Eiropas ekonomiskajā augšupejā nav vērojamas pazīmes, kas liecinātu, ka to ietekmē grīļīgā ASV ekonomika, laikraksts "Financial Times" citē Eiropas Centrālās bankas prezidenta Vima Duisenberga pirmdien sacīto.
ASV grīļīgā ekonomika neietekmēs Eiropas ekonomisko augšupeju .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Pagaidām nekas neliecina, ka tempu palēnināšanās ASV ekonomikā manāmi un ilgstoši ietekmētu eiro zonas ekonomiku kopumā," viņš teica. Savā runā Eiropas parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas sēdē Duisenbergs optimistiski novērtēja 12 valstu eiro zonas ekonomiku, prognozējot "veselīgu pieaugumu" trīs gadus pēc kārtas un strauju inflācijas līmeņa kritumu līdz ECB noteiktajiem apmēriem, kā arī turpmāku bezdarba samazināšanos. Atzīstot, ka "pieticīgākās pieauguma izredzes pasaulei" var ierobežot eiro zonas eksportu, viņš teica: "Eiropa ir galvenokārt atkarīga no iekšējā pieprasījuma un tāpēc tā lielā mērā ir izolēta, taču ne pilnīgi." Avīze norāda, ka Duisenberga labā vēsts kontrastē ar ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Alana Grīnspena neseniem izteikumiem, ka ASV ekonomiskās izredzes ir nenoteiktas, neraugoties uz Federālo rezervju janvārī veikto procentlikmju samazināšanu. Tomēr Duisenberga pozitīvo nostāju kritizēja Vācija, kur ekonomiskās attīstības temps ir ievērojami palēninājies kopš pagājušā gada vidus. Daži ekonomisti apgalvo, ka Vācija vairāk nekā citas eiro zonas valstis cietusi no ECB stingrās monetārās politikas, jo tās zemais inflācijas līmenis saglabāja reālās procentlikmes augstākas nekā vidēji reģionā. Pēc Duisenberga teiktā, ECB sagaida, ka pieaugums būs tuvu 3 procentiem 2001. un 2002.gadā, un tas atbilst viņa iepriekšējiem paziņojumiem. Pēc bankas iekšējām aplēsēm līdzīgs pieaugums būs vērojams arī 2003.gadā. Pieaugums turpmākajos trijos gados būs mazāks par 3,4 procentiem no 2000.gada, taču tas joprojām būs uzskatāms par "veselīgu". Duisenbergs piebilda, ka dažas pazīmes liecina, ka eiro radītā lielākā caurskatāmība veicinājusi zema inflācijas līmeņa saglabāšanos, raksta "Financial Times".