Annans aicina pasaules valstu valdības atbalstīt plašas ANO reformas (1)

LETA/REUTERS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Annans pirmdien aicināja pasaules valstu valdības atbalstīt viņa reformu priekšlikumus, kas piedāvā plašākos pārveidojumus šai organizācijā kopš tās dibināšanas 1945.gadā.

Cenšoties atjaunot pasaules uzticēšanos organizācijai, priekšlikumos mēģināts līdzsvarot bagāto valstu bažas par drošības situāciju ar trūcīgo valstu cīņu pret nabadzību un slimībām, vienlaikus gādājot arī par cilvēktiesību ievērošanu. Pirmdien Annans oficiāli iepazīstināja ANO Ģenerālo asambleju ar 63 lappuses biezo ziņojumu, norādot, ka "tā ir tikai leduskalna redzamā daļa". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis ziņojums būtu jāpieņem kā vienota, visaptveroša priekšlikumu pakete un to nevajadzētu iztirgot pa daļām, jo tad reformas nebūs pietiekami iedarbīgas. ANO ģenerālsekretārs centies ieturēt līdzsvaru starp ASV un Eiropas valstu raizēm par terorismu un bruņojuma izplatīšanos, no vienas puses, un nabadzīgo valstu attīstības centieniem, no otras puses. Šos ierosinājumus attiecībā uz drošības stiprināšanu un trūkuma apkarošanu izstrādājušas neatkarīgas komisijas. Annans arī atkārtojis savu agrāko ierosinājumu paplašināt ANO Drošības padomi no pašreizējām 15 līdz 24 valstīm. Galīgais priekšlikumu variants septembrī tiks nodots apstiprināšanai pasaules valstu līderiem. "Es sniedzu jums savu ziņojumu sešus mēnešus iepriekš, lai jūsu valdībām būtu laiks to apsvērt," viņš sacīja. Prognozējot iespējamo ASV reakciju uz Annana priekšlikumiem, viņa pārstāvis Marks Brauns pieļāvis iespēju, ka Vašingtona iebildīs pret plānu, kas paredz atvēlēt 0,7 procentus no nacionālā ienākuma, "lai panāktu, ka nabadzība kļūst par vēsturi". Pašlaik ASV atvēl pasaules attīstības mērķiem 0,1 procentu nacionālā ienākuma. Jautājumu par spēka lietošanu Annana ziņojumā ieteikts lemt ar Drošības padomes rezolūcijām, kurpretī ASV prezidenta Džordža Buša administrācija iestājas par tiesībām uz vienpusēju rīcību. Kā izteicies Annans, "mūsdienu pasaulē neviena valsts, lai cik stipra tā būtu, nespēj aizstāvēt sevi viena". Gaidāms, ka pret priekšlikumiem iebildīs arī arābu valstis, jo tajos ieteikts starptautiskā mērogā atzīt par terorismu "jebkādu rīcību, kuras mērķis ir izraisīt civiliedzīvotāju nāvi vai nodarīt viņiem nopietnus miesas bojājumus", tātad arī darbību, kas šobrīd tiek attiecināta, piemēram, uz palestīniešu pretošanās kustību. Viens no svarīgākajiem priekšlikumiem paredz aizstāt pašreizējo ANO Cilvēktiesību komisiju, kas bāzēta Ženēvā un ietver 53 valstis, ar mazāku institūciju - Cilvēktiesību padomi. Daudzas no pašreizējām komisijas dalībvalstīm pašas uzskatāmas par cilvēktiesību pārkāpējām un cenšas aizstāvēt arī citu valstu pārkāpumus. Savukārt jaunā padome būtu jāievēl Ģenerālajā asamblejā ar divām trešdaļām balsu. Šo priekšlikumu jau atzinīgi novērtējušas starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Human Rights Watch" un "Amnesty International", tomēr vienlaikus tās brīdinājušas, ka pārkārtojumu gaitā jāsaglabā iespējas veikt neatkarīgu izmeklēšanu un uzklausīt lieciniekus un upurus. Uz Annana priekšlikumiem pirmā reaģējusi Kanāda. Kā izteicies šīs valsts vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Alans Roks, ziņojums ietver arī daudzas Kanādas prioritātes, konkrēti, atbildību par civiliedzīvotāju aizsardzību pret vardarbību gadījumos, kad to nespēj uzņemties valdības, pieļaujot kā galēju līdzekli arī militāra spēka lietošanu. Šo ierosinājumu atzinīgi vērtējusi arī cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Oxfam". "Miljoniem cilvēku iet bojā konfliktos un mirst no trūkuma, kamēr bagātās valstis turpina enerģiski cīkstēties par vietām Drošības padomē," sacījusi "Oxfam" Ņujorkas pārstāvniecības vadītāja Nikola Reindorpa. Kā liecina aptauja, kas raidsabiedrības BBC pasaules ziņu dienesta uzdevumā veikta visā pasaulē, lielākā daļa cilvēku uzskata, ka Apvienoto Nāciju Organizācijai jākļūst demokrātiskākai un spēcīgākai starptautisko problēmu risināšanā, bet ANO Drošības padome jāpaplašina, iekļaujot tajā arī tādas valstis kā Vāciju, Indiju, Japānu un Brazīliju. Tādu viedokli izteikušas vairāk nekā divas trešdaļas no 23 500 respondentiem. Vairākums aptaujāto arī uzskata, ka Drošības padomei jādod tiesības noraidīt veto, ko tās lēmumiem šobrīd var uzlikt pastāvīgās dalībvalstis - Lielbritānija, ASV, Krievija, Ķīna un Francija. Aptauju BBC uzdevumā no novembra līdz janvārim veica sabiedriskās domas izpētes firma "GlobeScan" kopā ar ASV Mērilendas universitāti.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu