Pēc gandrīz gadu ilgām sarunām Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministri piektdien vienojās parakstīt aizdomās turētu personu izdošanas līgumus ar ASV, ziņo diplomāti. Izdošanas līgums parakstīts kopā ar vēl vienu vienošanos, kas ļaus ASV un ES policijas virsniekiem izveidot kopīgas izmeklēšanas komandas, dalīties ar pierādījumiem un paātrināt procesu, lūdzot palīdzību un informāciju par noziegumiem un terorisma jautājumos.
ES parakstīs likumpārkāpēju izdošanas līgumus ar ASV.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Tika akceptēti abi līgumi," aģentūrai "Reuters" paziņoja Dānijas tieslietu ministre Lēna Espersena. Viņa piebilda, ka ES lēmums ir viens no pirmajiem konkrētajiem soļiem, lai uzlabotu attiecības ar ASV, kas sabojājās pēc Francijas, Vācijas un citu ES dalībvalstu opozīcijas karam Irākā. Līgumi, par ko iestājas Vašingtona un kas aktivizē cīņu pret terorismu pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem ASV, tiks parakstīti ES un ASV galotņu apspriedē, kas 25.jūnijā paredzēta Vašingtonā. Abas vienošanās vēl jāratificē visām 15 ES dalībvalstīm un ASV Senātam. ASV jau ir divpusējie izdošanas līgumi ar vairākām ES dalībvalstīm, ieskaitot Lielbritāniju, Spāniju un Itāliju, tā apsveica arī šo lēmumu. "Mēs pateicamies par šo Eiropas lēmumu. Mēs uzskatām, ka šie instrumenti ir papildu vērtība mūsu kopējā cīņā pret terorismu," aģentūrai "Reuters" sacīja kāda ASV amatpersona. Diplomāti izteikušies, ka ES dalībvalstīm būs tiesības atteikties izdot aizdomās turētos ASV tādos gadījumos, ja šīm personām draud nāves sods. Dalībvalstis var atteikties izdot aizdomās turētos arī tādā gadījumā, ja ASV nevar garantēt viņiem godīgu tiesu. Francija, kas bija viena no tām, kas izvirzīja prasības apspriedē par cilvēka pamattiesību aizsardzību, ieskaitot tiesībām uz taisnīgu tiesu, paziņoja, ka galīgais rezultāts to apmierina. "Esmu ļoti priecīgs par to, kā [šie līgumi] noslēgti," sacīja Francijas tieslietu ministrs Dominiks Perbāns. Savukārt Espersena sacīja, ka Vašingtona izrādījusi elastīgumu un pelnījusi uzslavu par savu gatavību pieņemt Eiropas nosacījumus cilvēktiesību un pilsonisko brīvību jautājumos. "Šajā ziņā ASV mums devušas vairāk, nekā mēs devām pretī," viņa sacīja. "Nav pareizi teikt, ka mēs esam pārdevuši visus fundamentālos cilvēktiesību principus (..). Mēs aizstāvējām Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un amerikāņi to pieņēmuši," sacīja Espersena. Līgumu kritizē cilvēktiesību aktīvisti, norādot, ka jautājumi par nāvessodu un godīgu tiesas procesu garantijām ir pārāk nenoteikti aprakstīti. ASV paziņojušas, ka par terorismu aizdomās turētās ārzemju personas tiesās aizklātā kara tribunālā. Eiropas parlaments paudis bažas par Gvantanamo nometni Kubā, kur ASV tur ap 600 ieslodzīto no 40 valstīm, kuri sagūstīti karā Afganistānā no 2001.gada rudens.