Pasaules finansisti pieļauj, ka dolāram draud devalvācija .

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Otrdien Krievijas pansionātā "Bor" ieplānots pazīstamu starptautisku finansistu kongress "Globalizācijas process un apslēpti pasaules rezervju valūtu krīzes draudi", kura dalībnieki, arī pazīstamais amerikāņu finansists Džordžs Soross, apspriedīs iespējamās dolāra devalvācijas sekas. Daudzi šīs sanāksmes dalībnieki uzskata, ka ASV dolāram draud reālas devalvācijas briesmas.

Par ASV nacionālās valūtas krīzes draudiem liecina vairāki simptomi, no kuriem galvenais ir pasaules centrālo banku rezervju pamatelementu - dārgmetālu zelta, sudraba un pallādija pastāvīgais cenu pieaugums. Eiropas valstu centrālās bankas, izņemot Lielbritānijas banku, savulaik bija izsludinājušas savu zelta krājumu izpārdošanu, bet vēl arvien to nav sākušas. Zīmīgi, ka lielu 1999.gadā Londonā pārdošanai pieteikto zelta krājumu daļu, kā apgalvo eksperti, iepirkušas Ķīnas finansu struktūras, lai sagatavotos tā dēvētās zelta juaņas emisijai. Savukārt baumas, ka Ķīna savus zelta un valūtas krājumus transformējusi no dolāriem eirovalūtā, lieku reizi liecina, ka lielākie ASV nacionālās valūtas un vērtspapīru turētāji vairs nejūtas esam droši. Ķīnas zelta un valūtas krājumi pārsniedz 200 miljardus dolāru, un, ja kaut vai daļa šīs summas nonāktu tirgū, ASV Federālajai rezervju sistēmai neizdotos izvairīties no nopietniem satricinājumiem, kuri varētu beigties ar ASV suverēno defoltu. Pastāv arī daudz dziļāki dolāra kursa lejupslīdes faktori - galvenokārt ASV ekonomikas rādītāju pasliktināšanās un tirdzniecības bilances deficīta pieaugums. ASV fondu tirgu vājināšanās un tirdzniecības bilances pieaugums, pirmkārt, vājina pasaules investoru uzticību ASV aktīviem un, otrkārt, palielina dolāra kursa plašas lejupslīdes iespējas starptautiskajā arēnā. ASV tirdzniecības deficītu līdz šim nonivelēja milzīgais ASV finansu bilances proficīts. Kaut arī amerikāņi aizvien plašāk iepirka ārpus ASV ražotās preces, valsts tirdzniecības deficīts neapdraudēja dolāru tāpēc vien, ka ārzemnieki aizvien palielināja savas investīcijas ASV ekonomikā. Tagad situācija mainās - fondu indeksu lejupslīde liecina, ka investoru interese par ASV ekonomiku mazinās, un var pienākt brīdis, ka amerikāņiem būs jānorēķinās par savu agrāko "zaļo dzīvi". Lai izlīdzinātu milzīgo ASV maksājumu bilanci, būs nepieciešama plaša nacionālās valūtas emisija. Šāda pasākuma iespējas tika izveidotas jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados - toreiz ASV laida klajā daudz parādzīmju, kuru dzēšanas termiņš būs klāt jau pēc dažiem gadiem. Tolaik izlaistās valsts obligācijas, tas bija pirms pasaules enerģētiskās krīzes, investoriem bija ļoti izdevīgas, jo gada procentu likme sasniedz 13-15 procentus. ASV Federālās rezervju sistēmas milzīgā parāda dzēšana izraisīs inflāciju, kas savukārt liks paaugstināt ASV procentu likmes. Tiesa gan, nav pamata apgalvot, ka procentu likmju paaugstināšana var nopietni iedragāt dolāru. Ja ASV procentu likmes celsies straujāk nekā citu valstu procentu likmes, kā tas ir bijis līdz šīm, dolārs salīdzinājumā ar citām valūtām pārredzamā nākotnē turpinās nostiprināties, sevišķi pret eiro un, iespējams, arī attiecībā pret jenu, eirovalūtas kursa lejupslīde būs atkarīga no tā, cik lielā mērā Vācijas ekonomika, kas uzskatāma par Eiropas Ekonomiskās asociācijas lokomotīvi, spēs iedzīvināt gan bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas, gan arī citu eirovalūtas jauno partnervalstu ekonomiku. Bet dolāra devalvācija būs jūtama attiecībā pret izejvielu grupām. Jau tagad plaša dolāra devalvācija vērojama naftas, pallādija, sudraba un citu dārgmetālu un izejvielu cenās. Krievijas ekonomiku dolāra krīze var skart divējādi. Pirmkārt, tas nozīmēs dziļu finansu tirgu krīzi: ārvalstu investori, visdrīzāk, atstās Krieviju, atkal kritīsies akciju cenas, bet obligāciju tirgus diez vai būs spējīgs efektīvi funkcionēt apstākļos, kad dolāru procentu likmes celsies līdz 15-20 procentiem. Otrkārt, finansu tirgu krīze pavērs kapitālam plašāku ceļu uz Krievijas ekonomiku. Preču grupu cenu pieaugums varēs atrisināt Krievijas parāda un budžeta problēmas. Lai cik tas būtu paradoksāli, Krievijai šādos apstākļos var rasties iespēja paātrināt ekonomiskās izaugsmes tempus jo vairāk tāpēc, ka nodokļu un zemes reformu rezultātā daļa ekonomikas spēs iziet no tā dēvētās ēnu ekonomikas zonas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu