Valsts prezidentes paveikto vērtē atturīgi. (12)

Politologs Nikolajs Neilands sacīja, ka nepieder pie tiem, "kas katru prezidentes soli uztver ar sajūsmu", tomēr, ja Neilands būtu Saeimas deputāts, viņš balsotu par atkārtotu Vīķes-Freibergas ievēlēšanu valsts prezidenta amatā. Neilands norādīja, ka prezidentes stiprās puses ir inteliģence, labā izglītība un svešvalodu zināšanas. Tajā pašā laikā prezidente nepārvalda un diezin vai arī iemācīsies krievu valodu, kas, pēc Neilanda ieskatiem, Austrumeiropas prezidentiem ir un būs nepieciešama. Neilands piebilda, ka prezidentei trūkst arī zināšanu par Latvijas iekšējām norisēm, jo prezidente nepārzina situāciju Latvijā. Politologs gan aicināja negaidīt no valsts prezidenta kādu īpaši aktīvu darbību, jo prezidentam nav plašas pilnvaras - to paredz Latvijas Satversme. Arī politologs Jānis Ikstens sacīja, ka Vīķes-Freibergas veikumu četros gados vēlētos vērtēt atturīgi. Ikstens atzinīgi novērtēja prezidentes paveikto ārpolitikā, kur Vīķe-Freiberga ir daudz darījusi, lai nestu Latvijas tēlu pasaulē. "Paveikts tas, ko nepaspēja, esot Latvijas Institūta direktores amatā," sacīja Ikstens. Savukārt Vīķes-Freibergas veikums iekšpolitikā neesot tik pamanāms, ja neņem vērā Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos likumprojektus, kā arī pāris iniciatīvas Krimināllikuma kodeksam. Prezidentes neaktīvo iekšpolitisko darbību politologs skaidroja ar situācijas nepārzināšanu, kā arī prezidentes padomnieku darbu. Ikstens atkārtotu Vīķes-Freibergas ievēlēšanu valsts prezidenta amatā neatbalstītu. Viņš uzskata, ka prezidenta amatam būtu jāmeklē kandidāts, kas būtu spējīgs risināt iekšpolitiskos jautājumus, jo līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ārpolitikas jautājumi Latvijai patstāvīgi vairs nebūs jārisina. "Ir jāpiepilda tas ārpolitiskas ietvars, kas izveidots. Jāpiepilda ar iekšpolitisku saturu," norādīja politologs. Politologs Andris Runcis Vīķes-Freibergas četros gados paveikto vērtēja kā veiksmīgu, norādot, ka prezidente ir paveikusi daudz Latvijai aktuālu un svarīgu lietu. Arī Runcis uzsvēra prezidentes ārpolitiskās aktivitātes, gan tiekoties ar ārvalstu vadītājiem, gan paužot Latvijas nostāju Irākas kara sakarā. Runcis uzskata, ka prezidentei piemīt spēja prognozēt notikumu attīstību, jau laikus svarīgos jautājumos formulējot savu nostāju. Kā piemērs tika minēts prezidentes ierosinātie Vēlēšanu likuma grozījumi, izslēdzot normu par latviešu valodas zināšanu Saeimas deputātiem. Lai gan šis prezidentes ierosinājums sākotnēji izraisījis asas deputātu debates, vēlāk izrādījies, ka tā bijusi pareiza rīcība. Jau ziņots, ka 20.jūnijā Saeimā tiks vēlēts valsts prezidents nākamajiem četriem gadiem. Šobrīd vienīgā kandidatūra prezidenta amatam ir Vīķe-Freiberga, kuru atbalsta vairākums parlamentāriešu. Prezidente šonedēļ preses konferencē, kas bija veltīta četriem amatā aizvadītājiem gadiem, sacīja, ka ir apņēmības pilna strādāt vēl četrus gadus tikpat intensīvi un izcili, kā tas ir izdevies līdz šim.