PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) prezidents Andris Kļaviņš nekad neesot izjutis Tautas partijas (TP) vēlmi atstādināt viņu no ieņemamā amata, savukārt a/s "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") prezidents Arnolds Laksa esot izjutis "spiedienu" saistībā ar viņa darbību.
Kļaviņš nejūt Tautas partijas vēlmi viņu nomainīt, Laksa jūt spiedienu .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja "Krājbankas" preses sekretārs Guntars Gūte, Laksa sacījis, ka spiedienu saistībā ar savu darbību ir izjutis, tomēr "Krājbanka" nekad nav pakļāvusies nevienas politiskās partijas ietekmei, vienmēr bijusi un arī ir politiski neitrāla un nav sponsorējusi nevienu politisko partiju. Kā norādījis Laksa, Ministru kabineta lēmums no amata atbrīvot Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoru Jāni Nagli un viņa izteikumi pēc tam liecina, ka tuvākajā laikā uz PA tiks izdarīts spiediens saistībā ar lielo uzņēmumu privatizāciju, kam Naglis kategoriski atteicies pakļauties. "Krājbanka", tāpat kā PA, esot visciešākā mērā saistīta ar privatizācijas procesiem valstī, jo bankā atrodas 95% no visiem privatizācijas sertifikātu kontiem, tādēļ esot pamats teikt, ka "Krājbankai" ir galvenā loma privatizācijas sertifikātu tirgū - to pirkšanā un pārdošanā. Turklāt būtisks esot fakts, ka tieši un tikai "Krājbanka" apkalpo privatizācijas publisko piedāvājumu. "No tā likumsakarīgi izriet arī tas, ka oligarhu intereses pārstāvošajām politiskajām partijām ir nepieciešami paklausīgi, pakalpot gatavi cilvēki, kuri bez ierunām piekristu īstenot privatizācijas procesu oligarhiem vēlamā veidā," sacījis bankas prezidents. Atbildot uz jautājumu, kādu interešu vadīts, viņa atcelšanu no "Krājbankas" prezidenta amata varētu vēlēties TP priekšsēdētājs Andris Šķēle, Laksa uzdevis pretjautājumu - vai tad Latvijā notiek kādi ekonomiski procesi bez TP un Šķēles ziņas. Laksa uzsvēris, ka runas par "Krājbankas" privatizāciju ir spekulatīvas. Bankas prezidents esot pārliecināts, ka "Krājbanku" neprivatizēs, kamēr netiks pabeigta pārējo lielo uzņēmumu privatizācija. "Es varu droši teikt, ka "Krājbanka" šajā sarakstā būs pēdējā, jo tikai privatizācijas noslēgumā būs zudusi "Krājbankas" stratēģiski nozīmīgā loma šajā procesā," skaidrojis Laksa. Kā jau ziņots, vakar Naglis paziņoja, ka TP priekšsēdētājs ar viņu risinājis pārrunas par iespējām nomainīt LK prezidentu. Šo informāciju Naglis izpauda, norādot uz vairākiem jautājumiem, kas jāvērtē kontekstā ar viņa atcelšanu no amata, kā arī lietām, kurām viņš nekad nepiekristu. Savukārt Jaunās kristīgās partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka ir risinātas sarunas arī par "Krājbankas" vadītāja nomaiņu. Turklāt šādas pārrunas notikušas jau tad, kad Šlesers ieņēma ekonomikas ministra amatu - prasīts vispirms no amata atcelt Nagli, bet kā otro - Laksu.