Novembrī mirušā bijušā Krievijas izlūkdienesta virsnieka Aleksandra Ļitviņenko atraitne svētdien paudusi pārliecību, ka viņa slepkavība ir Krievijas varas iestāžu roku darbs.
Ļitviņenko atraitne viņa nāvē vaino Maskavu (60)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Protams, tas nebija Putins personiski. Taču tas, ko Putins Aleksandram nodarīja Krievijā, padara reālu iespēju, ka Lielbritānijas pavalstnieks tiek nogalināts Lielbritānijas teritorijā. Domāju, ka tās varēja būt Krievijas varas iestādes," 44 gadus vecā Marina Ļitviņenko sacījusi, komentējot sava vīra pirmsnāves vēstuli, kurā viņš norādīja uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina vainu savā nāvē.
Savā pirmajā intervijā kopš Ļitviņenko nāves viņa sacījusi laikrakstam "Mail on Sunday", ka Lielbritānijā viņi kopā ar vīru un dēlu cerējuši būt pilnīgā drošībā. Oktobrī Aleksandrs ieguvis britu pavalstniecību, 1.novembrī viņi gatavojušies atzīmēt sesto gadadienu, kopš nonākuši šai valstī, bet naktī viņam kļuvis slikti.
Pārliecību par "nepārprotamu Krievijas vainu" Ļitviņenko noslepkavošanā raidsabiedrībai BBC svētdien pauda arī pazīstamais cilvēktiesību aizstāvis, padomju laika disidents Vladimirs Bukovskis.
Viņš izteica viedokli, ka Lielbritānijai jāieņem stingrāka nostāja Ļitviņenko noindēšanas lietā un ka notikušais uzskatāms par "tiešu izaicinājumu Lielbritānijas suverenitātei".
Britu valdība nav tieši apsūdzējusi šajā sakarā Maskavu, bet, kā norāda mediji, premjerministrs Tonijs Blērs nesen sacījis ietekmīgākajiem valdības ministriem, ka šis notikums var uz ilgu laiku ietekmēt diplomātiskās attiecības ar Maskavu.
Savukārt "Sunday Telegraph" raksta, ka bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieks Mihails Trepaškins, kas kopš 2003.gada atrodas Krievijas cietumā par "valsts noslēpumu izpaušanu", vairākkārt brīdinājis Ļitviņenko, ka viņa dzīvībai draud briesmas arī Londonā. Vienā no savām vēstulēm viņš atklāti apgalvojis, ka FDD izveidojis nopietnu augsta līmeņa grupu", kurai uzdots tikt galā ar Ļitviņenko un vairākiem citiem cilvēkiem pēc principa "kas nav ar mums, tas ir pret mums".
Pat trīs dienas pirms Ļitviņenko nāves Trepaškins esot aicinājis viņu nosaukt policijai faktus par indētāju personībām.
Laikraksts norāda, ka Trepaškins sakarā ar Ļitviņenko slepkavību pieminējis kādu FDD pulkvedi, vienu no četriem virsniekiem, kas 1998.gadā kopā ar Ļitviņenko piedalījās preses konferencē, kurā tika paziņots par iespējamo atentātu pret Krievijas oligarhu Borisu Berezovski. Tomēr Maskava nav atļāvusi britu izmeklētājiem tikties ar Trepaškinu.