"Lai nav lētticīgi un neiekuļas nepatikšanās, gribu brīdināt no firmas, kura sola darbu Anglijā," Neatkarīgajai bēdu stāstu sāka kāda sieviete. Pērn viņas draugs šajā valstī mēģinājis rast darba vietu ar SIA Nords Mein starpniecību. Tās direktors tagad aizbildinās, ka darba nodrošināšana firmas pienākumos neietilpa.
Nogādā Anglijā, bet darbu nesola (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā sievietes draugs bija zaudējis labi apmaksātu darbu un nolēmis, ka vienīgā iespēja nopelnīt vismaz tādu pašu algu būs tikai ārzemēs. Nords Mein izvēlējies no vairākām firmām, jo tās direktors viesis uzticību. Firmas pakalpojums maksāja 500 latu, 300 bija jāsamaksā Latvijā, otra daļa – Anglijā jau pēc iekārtošanās darbā. Londonā viss izrādījies pretēji solītajam – otra daļa naudas prasīta uzreiz pēc ierašanās, nemaz neapstiprinot, ka būs darbs. Ierādītā dzīvesvieta bijusi ļoti sliktā stāvoklī. Vīrietim ir labas angļu valodas zināšanas, un viņš prasīto nemaksāja, nolemjot pats par sevi parūpēties. Lai gan nebijis viegli, pāris mēnešu laikā nokārtojis formalitātes un atradis darbu. Iemaksāto naudu no firmas neesot atguvis. Tiesāties nedomājot – liekas rūpes, turklāt tiesāšanās varētu izmaksāt tikpat, cik atgūtais. Sieviete, kura nevēlējās publiskot savu vārdu, sacīja, ka citiem, kuri braukuši ar Nords Mein starpniecību, tā ierādījusi sliktu darbu ar zemu atalgojumu, bet dažiem tas netika nodrošināts vispār. Līdzīgi par šo pašu firmu Neatkarīgajai stāstīja arī Aivija. "Novembrī izbraucām uz Londonu, direktors mūs ielika viesnīcā. Desmitos vakarā viņš ieradās ar vēl vienu vīrieti, turklāt viņi bija iereibuši, un teica, lai samaksā otru daļu. Pateicām, ka svētdienas vakarā nemaksāsim. Otrā rītā ieradās pēc naudas. Tad aizveda mūs uz firmu – kaut kādu nodarbinātības aģentūru. Latvijā esot, solīja darbu mašīnu rūpnīcā vai šokolādes fabrikā, bet man bija jāstrādā viesnīcā par viesmīli. Algas bija niecīgas, un mēs tur atradāmies nelegāli, kā tūristi. Bijām 15 cilvēku. Pārējie, cik zinu, kaut kā vēl tur kuļas," viņa klāstīja. Aivijai lielākās raizes šobrīd sagādājot līzings Lateko bankā – 1500 latu. Naudu aizņēmusies, lai varētu nokļūt un iekārtoties darbā Anglijā. Darbu ārzemēs meklēšot atkal, jo Latvijā kredīta atdošanai nevarot nopelnīt. Firmas tagad vērtēšot kritiskāk. Abas sievietes stāstīja, ka firmas direktors Igors Košarins licies uzticams, jo mācējis apvārdot. "Kā cilvēks viņš liekas kolosāls. Solīja visādus labumus," sacīja Aivija. Firma reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, bet licences par darbā iekārtošanu Anglijā uzņēmumam nebija. Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta vadītājs Normunds Orovs norādīja, ka tam jāpievērš īpaša uzmanība. Firma bez licences, lai arī reģistrēta, nedrīkst nodarboties ar darbā iekārtošanu ārzemēs. I. Košarins stāstīja, ka viņam licence nav vajadzīga, jo ar darbā iekārtošanu nenodarbojas. "Naudu no klientiem saņemu par viņu pavadīšanu līdz Anglijai, dzīvokļa īri pirmajai dienai un savešanu ar darba aģentūru. Tai arī jāmaksā otrā puse summas. Par iekārtošanu naudu neņemu," viņš skaidroja. I. Košarins piebilda, ka par darba apstākļiem atbildību neuzņemas, tāpēc arī nedomā maksāt kompensācijas. "Savu daļu izpildīju. Aizvedu uz firmu. Viņiem cilvēki tālāk paši maksāja," sacīja I. Košarins. Viņš pats jūtoties apkrāpts, jo firma, uz kuru sūtījis cilvēkus, bijusi negodīga un cilvēkiem maz maksājusi. Tagad viņš ar to nesadarbojoties. Ik mēnesi ar Nords Mein starpniecību Anglijā nokļūstot astoņi cilvēki.