Referendumā uzvar Lukašenko (12)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

77,3% no Baltkrievijas vēlētājiem, kas piedalījās svētdien notikušajā referendumā, atbalstījuši prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlmi trešo reizi kandidēt uz valsts galvas amatu, paziņojusi Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina.

Saskaņā ar viņas teikto, referendumā piedalījušies 89,7% reģistrēto vēlētāju. Referendumā Baltkrievijas pilsoņiem bija jābalso par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz atcelt pašreizējos ierobežojumus, kuri vienai personai prezidenta amatu atļauj ieņemt tikai divas reizes. Ja Konstitūcijas grozījumi tiks pieņemti, tas dos tiesības Lukašenko, kas valda Baltkrievijā kopš 1994.gada, atkārtoti balotēties prezidenta vēlēšanās 2006.gadā. "Es to uzskatu par elegantu uzvaru. Nenotika tieša aģitācija par prezidenta atbalstīšanu, un referendums ir saliedējis nāciju kā vēl nekad," preses konferencē izteicās Jermošina. Viņa arī paskaidroja, ka konstitūcijas grozīšanai bijis nepieciešams vairāk nekā 50% pilsoņu atbalsts. Jermošina arī piebilda, ka viņu nav pārsteigusi augstā vēlētāju līdzdalība, jo referendumam esot bijusi liela nozīme valsts attīstībā. Savukārt Lukašenko pretinieki vēl pirms balsošanas beigām paziņoja, ka referenduma laikā notikusi vēl nepieredzēta krāpšanās un tikusi izvērsta iebiedēšanas kampaņa. Vēlēšanas noritēja patiesā svētku gaisotnē. Vēlēšanu iecirkņos ražotāji lēti pārdeva preces, darbojās ēdināšnas uzņēmumiem, pie uzklātiem galdiem varēja malkot bezmaksas tēju, piekost maizītes, iedzert alkoholu un pastrīdēties par politiku. Lielā daļā iecirkņu notika vairāku stundu gari pašdarbības koncerti. Jāsaka, ka vēlēšanas ir reta iespēja baltkrieviem pavadīt brīvo laiku ārpus mājām, jo atpūtas iestāžu, tai skaitā kafejnīcu ir nepietiekami un serviss ir zemas kvalitātes. Pie kam atalgojuma līmenis (lielākais daļai kalpotāju 40-80 dolāru apmērā) neļauj svinēt ārpus mājām. Vienlaikus ar referendumu notika arī parlamenta vēlēšanas. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kas uz Baltkrieviju bija nosūtījusi 300 vēlēšanu novērotāju, savu balsojuma novērtējumu sniegs vēlāk pirmdien, bet jau tagad tā ir paziņojusi, ka vēlēšanas notika "baiļu atmosfērā", trūkstot priekšvēlēšanu debatēm un ierobežotas preses brīvības apstākļos. Jau 1996.gadā Lukašenko izmantoja referendumu, lai pagarinātu savu prezidentūras termiņu, kā arī lai panāktu parlamenta atlaišanu. Gan šī referenduma, gan visu nākamo Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus Rietumi ir atzinuši par viltotiem. Svētdienas referendumā Lukašenko atbalstīja arī 74% Minskas iedzīvotāju, lai gan galvaspilsētās opozīcijai ir visvairāk piekritēju. Tomēr, neskatoties uz oficiālajiem balsojuma rezultātiem, ne visi Baltkrievijas iedzīvotāji privātās sarunās pauž apmierinātību ar referenduma iznākumu. "Tā praktiski ir traģēdija," teica Jurijs, kurš vada nakts taksometru. "Viņam tagad būs vara izdarīt uz ikvienu tādu spiedienu, kādu vien viņš vēlas. Viss tagad būs vērsts uz to, lai panāktu uzvaru nākamajās vēlēšanās." Valts telekanāli, kuri atrodas pilnīgā varas iestāžu kontrolē, visu vakaru pēc referenduma noslēgšanās demonstrēja pazīstamu sportistu un kultūras darbinieku uzstāšanās, kuri izteica atzinību prezidentam par stabilitātes un uzplaukuma radīšanu valstī. Neskatoties uz acīmredzamiem vēlēšanu pārkāpumiem, oficiālie rezultāti lielā mērā tomēr atspoguļo daļas iedzīvotāju noskaņojumu, jo viņi paļaujas uz Lukašenko solījumiem nodrošināt tādu pārliecību par nākotni, kādu viņi baudīja komunistu valdīšanas periodā. Novērojot klātienē parlamenta vēlēšanas un referendumu Baltkrievijā (Vitebskā) neatkarīga ES Ekonomikas un sociālo lietu komitejas neatkarīga novērotāja lomā, LTA prezidents Henriks Danusēvičs atzīmēja, ka vēlēšanās Baltkrievijas prezidents guvis pamatotu uzvaru. Trīs ceturtdaļas aptaujāto vēlētāju atzina, ka atbalsta Aleksandru Lukašenko. Tas galvenokārt tika motivēts ar viņa spēju ieviest kārtību valstī, nodrošināt stabilitāti un sociālo drošību, tai skaitā bezmaksas ārstniecisko aprūpi un izglītību, ierobežojot ierēdņu korupciju (naudu bez kvīts neņem neviens valsts ierēdnis, pat ceļu policists baidās), kā arī augstāku dzīves līmeni, salīdzinot ar kaimiņu Krieviju. Negribētos piekrist Alfrēda Čepāņa Baltkrievijas TV izteiktai sajūsmai par vēlēšanām, jo opozīcijai patiesi ir būtiski ierobežotas iespējas iepazīstināt vēlētājus ar vēlēšanu programmu, ierobežota pieeja masu informācijas līdzekļiem, nepamatoti konfiscē pašu izgatavotos aģitācijas materiālus. Vēlēšanu iecirkņos vēlētāji varēja iepazīties tikai ar personu aprakstu, ne programmu. Tāpēc bieži vēlētāju motivācija balstījās uz cienījamas profesijas, piemēram, ārstes, vai spēcīgas personības, piemēram, Afganistānas kara dalībnieka, izvēles. Opozīcijai Baltkrievijā ne tikai jāatrisina pieejas masu informācijas līdzekļiem un cita tipa aģitācijai jautājumi, bet arī jārada vēlētājos pārliecība, ka tā spēs ne tikai nodrošināt esošo stabilitāti, bet dos vēlētājiem papildus labumu. Vājākās vietas Lukašenko valdībai ir ieguldījumu uzņēmējdarbībā nedrošība, dārgā dzīvokļu privatizācija, vietējās administrācijas patvaļa un zemās strādājošo algas. Latviju aptaujātie vēlētāji piemin mīļiem vārdiem, atceroties un ilgojoties pēc sakārtotās Rīgas, mājīgās Jūrmalas, "Dzintara" smaržām un "Laimas" konfektēm. Vienlaikus gan tiek pieminēta Latvijas Tautas frontes pirms neatkarības referenduma dotā solījuma par pilsonības piešķiršanu visiem 1991.gadā Latvijā dzīvojošiem solījuma nepildīšana, pretēji Lietuvai.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu