Latvijā sākusies kārtējā asiņainā vasara. Katru dienu dzirdam par bojā gājušiem autokatastrofās. Vainīgie ir atrasti. Pēc mūsu premjera vārdiem, tie ir "atsaldētie", kuriem satiksmes noteikumi nav rakstīti. Arī Lielbritānijas ziemeļos netālu no kāda ciemata bieži notiek pāris traģisku negadījumu uz ceļa. Vietējie noslēpumaini saka – "Vainīgi ir svešie".
Britu zinātnieki ir ķērušies klāt šiem notikumiem, lai noskaidrotu, vai tie tiešām ir saistīti ar pārdabiskiem spēkiem. Varbūt tā ir tikai sakritība. Ētisku apsvērumu dēļ ciemata nosaukums minēts netiek, lai vieta nepārvērstos par sensāciju mednieku nometni. Pirmais dīvainais satiksmes negadījums šajā apvidū ir fiksēts pirms turpat diviem gadsimtiem, kad kāds vietējais tirgotājs tika atrasts nosities pie apgāztiem ratiem, kad viņa mājas pagalmā ieskrējis līdz nāvei pārbiedēts zirgs. Hronikās var lasīt, ka uz taisnā ceļa posma, kur agrāk bijusi liepu aleja, 160 gadu laikā bojā gājuši 23 cilvēki. Pētnieki uzsver, ka tas nav ceļš ar dzīvu satiksmi. Vēl vairāk, labi ja dienas laikā pa to aizbrauc kādas padsmit mašīnas. Bet visas avārijas liecina, ka šoferis lielā ātrumā ietriecies kokā vai mašīna apgāzusies ceļa malā. Kāds gan liels ātrums varēja būt 1920. gada mašīnām, kad vienā šādā negadījumā nositās 3 cilvēki? Aculiecinieki stāsta Bredam ir turpat 80 gadi. Īsi pēc Otrā pasaules kara viņš braucis mājās no dežūras slimnīcā. Vecajā alejā vīrietis pārzinājis katru centimetru. Pēkšņi viņam šķitis, ka ceļš pazūd līkumā, kura tur nekad nav bijis. Turklāt skaidrajā vasaras naktī pēkšņi parādījusies bieza migla. Viņam šķitis, ka tas ir sapnis, no kura jaunais ārsts pamodies, atrodoties jau grāvī. Auto laimīgā kārtā bija trāpījis starp diviem pamatīgiem kokiem. "Es varu apzvērēt, ka negulēju," sirmgalvis apgalvo pētniekiem. Pēc notikušā viņš izkāpis no mašīnas, lai apskatītos, kas dienas laikā uz ceļa mainījies. Tas bijis tikpat taisns, gluds un tīrs, arī nakts bijusi skaidra, bez jelkādām miglas pazīmēm. Vīrietis toreiz nodomājis, ka laikam ir pārstrādājies. Kad nākamā gada vasarā uz šī paša ceļa nositās viņa kaimiņš, Breds sāka pētīt hronikas un secināja, ka tur slēpjas kas vairāk. 70. gadu sākumā, kad vecā aleja kopš notikuma ar dakteri Bredu bija aizsaulē aizsaukusi turpat 10 cilvēkus, vietējās varas iestādes kokus tā kārtīgi paretināja un ceļa sākumā uzlika ātrumu ierobežojošu zīmi. Jau pēc pāris mēnešiem bija nākamais nāves gadījums. Vietējā aptiekāra sieva skaistā vasaras vakarā pļavā ar mašīnu bija apmetusi vairākus kūleņus. Šo notikumu no tālienes vērojuši pāris pusaudžu, kas kājām atgriezās no kinoseansa pilsētiņā. Auto tuvojies alejai, ievērojot noteikto ātrumu. Pēkšņi tas sācis braukt daudz ātrāk un asi nogriezies no ceļa – it kā uz tā kāds stāvētu vai skrietu pāri. Zēni metušies pie mašīnas, lai sniegtu palīdzību, un nevienu citu uz ceļa nav manījuši. 1979. gada jūlija vakaru uz visu mūžu atcerēsies Maklīnu ģimene. Tikko precējušies, vīrs ar sievu atgriezās ciemā no radu apciemojuma. Stīvs esot braucis lēnām, jo gaisā virmojusi liepziedu un pļavas puķu smarža. Pēkšņi viņš strauji piedevis gāzi. Sajūtot nelaimi un redzot, cik stiklains kļuvis laulātā drauga skatiens, Emīlija pēdējā brīdī iekrampējusies stūrē, lai noturētu mašīnu uz ceļa, kas lielā ātrumā tikusi vadīta tieši milzīgā kokā. Nobremzējuši viņi pļavā. Vīrs esot jautājis – vai ar to cilvēku viss kārtībā? Alejas vidū viņam šķitis, ka pa ceļa vidu pretī traucas kāds miglā tīts cilvēks. Lai izvairītos no pēkšņās sadursmes, bijis strauji jāgriežas pa kreisi. Emīlija varot apzvērēt, ka neko nav manījusi. Pēdējais gadījums noticis aizvadītā gada vasarā. Vietējam skolas direktoram šķitis, ka ceļa vidū kāds sēž. To viņš pamanījis tikai pēdējā brīdī, jo atzīstas, ka ātrums bijis pietiekams. Sadursme bijusi neizbēgama. Kā par brīnumu, nekas no paredzētās nelaimes nav noticis. Viņš pat izkāpis laukā, kārtīgi apskatījis mašīnu un tuvāko apkārtni. Ne ziņas, ne miņas. "Bet es skaidri redzēju, ka tur kāds sēdēja," uzsver 54 gadus vecais kungs. Vai tiešām "svešie"? Jau gadu šajā apkaimē darbojas pētnieki, kas mēra magnētiskos laukus, āderes. Nekas neparasts līdz šim nav atklāts. Arī ciematā un pilsētiņā nekādas dīvainības nav novērotas. Lielākais meža dzīvnieks, kas manīts šajā apkaimē, ir zaķis un ezis. Neesot arī klaiņojošu suņu un vājprātīgu cilvēku, kas nakts stundās uz ceļiem tēlotu kamikadzes. Migla šajā apvidū mēdz būt tikai ziemā un vēlā rudenī, bet visas nelaimes notikušas vasaras vidū. Ciemata iedzīvotāji, kuri apglabājuši ne vienu vien kaimiņu, tic, ka šeit darbojas pārdabiski spēki – spoki vai atnācēji no kosmosa, proti, "svešie". Zinātniekiem nav nedz apstiprinošu, nedz noliedzošu pierādījumu šai versijai. Veca teika Nu jau ļoti sirmais dakteris Breds, kurš kopš negadījuma liepu alejā nodarbojas ar šīs apkaimes vēstures pētīšanu, ir uzgājis interesantu lietu. 15. gadsimtā pie ciemata atradusies maza muiža, kas ugunsgrēkā nodegusi līdz ar pamatiem kopā ar tās iedzīvotājiem. Teika vēsta, ka izdzīvojis tikai suns, kurš meties meklēt palīdzību. 19. gadsimta hronikas vēstot, ka šajā apkaimē šad tad manīts miglā vai dūmos tīts liels dzīvnieks, kas nervozi skraida, it kā kaut ko meklēdams. Ir zināms, ka ugunsgrēks bijis vasarā, bet nav ziņu, kurā mēnesī un datumā. Ja spokiem, kas meklē kādu mierinājumu, varot palīdzēt, apglabājot viņu mirstīgās atliekas vai kā savādāk, tad kā līdzēt sunim, kas meklē ugunsdzēsējus mājai, kura nodegusi pirms 600 gadiem? Ne tikai Anglijā Varētu jau ticēt sešus gadsimtus vecam notikumam un sunim, ja līdzīga parādība nebūtu novērota ASV un Austrālijā. Uz kāda ceļa, kas pa tuksnešainu apvidu ved uz Meksikas robežu, pēdējo 100 gadu laikā notikušas turpat 50 avārijas un bojā gājuši 24 cilvēki. Šo notikumu aculiecinieki arī stāsta par pēkšņu biezu miglu un neidentificējamu stāvu, kas it kā parādoties ceļa vidū, autobraucējiem strauji liekot pagriezt stūri. Tā kā ASV ātruma ierobežojumu īpaši nav, tad šāds pēkšņs manevrs bieži beidzas letāli. Savukārt Austrālijā, arī uz kāda ceļa, kas ved gar tuksnesi, zem auto riteņiem bieži paskrienot liela izmēra dingo suns. Taču braucējs nejūt nedz triecienu, nedz ievainota dzīvnieka kaucienus. Aplūkojot mašīnu un meklējot asiņu pēdas, nekas atrasts netiek. Šāds lielceļu spoks vai spoki šobrīd klejo pasaulē.