ANO Drošības padome sestdien, mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad Phenjana paziņoja, ka tā izmēģinājusi atombumbu, vienbalsīgi nobalsoja par soda sankciju noteikšanu Ziemeļkorejai, gan izvairoties no militārā spēka draudiem.
ANO nosaka sankcijas Ziemeļkorejai (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziemeļkoreja nekavējoties paziņoja, ka tā "pilnībā noraida" rezolūciju, un tās vēstnieks atstāja padomes sēžu zāli.
Aicinot noteikt ieroču un finansiālas sankcijas, kā arī uz Ziemeļkoreju un no tās pārvadājamo kravu kontroli, Drošības padome kvalificēja Phenjanas rīcību kā "klajus draudus starptautiskajam mieram un drošībai".
Rezolūcijas tekstā nav minēti militāra spēka lietošanas draudi, ko Vašingtona piekrita svītrot. Vienošanās tika panākta pēc stundām ilgām sarunām, kurās Krievija un Ķīna pēdējā brīdī iebilda pret ASV rezolūcijas projektā izteiktajiem priekšlikumiem. Pat pēc balsojuma Ķīnas vēstnieks ANO Vans Guanja pauda "šaubas" par noteikumu inspicēt kravas un teica, ka viņa valsts tam nepiekrīt.
ASV aicināja enerģiski reaģēt uz Phenjanas veikto izmēģinājumu un atzinīgi novērtēja rezolūciju. Prezidents Džordžs Bušs slavēja Drošības padomi par "ātro un stingro" rīcību.
"Tā ir vienprātīga rezolūcija, kas ir skaidrs signāls Ziemeļkorejas līderim par viņa ieroču programmām," sacīja Buišs.
Ziemeļkorejas vēstnieks ANO Paks Giljons ar sašutumu nosodīja rezolūciju un teica, ka Drošības padome ignorējusi ASV radītos kodoldraudus.
Rezolūcija pieprasa, lai Ziemeļkoreja likvidē savus kodolieročus un atsakās no visām masu iznīcināšanas ieroču un ballistisko raķešu programmām, kā arī nosaka ceļojumu aizliegumu amatpersonām, kuras strādā pie šīm programmām.
Tā aicina notikt aizliegumu raķešu, tanku, lielu artilērijas sistēmu, karakuģu un kaujas lidmašīnu eksportam uz Ziemeļkoreju un atļauj pārbaudīt kravas, kas tiek sūtītas uz Ziemeļkoreju un no tās, lai nepieļautu nelikumīgu tirdzniecību.
Līdz ar virkni finansiālu un citu sankciju rezolūcija aicina Phenjanu "bez priekšnoteikumiem" atgriezties strupceļā nonākušajās sešu valstu sarunās par tās kodolprogrammu, kuras tā boikotē jau gandrīz gadu.
Japāna atzinīgi novērtēja ANO balsojumu un paziņoja, ka apsver iespēju noteikt papildu sankcijas Ziemeļkorejai.
"Mēs veiksim pasākumus, lai apturētu jebkādu kodolpotenciāla veidošanu un kodolieroču izplatīšanu," aģentūra "Jiji Press" citē premjerministra Šindzo Abes izteikumu žurnālistiem.
Pieņemtā rezolūcija ir bezprecedenta ANO akcija pret kodolieroču izplatīšanu, taču analītiķi saka, ka tas nebūt nenozīmē līdzīgu reakciju uz Irānas strīdīgo kodolprogrammu.
Ziemeļkorejas divas tradicionālās sabiedrotās - Krievija un Ķīna - iebilda pret jebkādu norādi uz spēka lietošanu, turklāt Krievija vēlējās, lai sankcijām būtu laika ierobežojums.
Gan Ķīna, gan Krievija uzsvēra, ka tekstā skaidri norādīts, ka sankcijas tiks atceltas, ja Ziemeļkoreja izpildīs visus rezolūcijā minētos noteikumus.
Francija un Lielbritānija paziņoja, ka sankcijas atspoguļo starptautisko vienotību un apņēmību šajā jautājumā un mudināja Ziemeļkoreju atgriezties pie sarunu galda.
ASV amatpersonas teica, ka valsts sekretāre Kondolīza Raisa otrdien sāks braucienu uz Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju, lai apspriestu sankciju īstenošanas iespējas.
"Manuprāt, šī brauciena galvenais mērķis būs pārliecināties, ka pieņemtajai rezolūcijai tiešām "ir zobi" un tā pienācīgi funkcionē," sacīja valsts sekretāres palīgs Austrumāzijas jautājumos Kristofers Hils.
Komunistiskā Ziemeļkoreja ir viena no pasaules visnabadzīgākajām valstīm, taču tā vairākkārt paziņojusi, ka tai esot vajadzīgi kodolieroči, lai novērstu ASV uzbrukumu, jo ASV, pēc Ziemeļkorejas teiktā, vēloties gāzt tās režīmu.