/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Zemkopības ministrija (ZM) varētu būtiski ekonomēt valsts līdzekļus, organizējot zemnieku saimniecību kontroli daudz efektīvāk nekā patlaban, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
LOSP: ZM varētu būtiski ekonomēt valsts līdzekļus, organizējot efektīvākas kontroles
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"To, ka ir jāsamazina administratīvais slogs, prasa ne tikai lauksaimnieki, bet arī Eiropas Savienība. Taču esmu dzirdējis, ka par šo priekšlikumu atbildīgās amatpersonas smīkņā, sakot, kā var vienkāršot, ja runa ir par naudu," stāsta Krauze.
Viņš kā piemēru min medus kontroli Somijā, kur medus kvalitāti pārbauda nevis pie biškopja, bet gan veikalā. Ja ir konstatēti kādi pārkāpumi, tikai tad dodas pārbaudīt biškopi.
"Jā, visiem zemniekiem ir jābūt reģistrētiem, bet vai inspektoriem ir jābrauc pie katra zemnieka, pie katra pārstrādātāja? Šaubos. Ja inspektori produkciju pārbaudītu pārtikas produktu bāzēs, veikalos, varētu ietaupīt būtiskus līdzekļus," uzskata Krauze.
Viņš stāsta, ka šādās pārbaudēs nav konstatēti būtiski pārkāpumi, bet vien formāli pārkāpumi. Taču zemniekam, uzņemot katras institūcijas inspektoru, bieži vien nākas veltīt visu dienu šīm pārbaudēm.
"Priekuļos reģionālā konferencē "Lauku attīstība līdz 2013.gadam: iespējas, izaicinājumi un risinājumi" zemnieks stāstīja, ka viņam darba drošības žurnālā nebija ierakstīts viena darbinieka personas kods, par ko inspektors rakstīja aktu tā vietā, lai vienkārši zemniekam mutiski aizrādītu, ka personas kodam ir jābūt obligāti ierakstītam. Šaubos, vai šāds pārkāpums var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrības veselībai," sacīja Krauze.