš vēlreiz aicinājis Ķīnu sākt sarunas par Tibetas problēmu.
Dalailama svin 70.dzimšanas dienu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau no agra rīta pie Dalailamas mītnes Indijas ziemeļos, Daramsalā, neraugoties uz stipru lietu, bija pulcējušies aptuveni 10 000 sveicēju - budistu mūki, trimdas tibetieši un ārvalstu tūristi, lai viņu apsveiktu un aizlūgtu par viņu. "Man katra diena diena nozīmē jaunu piedzimšanu. Katru dienu cilvēkam nākas aptvert un izprast kaut ko jaunu. Ik rītu dienu es sāku ar solījumu izmantot dienu derīgi," Dalailama sacīja, uzrunājot budistu līderus, kas ieradušies Daramsalā no citiem Indijas reģioniem. "Es pateicos visiem, kas lūdz man ilgu mūžu. Kamēr vien būšu dzīvs, es dzīvošu citiem." Cilvēki, slēpjoties no lietus zem krāsainiem lietussargiem, pilnīgā klusumā noklausījās Dalailamas runu. Liela tibetiešu tautas daļa radusi patvērumu Indijā, kopš Dalailama kopā ar sekotājiem bija spiests bēgt no dzimtenes 1959.gadā, kad Pekina apspieda sacelšanos pret 1950.gadā iedibināto okupācijas varu. Uz jautājumu, ko viņš gribētu vēlēt trimdā dzīvojošajiem tautiešiem, kuri vēlas atgriezties mājās, Dalailama atbildēja: "Pacietību". Pagājuši jau vairāk nekā 45 gadi, kopš Tibetas galvaspilsētā Lasā krita šāviņi un Dalailama jāšus pāri kalniem bēga uz Indiju, un daudzi tibetieši vairs necer, ka viņš atgriezīsies dzimtenē, vismaz ne šajā inkarnācijā. Visu šo laiku Dalailama dzīvojis Daramsalā kā Tibetas trimdas valdības vadītājs un turpinājis nevardarbīgu kampaņu par savas tautas identitātes saglabāšanu. 1989.gadā Tibetas garīgais līderis ieguva Nobela Miera prēmiju. Viņš daudzkārt aicinājis Ķīnu uz sarunām par Tibetas nākotni, uzsverot, ka nepieprasa Tibetai pilnīgu neatkarību, bet vienīgi plašu autonomiju, tomēr Pekina viņu sauc par šķeltnieku, kas apdraud Ķīnas teritoriālo vienotību. Tibetā aizliegtas pat viņa fotogrāfijas, tomēr daudzi tibetieši tās glabā, riskējot tikt pakļauti represijām, un uzskata Dalailamu gan par savu garīgo, gan laicīgo līderi. "Ja mēs, tibetieši, šobrīd vēl pastāvam, par to jāpateicas viņam," sacījis kāds tibetiešu bēglis Daramsalā. Ar aicinājumu uz sarunām Dalailama vērsies pie Ķīnas arī šoreiz, savā jubilejā. "Mēs mēģinām stāties kontaktos ar Ķīnas Tautas Republiku, lai atrisinātu Tibetas jautājumu abām pusēm pieņemamā veidā," Dalailama sacījis videoierakstā, kas tika parādīts Taivānas galvaspilsētā Taipejā, atklājot izstādi par Dalailamas dzīvi, Tibetas kultūru un reliģiju, kas veltīta viņa jubilejai. Dalailama arī norādīja, ka Pekina vairākkārt pieprasījusi, lai viņš atzīst Taivānu par Ķīnas sastāvdaļu. "Pēdējo gadu laikā man nav bijis iespējas apmeklēt Taivānu, bet tas nenozīmē, ka es būtu aizmirsis Taivānas iedzīvotājus," sacīja Tibetas budistu augstākais garīdznieks. Taivānas prezidents Čeņs Šuibjaņs izstādes atklāšanā atkārtoja jau agrāk Dalailamam adresēto aicinājumu apmeklēt viņa valsti, lai runātu par budisma vērtībām. Dalailama apmeklēja Taivānu jau 1997. un 2001.gadā, un Tibetas trimdas valdība 1998.gadā atklāja Taipejā savu pārstāvniecību.