Naktī uz svētdienu Latvijā atkal notiks pāreja uz ziemas laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ. Iedzīvotājiem jau sen apnikusi šī laikrāžu grozīšana; to var manīt arī pēc ministriju mājaslapās internetā sāktās aptaujas datiem, taču tikai 2008. gadā uzzināsim, vai sabiedrības viedoklis spēs ietekmēt šo tikai dienvidniekiem izdevīgo laika pāreju.
Laikrāžu grozīšanai varētu pienākt beigas (49)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Komisiju (EK) pašlaik vairāk interesē attiecīgo nozaru speciālistu atzinums par laika pārejas ietekmi, taču arī sabiedrības viedoklim būs nozīme, Neatkarīgajai apgalvoja Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktora vietniece Raimonda Ansone. Šāda aptauja notiek visās Eiropas savienības (ES) dalībvalstīs; viedokļi tiks apkopoti un nosūtīti EK, kas pēc tam tos nosūtīs izskatīšanai Eiropas Parlamentā (EP). "Lēmums tiks pieņemts EP līmenī, bet pēc tam vēlreiz nosūtīts visām ES dalībvalstīm. Taču nebūs tā, ka, piemēram, Igaunijā pāreja uz ziemas laiku no vasaras laika nenotiks, bet pie mums – notiks," skaidro R. Ansone. Līdz šā gada beigām EK jāapkopo visi iesūtītie atzinumi, bet līdz 2007. gada beigām EP jāpieņem konkrēts lēmums – tātad vismaz vēl reizi Latvijā vajadzēs grozīt pulksteņrādītājus, atzina R. Ansone. To nedarīt nedrīkst, jo "visām ES dalībvalstīm šis ir saistošs pasākums, un, ja to nepilda, tad var tikt ierosināta pārkāpumu procedūra," uzsvēra ministrijas speciāliste. Viņas rīcībā nebija informācijas, vai kāda Eiropas valsts šo regulu atstāj bez ievērības, lai gan, pēc Neatkarīgās rīcībā esošām ziņām, vismaz islandieši savus pulksteņus neaiztiek.
Pirmoreiz pulksteņrādītāju grozīšana Latvijā veikta vēl padomju laikā, 1981. gadā. Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa 70. gados, bet PSRS – no 1980. gada 1. aprīļa, pieskaņojoties lielākajai daļai pasaules valstu. EP 2001. gada janvārī pieņēma direktīvu, ar kuru no no 2002. gada vasaras laiks sākās pilnīgi visās ES dalībvalstīs vienlaikus – marta pēdējā svētdienā pulksten vienos pēc Griničas laika.
Lielākā daļa pētījumu uzrāda elektroenerģijas ietaupījumus par 0–0,5 procentiem, taču pulksteņu grozīšanas pretinieki iebilst, ka ietaupītās kilovatstundas arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos. Itālijas enerģētikas aģentūras speciālisti gan izrēķinājuši, ka Itālijā vasaras laikā ietaupītā elektroenerģija (0,3 procenti no patēriņa valsts ), pārvērsta naudas izteiksmē, sastāda 126 miljonus eiro katru gadu. Kaut arī daudzie pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, ES dalībvalstis pagaidām atbalsta vasaras laika režīmu.