Iznīcinošs trieciens Apvienotajām Nācijām

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nekādu nopietnu reformu, par kurām intensīvi tiek runāts jau pusgadu, ANO nebūs. Tā ir slikta ziņa visai starptautiskajai sabiedrībai, un to aizēnot spēj vienīgi apjausma, ka pārskatāmā perspektīvā var nebūt arī pašas ANO.

Skandāli ANO sistēmā nav nekas neparasts. Visbiežāk tajā visā vainojama korupcija un sekss. Vēl pavisam nesen ANO ģenerālsekretāra vietnieku iekšējās uzraudzības jautājumos Dilipu Nairu (Dilip Nair) apvainoja "amatu tirdzniecībā", bet bijušo Nīderlandes premjeru un tagadējo ANO bēgļu lietu komisāru Rūdu Lūbersu (Ruud Luubers) — seksuālā uzmācībā kādai ANO darbiniecei. Var atcerēties arī Kongo dislocētos ANO miera uzturētājus, kuru viesošanos šajā Āfrikas zemē pavadīja skandāls ar vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu prostitūcijā, līdzīgi gadījumi bijuši arī Bosnijā, Hercegovinā, Kambodžā, Austrumtimorā un Kotdivuārā. Tomēr vēl nekad apvainojumi plaša mēroga korupcijā nav skāruši pašus augstākos ANO ešelonus un vēl nekad šie skandāli nav devuši tādu triecienu ANO autoritātei. Korupcija visaugstākajā līmenī Runa ir par t. s. Volkera komisijas trešo ziņojumu, kas tika publiskots 8. augustā. Bijušā ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētāja vadītās komisijas mērķis bija izmeklēt ANO darbinieku pārkāpumus, realizējot programmu Nafta apmaiņā pret pārtiku. Jāatgādina, ka runa ir par programmu, kas septiņus gadus, kamēr pret Sadama Huseina vadīto Irāku bija noteiktas starptautiskās sankcijas, atļāva šai valstij ANO uzraudzībā pārdot noteiktu daudzumu naftas, lai iepirktu pārtiku un medikamentus. Tā bija visu laiku vērienīgākā ANO finansiālā programma — tās darbības laikā Irāka pārdeva naftu par 65 mljrd. USD un iepirka pārtiku par 46 mljrd. USD. Pirmais trauksmes zvans izskanēja šāgada martā, kad ASV kongresa uzskaites pārvaldes ziņojumā tika apgalvots, ka programmas realizācijas laikā nozagti aptuveni 10 mljrd. USD. Lai pārbaudītu šos apgalvojumus, tika izveidota Volkera komisija. Pirmie divi šīs komisijas ziņojumi šāgada pavasarī un vasarā bija ANO ļoti nepatīkami, taču trešais, kurā pētīta šīs organizācijas augstākās vadības iesaistīšanās nelikumīgos darījumos, ir nokauts ANO reputācijai. Ziņojums apgalvo, ka programmas Nafta apmaiņā pret pārtiku galvenais administrators — kiprietis Benons Savans (Benon Savan) saņēmis kukuļus no S. Huseina un min konkrētu summu — 147 184 USD. Lieta izskatās vēl nepatīkamāka tāpēc, ka par galveno kukuļdevēju tiek uzskatīta neliela Ēģiptes kompānija African Middle East Petroleum, kuru vada bijušā ANO ģenerālsekretāra Butrosa Butrosa Gali brālēns Fahri Abdulnuars. Pēc ziņojuma jau apcietināts un savu vainu korupcijā atzinis ANO Iepirkumu dienesta darbinieks krievs Aleksandrs Jakovļevs. Tiek uzskatīts, ka viņš saņēmis 1,3 milj. USD kukuļos par vajadzīgo kontraktu izgādāšanu vajadzīgajām firmām. Viņiem abiem atcelta ANO imunitāte un, kā tiek ziņots, viņi sadarbojas ar izmeklēšanu. Tomēr vislielāko triecienu ziņojums devis pašam ANO ģenerālsekretāram Kofi Ananam. Viņa dēls Kodžo Anans saņēma padomnieka algu Šveicē reģistrētajā kompānijā Cotecna, kas sekmīgi ieguva "treknu" kontraktu programmas Nafta apmaiņā pret pārtiku ietvaros, bet pats Kofi Anans dažu gadu laikā ir četras reizes ticies ar šā uzņēmuma vadību. Vēl vasarā ANO ģenerālsekretārs noliedza, ka esot informēts par šo kontraktu, taču tagad nākusi gaismā viņa elektroniskā sarakste, kas liecina par pretējo. Kā tiek apgalvots — arī A. Jakovļeva liecības izmeklētājiem apstiprina, ka Kofi Anans zinājis par pārkāpumiem un slēpis tos. Atklātie fakti nopietni diskreditē ANO vadību un pašu ANO tieši tajā laikā, kad aktīvi tiek apspriesta reformu nepieciešamība šajā organizācijā, un diskreditē cilvēkus, kas izvirzījuši šo jautājumu. Būtībā tiek apšaubītas pašas ANO spējas būt par starptautisko dispečeru, kas regulē miera uzturēšanu, humanitāro jautājumu risināšanu un attīstības problēmas pasaulē. Starp citu — Volkera komisijas ziņojums atklāj arī to, kuru valstu uzņēmumi visvairāk iedzīvojušies no darījumiem ar Irākas naftu. Līderi ir krievi, tiem apjomu ziņā seko franči, šveicieši, briti, turki, itāļi un ķīnieši. Paši amerikāņi — 26. vietā (no 36 valstīm). Šis saraksts, protams, automātiski neliecina par iesaistīšanos koruptīvos darījumos, taču var sagaidīt, ka izmeklētāju uzmanība tiks sadalīta proporcionāli katras valsts uzņēmumu iesaistīšanās pakāpei, un, ja meklē, parasti arī atrod. Jāatgādina, ka gandrīz pirms gada CIP publiskoja savu ziņojumu par fiziskajām un juridiskajām personām, kas saņēmušas naudu no Sadama Huseina režīma apmaiņā pret politisko atbalstu. Tajā figurēja pietiekami daudzi pazīstami Eiropas, Krievijas un arī Amerikas uzņēmumi, politiķi, žurnālisti, sabiedriskie darbinieki. Toreiz CIP apgalvojumi tika kategoriski noliegti, iespējams Volkera komisija ieviesīs tajos lielāku skaidrību. ANO reformas nevienam nav vajadzīgas Lai ko arī apgalvotu vadošās pasaules lielvalstis, patiesībā ANO reforma, kas palielinātu šīs organizācijas ietekmi, rīcībspēju un efektivitāti, tām nav vajadzīga. Visdivkosīgāko pozīciju šajā jautājumā ieņem ASV, kuras visasāk izvirza prasību pēc reformām. Vašingtona saprot, ka pilnībā transformēt ANO tai paklausīgā organizācijā, iespējams, neizdosies, — ja vien ANO ir reāla pasaules valstis pārstāvoša organizācija, tad tieši tāpat kā pārējā pasaulē pašreizējā Amerikas ārpolitika tajā tiks vērtēta negatīvi. Tāpēc ASV, visticamāk, apmierinātu reformas, kas neko būtiski nemainītu, tikai samazinātu ANO izmaksas vairākas reizes (ASV ir galvenais ANO donors), piespiestu to pakļauties amerikāņu auditoriem un atskaitīties ASV kongresam. Visticamākais, ka pēc minētā skandāla kaut kas līdzīgs arī notiks, bet par ANO reformu būtību — ģenerālsekretāra autonomiju un iespējām operatīvi iejaukties sarežģītos starptautiskajos jautājumos visā pasaulē — būs jāaizmirst. Neko labāka nav arī pārējo Drošības Padomes patstāvīgo locekļu pozīcija. Krievi neslēpj, ka Maskavai jebkāda ANO adaptēšana mūsdienu realitātei ir neizdevīga, jo Krievijas pozīcijas XXI gs. ir daudz vājākas par tām, kas bija XX gs. vidū, kad ANO tika izveidota. Jebkurā konfigurācijā, kas atbilstu mūsdienu apstākļiem, Krievijai būtu jāsamierinās ar daudz pieticīgāku lomu. Ķīniešu motivācija ir pilnīgi pretēja — jo vēlāk tiks veiktas ANO reformas, jo izdevīgāk tas būs šai valstij, kuras starptautiskā ietekme aug katru gadu. Tā kā Āzija pakāpeniski kļūst par svarīgāko šā gadsimta reģionu, tad — jo vēlāk notiks reformas, jo izdevīgāk tas būs Ķīnai un Āzijai kopumā. Vēl vairāk — ja reformas notiktu tagad, Ķīnai, iespējams, uz ilgiem gadu desmitiem būtu jāsamierinās ar to, ka ANO struktūrā tiktu nostiprināts šobrīd absolūti dominējošās valsts — ASV — pārsvars. Arī Eiropa nav ieinteresēta pārmaiņās. Pasaules attīstības dinamika Vecajai Pasaulei neko saulainu nesola, un stāvoklis, ka Eiropas Savienībai pieder divas no piecām patstāvīgajām vietām Drošības Padomē, absolūti neatbilst ES reālajai rīcībspējai nozīmīgākajos starptautiskajos jautājumos jau šobrīd, nemaz nerunājot par nākotni. Vēl jo vairāk šis stāvoklis neatspoguļo Francijas un Lielbritānijas individuālās iespējas starptautisko jautājumu risināšanā. Protams, šo politisko "smagsvaru" pretestību varētu salauzt, ja vien pārējā pasaule būtu spējīga apvienoties. Diemžēl šī ideja ir pilnīgi utopiska, jo starp pārējām ANO valstīm pastāv neskaitāmi konflikti, kuriem pa vidu vēl jaucas reģionālās un valstu grupu intereses, turklāt daudzām valstīm savu ambīciju apmierināšana šķiet daudz svarīgāka nekā tie mērķi, par kuriem tika runāts reformu sakarā — ilgtspējīga attīstība, globālā pārvalde, stabilitātes nostiprināšana utt. Kad ANO pirms 60 gadiem tika veidota, šī organizācija atspoguļoja noskaņojumu, kas valdīja pasaulē pēc cilvēces vēsturē visasiņainākā kara. Arī šodien ANO paradoksālā veidā atbilst situācijai pasaulē — situācijai, kurā vairs nav stingru noteikumu un stingru shēmu, bet valstu egoistiskās un merkantilās intereses nevis vienkārši tiek maskētas ar augstiem principiem, bet savijas ar tiem, veidojot dīvainas kombinācijas. Teorētiski visi saprot, ka šajā nedrošajā un grūti prognozējamajā laikā vajadzētu izveidot pilnīgi jaunu starptautisko organizāciju, pārkāpjot dogmas un ambīcijas. Praktiski neviens nav gatavs šādam solim. Kofi Anans bija Ano ģenerālsekretārs, kas pirmais daudzu gadu laikā mēģināja reformēt šo iesūnojušo organizāciju, taču vēsturē viņš, šķiet, ieies nevis kā reformators, bet gan kā vadītājs, kura laikā ANO tika iesaistīta vērienīgākajā korupcijas skandālā tās vēsturē. Droši vien — pilnīgi pelnīti. Slikti tikai tas, ka neviena no sasāpējušajām pasaules problēmām tādēļ nepavirzīsies uz priekšu ne par soli.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu