Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nosūtījusi vēstuli Saeimai, kurā aicina izstrādāt speciālu likumu par Svētā Pētera baznīcu, apstiprināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS).
Luterāņi vēlas atgūt Svētā Pētera baznīcu (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atsaucoties uz šāda likuma izstrādi Rīgas Domam, baznīca vēlas noteikt arī Svētā Pētera baznīcas piederību. Kā norādīja Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP), Svētā Pētera baznīcai vajadzētu palikt pilsētas īpašumā kā rīdzinieku baznīcai. Turklāt dievnamā ir skatu tornis, tas arī tiek izmantots kā koncertzāle. Tas, ka pašlaik baznīcas ēka nepieder Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, netraucē tajā darboties draudzei. Īvāns norādīja, ka, baznīcai pārņemot nekustamo īpašumu, netiek atrisināta ēku uzturēšana un apsaimniekošana. Piemēram, gadījumā ar Rīgas Domu naudas tā restaurācijai nav ne draudzei, ne valstij un līdzekļi tik un tā tiek prasīti no pašvaldības. Pašlaik Rīgas dome vēl nav spriedusi par līdzekļu paredzēšanu Rīgas Domam 2005.gadā, jo nav saņemts ne oficiāls pieprasījums, ne arī iesniegts kāds projekts, piebilda Īvāns. Jau pirms vairākiem gadiem Rīgas domes amatpersonas tikās ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, lai pārrunātu Svētā Pētera baznīcas turpmāko apsaimniekošanu. Augstākā padome 1992.gadā pieņēma likumu par nekustamo īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, tajā noteikts, ka par Rīgas Doma un Svētā Pētera baznīcas apsaimniekošanu ir jāpieņem īpašs likums. Svētā Pētera baznīca vēstures avotos pirmo reizi ir minēta 1209.gadā. Tā bija feodālā laikmeta Rīgas pilsoņu galvenā sakrālā celtne, kurā darbojās viena no vecākajām pilsētas skolām. Baznīca vismaz trīs reizes ir nopietni pārbūvēta un paplašināta. 64,5 metrus augstā baznīcas torņa konstrukcija 17.gadsimtā bija sava laika augstākais koka konstrukcijas tornis Eiropā. 1721.gadā koka tornis nodega, bet 1743.-1746.gadā to atjaunoja, un tad torņa kopējais augstums bija 120,7 metri. Otrā pasaules kara laikā, 1941.gadā, Svētā Pētera baznīcas tornis atkal nodega. 1954.gadā tika veikta baznīcas konservācija, bet torni atjaunoja 1968.-1973.gadā. Baznīcas interjeru pabeidza restaurēt 1984.gadā. Padomju laikā Svētā Pētera baznīcā darbojās Arhitektūras un pilsētbūvniecības propagandas centrs. Tagad milzīgo baznīcas ēku apsaimnieko muzejs, kas nevienam īsti nepieder, bet pati ēka ir domes Arhitektūras pārvaldes bilancē.