Klusā okeāna dzelmē pie Kamčatkas pussalas iestrēgušā Krievijas batiskafa "AS-28" apkalpe jau bija zaudējusi cerības izglābties un uzrakstījusi atvadu vēstules savām ģimenēm, ziņo laikraksts "Kommersant".
Batiskafa apkalpe jau bija uzrakstījusi atvadu vēstules saviem tuviniekiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā avīzei stāstīja kāds informācijas avots no Krievijas armijas, naktī uz 7.augustu - trešajā dienā pēc batiskafa sapīšanās zvejas tīklos un krasta apsardzes sonārās antenas trosēs - vairāki batiskafa apkalpes locekļi savām ģimenēm uzrakstīja atvadu vēstules, jo glābēju kuģa apkalpe informēja batiskafā esošos jūrniekus par glābšanas mēģinājumu izbeigšanu. Naktī uz sestdienu glābēji mēģināja batiskafu pavilkt uz krasta pusi, apmetot tam troses. Nelielo zemūdens aparātu izdevās mazliet pavilkt, bet pēc tam noslīdēja apmestās troses un glābšanas darbi pārtraukti. Kā laikrakstam "Kommersant" ziņoja informācijas avots, glābšanas darbi apturēti pēc rīkojuma no Maskavas nepieļaut antenas sabojāšanu. Batiskafa apkalpe radiosakaros tikusi informēta par rīkojumu no Maskavas. "Es jūtu, ka vairs neatgriezīšos. Cerību vairs nav," teikts vienā no vēstulēm, kuru redzējis laikraksta informācijas avots. Turklāt ar žurnālistiem aizliegts runāt arī glābēju kuģa "Georgij Kozmin" apkalpei, kas jūrā iegremdēja nelaimi piemeklējušo batiskafu. Jūrniekiem piedraudēts, ka par sarunām ar žurnālistiem viņiem netiks izmaksāta paredzētā prēmija. Uz glābēju kuģa drīkstēja atrasties tikai valsts televīziju - "Pervij kanal", "Rossija" un NTV" - operatori. Kā ziņots, svētdien ar britu dziļūdens aparāta "Scorpio" palīdzību izdevies izglābt Krievijas jūras kara spēku batiskafu, kas gandrīz trīs diennaktis atradās zemūdens gūstā, sapinies trosēs. Sākotnēji tika ziņots, ka zemūdene AS-28 ceturtdien mācību laikā Birjuzovajas līcī sapinusies zvejas tīklos, taču vēlāk noskaidrojās, ka batiskafs aizķēries krasta apsardzes sonārās sistēmas antenas kabeļos. Antena ir nostiprināta ar 60 tonnu smagu enkuru, kas batiskafu noturēja 190 metru dziļumā. Lielā dziļuma dēļ apkalpe nevarēja batiskafu atstāt un uzpeldēt. Kā paziņojuši krievu speciālisti, ja nebūtu ātras ārvalstu sniegtās palīdzības, pie Kamčatkas krastiem okeāna dzīlēs trosēs iestrēgušā batiskafa apkalpi piemeklētu tāds pats liktenis kā zemūdenes "Kursk" apkalpes locekļus. 2000.gada augustā visa "Kursk" apkalpe - 118 jūrnieki - gāja bojā pēc negadījuma Barenca jūrā. Pēc sprādziena uz zemūdenes daļa apkalpes vēl bija dzīva, taču novēlotās palīdzības dēļ viņi nomira no skābekļa trūkuma. Krievijas armijas vadībai un prezidentam Vladimiram Putinam toreiz tika veltīta asa kritika par negadījuma apstākļu slēpšanu un par kavēšanos lūgt ārzemju palīdzību, kas varēja glābt zemūdenes apkalpi.