Lai gan jau divas valdības pēc kārtas Latvenergo privatizācijas jautājumā ar grūtībām izvairījās no pamatīga sabiedrības pēriena (referenduma un Satversmes tiesas), tapusi jauna koncepcija, kurā atkal norādīts uz Latvenergo sadalīšanas nepieciešamību.
Atkal uzpeld idejas par Latvenergo sadalīšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koncepcijas projekts Pamatnostādnes Latvijas elektrības tirgus priekšnosacījumu izveidei, kura apstiprināšanu Ministru kabinetā acīmredzot aizkavēja tikai Einara Repšes valdības krišana, nepārprotami paredz elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu juridisku nodalīšanu no – kā teikts koncepcijā – "konkurējošiem elementiem: ražošanas un tirdzniecības". Šīs koncepcijas apstiprināšana neapšaubāmi pavērtu ceļu Latvijas visbagātākās un visiekārojamākās akciju sabiedrības Latvenergo sadalīšanai vairākos uzņēmumos, ko pagaidām skaidri un nepārprotami aizliedz Enerģētikas likuma 20. pants. Jāatgādina, ka Enerģētikas likuma formulējumi, ka "Latvenergo ir vienots energoapgādes uzņēmums" un "Latvenergo nav privatizējama" tapa Andra Bērziņa valdības laikā. Toreiz tika savākts pietiekams skaits parakstu, lai sarīkotu referendumu Latvenergo privatizācijas un sadalīšanas aizliegšanai, tāpēc valdība bija spiesta piekrist šiem formulējumiem Enerģētikas likumā. Otrs Latvenergo pašreizējā statusa mainīšanas mēģinājums slepeni tika izperināts pašās A. Bērziņa valdības beigās, kad Latvenergo nodibināja akciju sabiedrību Augstsprieguma tīkls, kurai bija paredzētas dižas funkcijas – tai no Latvenergo bija jāpārņem elektroenerģijas pārvade. Pēc Neatkarīgās publikācijas šādu Enerģētikas likumā neparedzētu funkciju nodošanu no Latvenergo citai uzņēmējsabiedrībai divdesmit toreizējās Saeimas deputāti apstrīdēja Satversmes tiesā. Tikko kā tika apstiprināta Einara Repšes valdība, tās viens no pirmajiem lēmumiem bija pārtraukt šo faktisko Latvenergo sadalīšanu, lai izvairītos no Satversmes tiesas negatīvā sprieduma. Tagad Ekonomikas ministrijas izstrādātajā koncepcijā norādīts, ka Eiropas Savienība (ES) prasa gan pārvades, gan sadales sistēmas operatora "juridisku patstāvību". ES direktīvās esot atzīts, ka šo funkciju "nošķiršana tikai grāmatvediski un vadības ziņā nenodrošina pietiekamu pārvades sistēmas operatora neatkarību". Turklāt "sadales sistēmas operatoram jaunajā direktīvā ir prasība nodrošināt tādu pašu neatkarības pakāpi kā pārvades sistēmas operatoram". Acīmredzot, lai pagaidām apietu nepopulāro lēmumu par Latvenergo sadalīšanu, koncepcijas autori ir paredzējuši, ka pašreizējais monopols varētu pildīt publiskā vairumtirgotāja funkcijas. Tas nozīmē, ka Latvenergo būtu tā uzņēmējsabiedrība, kas iepirktu visu patērētājiem nepieciešamo elektroenerģiju (to jau gan Latvenergo dara arī tagad, lai kādu nosaukumu šai darbībai arī piešķirtu) un pārdotu tālāk. Turklāt koncepcijā teikts, ka šīs funkcijas "izpilda institūcija VAS Latvenergo sastāvā" – tas nozīmē, ka energokompānija vēlreiz būtu jāpārstrukturizē. Vienlaikus koncepcijā tiek atzīts, ka šis ir tikai pagaidu modelis – ar laiku energokompānija šā vai tā būs jāsadala. Jaunajā koncepcijā parādās arī līdz šim vēl neredzēta nostādne, jo elektroenerģijas sadale tiek atdalīta no šā produkta tirdzniecības – tas nozīmē, ka vairs nav aktuāla iepriekš propagandētā teorētiskā elektroenerģijas tirgus triju pakāpju sistēma. Enerģētikas teorētiķi ir saskatījuši, ka šajā viengabalainajā un monopolizētajā sistēmā tomēr varētu izveidot pat četras pakāpes (elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību).