Neuzvaramais narkomonstrs

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Apvienoto Nāciju Organizācijas narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja (UNODC) jaunākais ziņojums par situāciju narkopasaulē ir patiešām satraucošs – tas liecina, ka narkotisko vielu pārdošana pasaulē gadā narkomafijām rada ienākumus 320 miljardu dolāru apmērā. Šis skaitlis ir lielāks nekā 88 procentu pasaules valstu iekšējais kopprodukts.

Par spīti miljardiem vērtām narkotiku apkarošanas kampaņām nelegālais bizness turpina zelt un tā izskaušana kļuvusi gandrīz vai neiespējama. Lietotāji – 200 miljoni cilvēku Šī ir pirmā reize, kad ANO narkotiku apkarošanas birojs (UNODC) centies vismaz aptuveni novērtēt pasaules narkotiku tirgus vērtību, kas ir nepieciešams, lai saprastu, cik liela ir tā ietekme un cik daudz tas var iespaidot valstu ekonomiku. Lielāko daļu no minētajiem 320 miljardiem dolāru veido narkotiku pārdošana uz ielām, proti, 240 miljardus dolāru. Lielākais narkotisko vielu pircējs ir Ziemeļamerika – 44 procenti, kurai seko Eiropa ar 33 procentiem. Āfrika šajā sarakstā ar 4 procentiem ir pēdējā vietā. Visā pasaulē pērn narkotikas vismaz reizi nomēģināja 200 miljoni cilvēku vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Trīs no četriem cilvēkiem jeb 160 miljoni lietoja tā saukto vieglo narkotiku marihuānu, un šis skaits turpinot pieaugt. – Visas pazīmes – ražošana, konfiscētais daudzums un patēriņš – liecina, ka šis tirgus globālajā līmenī turpina paplašināties, – secina UNODC. Marihuānas lietotājiem seko amfetamīna tipa stimulanti, kurus lieto 30 miljoni, bet no opiātiem un kokaīna ir atkarīgi attiecīgi 16 un 14 miljoni cilvēku. Opiātu ražošanas apkarošanā lieli panākumi ir Āzijas "Zelta trijstūrī" – Laosā, Mjanmā un Taizemē, kas vēl pirms dažiem gadiem bija vadošās opiātu ražotājas. Ziņojumā teikts, ka kopš 1996. gada opija ražošanas apjomi Dienvidaustrumāzijā sarukuši par 78 procentiem. ANO narkotiku apkarošanas birojs pat cer, ka 2007. gadā būs iespējams ziņot par šā "trijstūra" pilnīgu atbrīvošanu no opiātiem. Turpretī kokaīna izgatavošanas apjomi Dienvidamerikas Andos pērn pat nedaudz palielinājušies. Lai gan kokaīna ražošanas apjomi kopumā ir zem deviņdesmito gadu rekordlīmeņa, niecīgo narkotiku apkarošanas progresu Kolumbijā tagad atsver kokaīna izejvielu apjomu palielināšana Peru un Bolīvijā. Apreibinošo vielu ražotājlielvalstis Runājot par ārstēšanu no narkotiku atkarības, ANO birojs uzsver, ka vislielākās problēmas sagādā tieši heroīns un kokaīns. – Stāsts par heroīna ražošanu pamatā ir stāsts par Afganistānu, – saka ANO pārstāvis. Afganistānas valdībai stiprinot kontroli pār valsts ekonomiku, magoņu – no tām tiek iegūts heroīns – audzēšana nedaudz sarukusi, taču šī problēma ir īpaši sarežģīta, jo daudziem afgāņu zemniekiem tas ir vienīgais iztikas avots. Afganistānā pašreiz tiek izaudzēti 87 procenti visas pasaules opiātu. Eiropā pārdotais heroīns 80 procentos gadījumu nāk no Afganistānas. Kamēr UNODC, Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija aicina veikt nesaudzīgus pasākumus pret narkobiznesu, draudot, ka ārvalstu valdības un starptautiskās palīdzības aģentūras var anulēt ziedojumus Afganistānai, ja Kabula nebūs darījusi visu, lai apturētu narkotiku audzēšanu, vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas, kas darbojas karu izpostītajā valstī, uzsver, ka centieni par katru cenu iznīcināt opija plantācijas var destabilizēt situāciju Afganistānā. Pirmkārt, Afganistānas valdība tūlītējas opiāta lauku iznīcināšanas gadījumā baidās no nestabilitātes valstī, otrkārt, lai gan sējumu iznīcināšana dod zināmus tūlītējus rezultātus, tomēr audzēšanu viegli var atsākt tuvāko gadu laikā, ja zemniekiem nebūs iespējas nopelnīt iztiku citā veidā un ja netiks notverti un apcietināti narkotiku lieltirgotāji. Neīstenojot narkotiku izskaušanu pilnībā, narkobaroni var kļūt vēl bagātāki un ietekmīgāki, jo celsies arī apreibinošo vielu cenas pasaulē. – Iznīcināšana nekad nav bijusi iedarbīga, – saka Leo Brandenbergs no Vācijas attīstības aģentūras GTZ, kas vada Eiropas palīdzības projektu afgāņu zemniekiem Nangaharas provincē – otrajā lielākajā Afganistānas opija audzēšanas reģionā. Tāpēc viņš uzskata, ka Afganistānā vajadzētu īstenot tā saucamo Taizemes pieeju. Taizemes varasiestādes astoņdesmitajos gados zemniekiem deva četrus gadus magoņu lauku likvidēšanai un šajā periodā piedāvāja viņiem alternatīvas pelnīšanas iespējas. Tikai pēc tam zemnieki, kas joprojām nepakļāvās likumam, tika sodīti. Brandenbergs gan atzīst, ka opija tirdzniecība bija tikai neliela daļa no Taizemes ekonomikas, bet Afganistānā tā sastāda 40 līdz 60 procentus ekonomiskās jaudas. Kolumbija ir vadošā aizliegtās kokas (krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu) audzētāja. Pēdējie dati liecina, ka kokas krūmi tiek audzēti aptuveni 145 000 hektāros. Tāpat valstī narkokarteļi nodarbojas ar opiātu, hašiša un marihuānas audzēšanu. No Kolumbijas kokas laukiem tiek iegūti 80 procenti pasaules tirgos esošā kokaīna izejvielu. Kolumbijā ļoti ietekmīgs spēks, kas nodarbojas ar narkotiku kontrabandu un tirdzniecību, ir partizānu kustība Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC), kuru rindās ir 18 000 vīru. Kaut gan Kolumbijas prezidents Alvaro Uribe (arī ticis apsūdzēts sakaros ar narkokarteļiem) saņem palīdzību no ASV militārā budžeta palielināšanai, viņam nav izdevies sakaut FARC. Grupējums dibināts pirms vairāk nekā 40 gadiem ar mērķi gāzt valdību un iedibināt marksistisku režīmu. Tagad gan tam vairs nav nekāda sakara ar šo utopisko politisko vīziju. Partizāni pārņēmuši ievērojamu daļu narkobiznesa, kļūstot par vienu no bagātākajām bandām pasaulē. Viņi nodarbojas arī ar cilvēku nolaupīšanu un izspiešanu. Sadursmēs ar valdības spēkiem FARC nereti zaudē pāris desmitus vīru, taču kustībai nāk klāt jauni biedri, kurus spert šādu soli spiež nabadzība. Amerikas Savienotās Valstis plāna "Kolumbija" ietvaros kopš 2000. gada iztērējusi trīs miljardus dolāru, apmācot Kolumbijas drošības spēkus cīnīties ar partizāniem, stiprinot valdības institūcijas un piešķirot naudu kokas lauku apsmidzināšani ar nevēlamos krūmus iznīcinošām vielām. Taču šī cīņa izskatās bezjēdzīga, jo, kaut nedaudz samazinot kokas kultivēšanu Kolumbijā, tā palielinājusies citās Andu kalnu reģiona valstīs – Peru un Bolīvijā. Tāpat Kolumbijas narkobaroni pamanās iegūt vairāk kokaīna no maksimāli mazas stādījumu platības. Viņi ar ārvalstu zinātnieku palīdzību izstrādājuši ģenētiski modificētus kokas augus, no kuriem var iegūt daudz vairāk kokaīna un kuri ir izturīgi pret herbicīdiem. Jauna veida kokas augi izaug līdz 2,7 metru augstumam, kamēr parasts augs ir uz pusi mazāks. No ģenētiski modificētā kokas auga var iegūt astoņas reizes vairāk kokaīna. Kokas lielaudzētājas "slava" ir arī Kolumbijas kaimiņvalstij Peru. Vēl 1996. gadā Peru bija pasaulē vadošā kokaīna kultivētājvalsts, taču, policijai veiksmīgi iznīcinot desmitiem kokas krūmu lauku valsts džungļos, tā ir nokritusi uz otro vietu. Nedaudz vairāk kā gadu veci dati liecina, ka Peru kokas lapas tiek kultivētas vairāk nekā 30 000 hektāros, taču, kā minēts jaunākajā UNODC ziņojumā, šīs platības tiek palielinātas. Peru lielāko daļu kokaīna izejvielu kontrabandas ceļā ieved Kolumbijā, kur tas tiek pārstrādāts augstvērtīgās narkotikās un pēc tam turpina savu ceļu uz Amerikas, Eiropas un Āfrikas tirgiem. Peru valdība pret kokas augu audzēšanu ir salīdzinoši iecietīga un pat paziņojusi, ka atļaus ierobežotu to kultivēšanu. Peru Kučas reģiona gubernators, piemēram, atļāvis nodarboties ar kokas audzēšanu kādā Andu ielejā pavisam legāli, un valdība to pieļauj. Gubernators atzīst, ka viņš piekāpies vietējo militāro grupējumu spiedienam. Ar prasību legalizēt kokas lapas arvien skaļāk uzstājas arī zemnieki, kas apgalvo, ka tās jau izsenis bijušas Andu kultūras sastāvdaļa un palīdzējušas novērst badu un augstuma slimību. Pasaulē trešā lielākā kokaīna ražotājvalsts ir Bolīvija, šīs valsts kokas lapu lauki ir gandrīz tikpat lieli kā Peru. Kokaīns caur Brazīliju un Argentīnu tiek izvests gan uz Eiropas, gan ASV tirgiem. Protams, bez šā "lieliskā" četrinieka ir vēl virkne valstu, kuras nodarbojas ar narkotiku izgatavošanu – Bahamas, Brazīlija, Ķīna, Dominikānas Republika, Ekvadora, Gvatemala, Haiti, Indija, Jamaika, Meksika, Nigērija, Pakistāna, Panama, Paragvaja, Venecuēla, Vjetnama utt. Narkokarteļi un narkobaroni Aiz visa šā narkomonstra stāv narkokarteļi, kurus vada ārkārtīgi ietekmīgi un bagāti cilvēki – saukti par narkobaroniem. Viņus arestēt ir ļoti sarežģīti, jo milzīgie finansisālie līdzekļi ļauj uzturēt privātas armijas, slēpt savu identitāti, viltojot dokumentus un veicot plastiskās ķirurģijas operācijas, un reizēm pat uzturēt abpusēji izdevīgas attiecības ar politisko eliti. Nesen gan izdevies notvert, piemēram, visietekmīgāko Afganistānas narkobaronu Baširu Nūrzai, kurš bija viens no pasaulē vismeklētākajiem cilvēkiem. Viņu apcietināja Ņujorkā un apsūdzēja starptautiskas heroīna kontrabandas organizācijas vadīšanā un Afganistānā gāztā talibu režīma atbalstīšanā. Zināms gan, ka teroristiskais talibu režīms bija aizliedzis magoņu audzēšanu, taču bija arī izņēmumi. Talibi "piecieta" narkobarona aktivitātes apmaiņā pret sabotāžas aktu veikšanu un cilvēkresursiem. Nūrzai organizējis 500 kilogramu heroīna izplatīšanu ASV un citās valstīs. Šāda apjoma heroīna melnā tirgus vērtība pārsniedz 50 miljonus dolāru. Afgāņu narkobarons 15 gadus vadījis narkotiku izplatīšanas bandu, kas pārdeva heroīnu no Afganistānas un Pakistānas pa visu pasauli. Nūrzai draud mūža ieslodzījums cietumā. ASV prokuratūra arī vēlas atsavināt viņam no narkotiku tirdzniecības iegūtos 50 miljonus dolāru. Pērnā gada nogalē Kolumbijas policijai izdevās aizturēt arī karteļa "Norte del Valle" narkobaronu Dagoberto Floresu Riosu, kurš līdz tam kontrabandas ceļā ieveda vismaz 30 procentus no ASV nonākošā kokaīna. Tāpat aizturēts un izdots ASV bēdīgi slavenais Kali kokaīna karteļa boss Gilberto Rodrigess Orehela. 65 gadus vecais Orehela, kurš kādreiz bija pazīstams ar iesauku Šahists par savu spēju izvairīties no policijas, kā apgalvo varas iestādes, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados kontrolēja aptuveni 80 procentus no pasaules kokaīna piegādēm. Viņš kļuvis par visaugstākā līmeņa noziedznieku, kādu Kolumbija jelkad izdevusi tiesāšanai ASV. Tas ir labs pierādījums, ka reiz "karjeras" beigas pienāk arī visuvarenajiem narkobaroniem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu