Gleznu biznesā ķildojas un pelna tūkstošus.

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas apgabaltiesā vakar izskatīja SIA "Ivonnas Veihertes mākslas galerijas" īpašnieces prasību pret Amerikas latvieti, bijušo "Motorolas" Baltijas pārstāvniecības vadītāju Juri Ulmani. Veiherte apsūdzēja Ulmani par 138 880 latu piesavināšanos. Tiesā tika panākts mierizlīgums — kā kompensāciju Ulmanis atdos māju Mellužos un četras gleznas.

Ulmanis Latvijā labi pazīstams kā alpīnistu atbalstītājs, cilvēks, kurš apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bijušais "Motorola" Baltijas pārstāvniecības vadītājs, aktrises Ināras Sluckas dzīvesbiedrs. Būtībā — cilvēks ar nevainojamu reputāciju. Uzticoties šai reputācijai un draudzīgām attiecībām, Veiherte ielaidusies ar viņu darījumos. Iegādājas gleznas par pusmiljonu vācu marku. Ivonna Veiherte ar Juri Ulmani ir pazīstama diezgan sen — septiņus astoņus gadus. "Mēs bijām ģimenes draugi," "Vakara Ziņām" pastāstīja Veiherte. 1997. gadā abi nodibināja SIA "Ivonnas Veihertes galerija", kurā 60 procenti daļu piederēja Veihertei, 40 procenti — Ulmanim. 2001. gada sākumā Vācijas pilsonis Jirgens Līders–Līrs, ar kuru Veiherte ir pazīstama jau kopš 1997. gada, piedāvājis galerijas īpašniecei iegādāties 19 gleznu kolekciju. Šajā kolekcijā ir 18 Jāņa Valtera, kas gan Vācijā pazīstams kā Johanness Valters, gleznas un viena Vilhelma Purvīša glezna. Līders–Līrs šo kolekciju piedāvājis par diezgan pievilcīgu cenu — pusmiljonu Vācijas marku. Šī summa bija ekvivalenta 238 000 ASV dolāru jeb 143 514 latiem. Galerijas līdz-īpašniecei šādas summas nav bijis, tādēļ viņa piedāvājusi Ulmanim ieguldīt līdzekļus kolekcijas iegādē, proti, otrs galerijas līdz-īpašnieks Veihertei aizdevis 119 tūkstošus dolāru (71 757 latus). Veiherte ar Ulmani vienojusies, ka aizdevējs bešā nepaliks — laika gaitā gleznu pircēja bija gatava viņam kā atlīdzību par naudas aizdošanu samaksāt 20 tūkstošus dolāru. Drīz vien, viesojoties pie Līdera–Līra Vācijā, Veiherte viņam samaksājusi pusi no pirkuma cenas — Ulmaņa aizdotos 119 tūkstošus dolāru — un ieguvusi savā īpašumā daļu gleznu kolekcijas. Latvijā kolekciju pārdod uz pusi dārgāk Kāda draudzene Veiherti iepazīstinājusi ar miljonāru, bijušo "Baltkom GSM" ģenerāldirektoru Pēteri Šmidri. Viņš izteicis vēlmi veidot Valtera gleznu kolekciju un iegādāties šīs gleznas. Tiesa, Šmidre bijis gatavs maksāt lielāku summu par gleznām, nekā Veihertei tās pārdevis Līders–Līrs — 475 tūkstošus ASV dolāru (286 425 latus). Jau aprīlī miljonārs iegādājies desmit gleznas. Lai nebūtu jāmaksā lieli bankas procenti par šo darījumu, Ulmanis piedāvājis norādīt savas firmas "Internet Solutions LLC" kontu Kopenhāgenas Unibankā. Veiherte "Vakara Ziņām" paskaidroja, ka Ulmanis viņu pierunājis spert šādu soli, atgādinot, ka viņa no naudas lietām un bankām daudz nesaprotot. Būtībā gleznu pārdevēja ir paļāvusies uz Ulmaņa kompetenci, nemaz nenojaušot, ka biznesa partneris varētu būt negodīgs. Šmidre uz norādīto kontu pārskaitījis 187 tūkstošus ASV dolāru. Savukārt Ulmanis uz Līdera–Līra kontu no šīs summas pārskaitījis 150 tūkstošus Vācijas marku jeb 72 tūkstošus ASV dolāru. Atlikušo daļu no vācietim pienākošās summas (47 tūkstošus ASV dolāru) viņam atdevusi pati Veiherte. 2001. gada jūnijā Šmidre no Veihertes iegādājies vēl deviņas gleznas par 288 tūkstošiem ASV dolāru, un arī šo naudu mākslas mīļotājs pārskaitījis uz Ulmaņa kontu. Aritmētika ir vienkārša: kopumā Šmidre uz Ulmaņa kontu pārskaitījis 475 tūkstošus ASV dolāru, no kuriem Līders–Līrs saņēmis 119 tūkstošus. Pārējā nauda — 356 tūkstoši dolāru — tā arī palika Ulmaņa kontā. Gadsimta darījuma peļņa aiziet secen Veiherte jūtas piekrāpta. "Šāds gadījums gadās vienreiz mūžā, bet tagad…" ar nožēlu saka galerijas īpašniece. Viņa uzskata, ka Ulmanim pienākas tikai 139 tūkstoši dolāru, proti, aizdevuma summa un solītie 20 tūkstoši, savukārt 217 tūkstoši būtu jāatdod Veihertei. Taču Ulmanis šo naudu esot atteicies dot — viņš parādīšot, kā taisa amerikāņu biznesu. "Ivonna, kam tev vajadzīga nauda? Tev taču meita mācās universitātē," teicis biznesa partneris. Sākumā viņš gan solījis, ka atdošot naudu, taču pēc dažu mēnešu gaidīšanas pateicis skaidri un gaiši, ka naudas vairs nav. Pēc Veihertes rīcībā esošās informācijas, gandrīz uzreiz pēc naudas pārskaitīšanas uz Ulmaņa kontu viņš atdevis kredītu, ko ņēmis mājas celtniecībai Jūrmalā. Veiherti šāda kompanjona rīcība absolūti neapmierināja. "Es arī biju ieplānojusi atdot savus kredītus!" pauda sašutumu galerijas līdzīpašniece. Protams, pēc šādas rīcības pajuka gan draudzība starp Veiherti un Ulmani, gan biznesa attiecības. Lai vairs nebūtu jā-strādā kopā ar bijušo partneri, Veiherte nodibināja jaunu uzņēmumu — SIA "Ivonnas Veihertes mākslas galerija", kurā nu viņa ir vienīgā īpašniece. 217 tūkstošus dolāru jeb 138 880 latu viņa vēlējās piedzīt tiesas ceļā. Saistībā ar šo lietu Veiherte vērsusies arī policijā, ir ierosināta krimināllieta. Mierizlīguma cena — māja Mellužos un četras gleznas Rīgas apgabaltiesa bija paredzējusi izskatīt šo lietu 20. augustā, taču saistībā ar lietas dalībnieku sāktajām sarunām par izlīgumu, lietas izskatīšanu atlika uz 10. oktobri. Naudu, protams, Ulmanis atdot nevēlas, bet kā kompensāciju viņš Veihertei sākumā piedāvāja divus nekustamos īpašumus Jūrmalā. Taču šie īpašumi Veiherti neapmierināja. Beigās kompromiss tomēr tika rasts, un Ivonna piekrita pieņemt no Ulmaņa vienu māju Jūrmalā, Mellužos, netālu no jūras, kā arī četras gleznas. Veiherte atzina, ka šāds izlīgums gan nav viņai īsti izdevīgs, taču tā ir labāk, nekā gadiem ilgi tiesāties. "Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā," filozofiski piebilda Veiherte. Ulmanis uz laiku pametis Latviju Ar Ulmani sazināties "Vakara Ziņām" neizdevās. Biznesmeņa sieva Slucka teica, ka viņas dzīvesbiedrs uz kādām desmit dienām izbraucis no Latvijas. Aktrise nevēlējās komentēt strīdu starp Ulmani un Veiherti, sakot: "Tā nav mana lieta." Veiherte savukārt uzskata, ka Ulmanis nav pametis Latviju, bet vienkārši izvairās no sarunām ar masu medijiem. Dienu pirms tiesas bijušais biznesa partneris noteikti esot bijis Latvijā. Arī alpīnists Teodors Ķirsis, ar kuru Ulmanis ir draudzīgās attiecībās, bija ļoti izbrīnīts par informāciju, ka alpīnistu atbalstītājs būtu pametis Latviju. Taču, brīdi padomājis, viņš atcerējās, ka Juris tiešām solījies uz desmit dienām braukt uz Ameriku. Runājot par strīdu starp Ulmani un Veiherti, Ķirsis atcerējās, ka savulaik Juris viņam par to ir stāstījis, tikai detaļas viņš vairs neatceroties. Taču no Ulmaņa stāstītā izrietējis, ka "kundze grib iedzīvoties". Ķirsis uzskata, ka Ulmanim neesot tendence izkrāpt citiem naudu. "Cik man zināms, viņš ir godprātīgs," savu viedokli pauda alpīnists. personas kartīte Juris Ulmanis Dzimšanas datums un vieta: 1959. gada 7. jūlijs, Ņujorka Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva — Ināra Slucka, meita — Marija Astrīda Dzīvesvieta: Jūrmala un Vācija Izglītība: augstākā, beidzis Amerikas Starptautisko menedž-menta augstskolu, starptautiskā menedžmenta maģistrs Darbs: strādājis par "Motorolas" pārstāvi ASV, Vācijā, Ungārijā, Čehoslovākijā, Baltijas valstīs Tituli un apbalvojumi: Amerikas Latviešu apvienības mūža biedrs, 1999. gadā apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Hobijs: alpīnisms viedoklis Māta Lāce, Valsts mākslas muzeja direktore: — Jānis Valters ir viens no latviešu vecmeistariem, kura darbiem ir augsta cena. Viņa, tāpat kā Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša, darbi ir pietiekami pieprasīti. Jāņa Valtera darbi iepriekš ne pārāk bieži parādījās mākslas tirgū. Apmēram pirms pieciem gadiem Valtera darbi tika ievesti no Vācijas, sākās to intensīva aprite. Taču intensīvā aprite nav mazinājusi Valtera gleznu vērtību un cenu. Absolūti nevaru pateikt, vai 475 tūkstoši ASV dolāru ir adekvāta cena šai gleznu kolekcijai, jo neesmu šos darbus redzējusi. Katram darbam ir sava cena un nozīme. Turklāt cena tiek noteikta, pircējam un pārdevējam vienojoties, tā ka tam nav īstas nozīmes. izziņa Jānis Valters (1869 — 1932) beidzis Pēterburgas mākslas akadēmiju un bija viens no pirmajiem un konsekventākajiem impresionisma tehnikas ieviesējiem latviešu glezniecībā. 1906. gadā Valters emigrēja uz Vāciju. Šobrīd Pēterim Šmidrem piederošās Valtera kolekcijas darbi tapuši Vācijā. Cik zināms, dažas šīs kolekcijas gleznas atrodas "Baltkom TV" ēkā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu