Nepaiet ne mēnesis, kad kaut kur Latvijā neuzsprāgst kāds gāzes balons. Vienreiz tas ir mazāks, citreiz atkal skāde lielāka. Nedēļa skaidroja, kas tad mūsu valstī ir tiesīgs nodarboties ar gāzes balonu jeb sašķidrinātās naftas gāzes tirdzniecību un kā kontrolē, vai tiek ievēroti visi noteikumi un vai gāzes tirgotāji strādā godprātīgi.
Balongāze sprāgst regulāri, soda maz (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepazīstoties ar negadījumu statistiku, jāsecina, ka tā sauktā balongāze ir paaugstinātas bīstamības produkts, no kura labāk stāvēt pienācīgā attālumā. Tomēr cilvēkiem šī gāze ir vajadzīga, jo ne visos mājokļos ir ievilkts dabasgāzes tīkls vai ar malku kurināmas plītis, arī elektriskie pavardi nav visos dzīvokļos. Tādējādi sašķidrinātā gāze ir ikdienas nepieciešamība desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju.
Sprieda, sprieda, sprieda...
Protams, mēs visi vēlamies, lai nopirktais gāzes balons kalpotu "līdz pēdējai pilītei" un vienā jaukā brīdī neuzsprāgtu. Tomēr "uguņo" ar apbrīnojamu regularitāti un traģiski bojā iet cilvēki. Lai arī pēdējos gados ir notikuši pāris desmitu nopietnu negadījumu, sodīts ir tikai viens gāzes balonu realizētājs — SIA Birgita, kuras vainas dēļ 2003. gada 22. jūlijā notika sprādziens Rīgas Centrāltirgū.
2003. gada nogalē, izvērtējot notikušās traģēdijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izteica priekšlikumu izstrādāt sodu sistēmu par pārkāpumiem sašķidrinātās gāzes tirdzniecībā.
SPRK padome pieņēma zināšanai Regulatora Enerģētikas departamenta (ED) ziņojumu un situācijas izvērtējumu sašķidrinātās gāzes tirgū, uzdodot izstrādāt pasākumu plānu, lai veicinātu drošību šajā nozarē. Tika uzskatīts, ka ED būtu jāvērš uzmanība uz pakalpojumu kvalitātes kontroli un uzraudzību.
Kontrole ir sazarota
Nedēļa lūdza SPRK ED direktoru Aināru Mengelsonu raksturot pašreizējo situāciju.
Viņš pastāstīja, ka vispopulārākā ir dabasgāze, kas tiek glabāta gāzes krātuvēs un pa cauruļvadiem nogādāta patērētājam. Otra populārākā ir sašķidrinātā naftas gāze, ko pārsvarā izmanto mājsaimniecību pavardos. Pēdējos četros gados to lieto arī kā autodegvielu.
Kopumā sašķidrinātās gāzes biznesā mūsu valstī darbojas 49 komersanti. Tirgū ir dažāda līmeņa dalībnieki. Vieni gāzi ved iekšā un pie mums to pilda balonos, citi to tikai tirgo.
Sašķidrinātās gāzes izplatītāju firmu uzraudzība ir sadalīta vairākās pakāpēs. Lai tā tiktu lietota atbilstoši noteikumiem, pārbauda Valsts darba inspekcija, bet, lai visas gāzes iekārtas atbilstu tehnoloģiskajiem normatīviem, pārbauda pie EM izveidotā Energoinspekcija. Te arī jāpiebilst, ka gāzes uzņēmumiem, tāpat kā pārējiem komersantiem, arī jāizpilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un vides aizsardzības institūciju prasības. Akcizēto preču pārvalde pārbauda un atestē vietas (praktiski akcizēto preču noliktavas), kur komersanti pilda gāzi balonos. Tā ka kontroles mehānisms ir visai sazarots. Tas viss "noslēdzas" SPRK, kas komersantiem izsniedz licenci, lai tie varētu nodarboties ar šo konkrēto biznesu. Ja tiek pārkāpti kādi no minētajiem noteikumiem, licence tiek anulēta un komersants vairs nevar nodarboties ne ar sašķidrinātās gāzes pildīšanu balonos, ne to realizāciju.
Sodu un kontroles maz
Pēdējos gados anulēta tikai viena licence — uzņēmumam Birgita, un tad arī tikai pēc tam, kad tā vainas dēļ bojā aizgāja vairāki cilvēki. Vairāk pārkāpumu sašķidrinātās gāzes realizācijā nav fiksēti. Tātad iznāk, ka pie notikušajiem daudzajiem sprādzieniem nav vis vainīgi balongāzes realizētāji vai nekvalitatīvie baloni, bet gan paši lietotāji, kas nemākulīgi "knibinājušies" ap šiem baloniem. Mengelsons atzīst, ka SPRK pārstāvji esot braukuši pārbaudīt, vai sašķidrinātās gāzes tirgotāji godprātīgi pilda visus priekšrakstus, bet tikai gadījumos, ja tiek saņemtas sūdzības. Līdz šim viss bijis kārtībā, sūdzējušies pārsvarā konkurenti, kuri nav vēlējušies, lai viņu "teritorijā" uzdarbotos sāncenši.
Tā kā Latvijā sašķidrinātās gāzes tirgus ir liberāls, tajā darbojas arī vairāki desmiti kompāniju, protams, ja tās izpilda visus priekšrakstus (tie minēti 2005. gada MK noteikumos Nr. 664). Pirms pāris gadiem kompāniju skaits bija ievērojami lielāks — ap 70, taču tās samazinājušās: vienas apvienojušās, citām beidzies uz pieciem gadiem izsniegto licenču termiņš, bet dažas pašas vispār aizgājušas no tirgus.
Sašķidrinātā gāze ir naftas pārstrādes blakusprodukts, un to Latvijā galvenokārt ieved no kaimiņvalstīm — Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas. Balongāzes cenas ir atkarīgas no pasaules naftas cenas, un tās nepakļaujas SPRK regulācijai.
Katrā ziņā jāsecina, ka pirms trīsarpus gadiem izteiktais priekšlikums, ka SPRK jāpievērš pastiprināta uzmanība balongāzes pakalpojumu tirdzniecības kontrolei un uzraudzībai, pilnībā nav īstenojies, jo SPRK neveic operatīvās jeb pēkšņās sašķidrinātās gāzes realizācijas kontroles. Mengelsons apgalvo, ka tas netiek darīts tāpēc, ka Regulatoram šo pienākumu neviens nav uzdevis veikt.
***
FAKTI
Gāzes upuri (minēti tikai lielākie negadījumi)
12.05.2007. — Liepājā, Kalpaka ielā, gāzes balona sprādzienā gāja bojā sieviete un cieta divi vīrieši.
26.03.2007. — gāzes balona eksplozijā, kas nogranda kafejnīcā pie Rīgas 3. vidusskolas, gāja bojā divas kafejnīcas darbinieces un vēl viens cilvēks cieta. Viena sieviete nomira uzreiz notikuma vietā, bet otra — ātrās medicīniskās palīdzības automašīnā.
07.09.2006. — Rīgā garāžu kooperatīvā Ezermalas ielā metināšanas darbu laikā uzsprāga gāzes balons. Cieta 54 gadus vecs vīrietis.
16.02.2006. — Liepājā, Saldus ielā, kādā mājā, atvienojot gāzes balonu, notika sprādziens. Sejas un plaukstu apdegumus guva dzīvokļa saimnieks.
17.09.2005. — notika sprādziens SIA Latvijas propāna gāze Kandavas balonu realizācijas punktā. Rezultātā izcēlās ugunsgrēks, kurā bojāta administratīvā ēka. Cilvēki negadījumā nav cietuši.
12.11.2004. — Rīgā, Sarkandaugavas ielā 22, uzsprāga piecu litru gāzes balons. Negadījumā cilvēki nav cietuši.
10.09.2004. — Rīgā, Mazā kalna ielā 2, kādā dzīvoklī eksplodēja piecu litru gāzes balons. Negadījumā cieta 1966. gadā dzimis vīrietis.
09.08.2004. — Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta Kārniņos gāzes balona eksplozijā cieta kāds 1978. gadā dzimis vīrietis, kurš guva pirmās un trešās pakāpes apdegumus. Sprādzienu izraisījis nehermētisks gāzes balona un plīts savienojums.
01.04.2004. — gāzes eksplozijā trīsstāvu dzīvojamā mājā Brocēnos, Liepu ielā 2, gāja bojā trīs cilvēki. 40 litru gāzes balona eksplozijā daļēji sagruva pašvaldībai piederoša trīsstāvu dzīvojamā māja.
26.01.2004. — Rīgā, Basu ielā, uzsprāga piecu litru tilpuma gāzes balons. Cieta četri cilvēki.
14.12.2003. — Jūrmalā, Bulduros, kādā dzīvoklī Brīvības ielā 90, eksplodēja 50 litru tilpuma gāzes balons. Sprādzienā ievainoti divi cilvēki.
22.07.2003. — Centrāltirgū notika sprādziens SIA Birgita gāzes apmaiņas punktā. Negadījumā bojā gāja pieci cilvēki. Pēc mediķu palīdzības vērsušies 12 cilvēki.
25.10.2001. — gāzes balona eksplozijas dēļ izcēlās ugunsgrēks dzīvojamā mājā Raiņa ielā 21, Aucē, Dobeles rajonā. Cilvēki nav cietuši.
19.02.2001. — Daugavpilī, Dzelzceļu ielā 5, kādā piecstāvu dzīvojamās mājas dzīvoklī pēc nepareizi veiktas gāzes balona maiņas izcēlās ugunsgrēks. Cilvēki tajā necieta, jo laikus paspēja izkļūt no degošā dzīvokļa.
13.12.2000. — Olaines pagastā, Gaismas ielā, kādā dzīvoklī eksplodēja gāzes balons. Cieta 50 gadu vecs vīrietis.
08.08.2000. — Rīgā, Artilērijas ielā, koka mājā gāzes balona noplūdes dēļ notika sprādziens, kā rezultātā smagi cieta viens cilvēks.
04.05.2000. — kādā dzīvoklī Valkas ielā 3, Slokā, Jūrmalā, eksplodēja gāzes balons, un sprādziena izraisītajā ugunsgrēkā cieta 1953. gadā dzimis vīrietis.
29.12.1999. — kādā dzīvoklī Rīgā, Mātera ielā 17, eksplodēja 50 litru gāzes balons, un 1934. gadā dzimušais vīrietis guva 45% ķermeņa apdegumus.
09.09.1999. — Pārdaugavā, Viļņas ielā, izcēlās ugunsgrēks nepareizi pievienota gāzes balona dēļ. Viens cilvēks gāja bojā.