Eiropa stingrāk vēršas pret radikālajiem musulmaņu sludinātājiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Satrauktas par jauno terorisma vilni Eiropā, amatpersonas pievērsušās politikai, kas paredz izraidīt tos islamistu garīdzniekus, kuri kurina naidu un veicina vardarbīgu noskaņojumu pārsvarā mēreni noskaņotās Eiropas musulmaņu kopienas marginalizētajos anklāvos.

Kopš asiņainajiem terora aktiem Londonā Itālijas varas iestādes izraidījušas astoņus ekstrēmi noskaņotus musulmaņu sludinātājus. Francija izraidījusi divus imamus un plāno nosūtīt uz mītnes zemēm vēl astoņus. Lielbritānija arī pievērsusies jautājumam par garīdznieku iespējamo izraidīšanu. Vairākas Eiropas valstis ieviesa izraidīšanas politiku jau pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem ASV, norādot, ka likumdošanai jāuztur sabiedriskā kārtība un jāgarantē drošība. Pēc četriem 7.jūlija sprādzieniem Londonas transporta sistēmā, kas prasīja 52 cilvēku dzīvības, šo likumu piemērošana kļuvusi daudz aktīvāka. Daži imami izraidīti, pamatojoties uz imigrācijas noteikumu neievērošanu, citi saistībā ar aizdomām par saikni ar teroristiskiem grupējumiem vai par aicinājumu uz svēto karu. Vienā gadījumā Francijā kāds imams, kuram rīkojums pamest valsti bija izdots jau 1999.gadā, beidzot tiek izraidīts. Mērenie islama līderi, bažījoties par iespējamo pret musulmaņiem vērsto reakciju Eiropā, aicina rūpīgi uzraudzīt jauno izraidīšanas politiku, lai nepieļauti pilsonisko brīvību pārkāpumus. "Spridzināšana Londonā ļoti ietekmējusi sabiedrisko domu Eiropā," norāda Parīzes mošejas direktors Dalils Bubakjē, mēreno pārstāvis, kas vada arī Francijas Musulmaņu ticības padomi. "Ir pilnīgi normāli, ka valdība ir stingra un piemēro likumu. Tas, ko mēs prasām, ir, lai tas vienkārši notiktu taisnīgi," teica Bubakjē. Vairums musulmaņu ir negatīvi noskaņoti pret "pašpasludinātajiem imamiem", kas nodarbojas ar politiku, intervijā aģentūrai AP apgalvoja Bubakjē. Izraidīšanu viņš tomēr nosauca par galējību, norādot, ka tā var vēl vairāk sarežģīt situāciju un veicināt pret musulmaņiem vērsto neapmierinātību. "Mēs jau esam pieredzējuši [reliģisko vietu] apgānīšanu un apvainojumus," teica Bubakjē. Tomēr varas iestādes turpina iesākto politiku. Pretterorisma vienībām un policijai dots rīkojums pastiprināt iespējamo radikāļu uzraudzību gan mošejās, gan slepenos lūgšanu namos. Pastiprināta telefonsarunu noklausīšanās un tiek izvietotas tūkstošiem jaunu novērošanas kameru iespējamo ekstrēmistu pulcēšanās vietās. Otrdien Itālija izraidīja astoņus ekstrēmistiski noskaņotus sludinātājus, kas tika aizturēti netālu no Perudžas. Visi viņi bija palestīniešu izcelsmes, vēsta aģentūra ANSA. Viņi tika izraidīti, jo nebija uzturēšanās un darba atļauju. Trešdien Itālijas parlamentam iesniegtā izlūkdienestu ziņojumā norādīts, ka vēl desmit cilvēki - vairumā ziemeļafrikāņi - tiek izsekoti aizdomās par saistību ar teroristu šūniņu, kas bāzēta Kremonas pilsētas mošejā valsts ziemeļos. Vācijas iestādes nesen likušas valsti pamest vairākiem islamistu radikāļiem, arī marokānim Abdelgani Mzudi, kurš tika attaisnots apsūdzībās par palīdzības sniegšanu 11.septembra teroristiem pašnāvniekiem. Viņš Vāciju bija spiests pamest 21.jūnijā. Lielbritānijā, kas cilvēkus neizraida, ja viņiem izcelsmes zemē draud spīdzināšana vai citāda neatbilstoša izturēšanās, arestēts Ēģiptē dzimušais garīdznieks Abu Hamza al Masri aizdomās par aicinājumu slepkavot ebrejus un citus neticīgos. ASV prokurori izvirzījuši viņam apsūdzības par mēģinājumu izveidot teroristu apmācību nometni Oregonas pavalstī. Palestīniešu islamistu ekstrēmists Omars Mahmuds abu Omars, kas pazīstams arī kā Abu Katada un kurš dzīvo Lielbritānijā, Jordānijā ir aizmuguriski notiesāts par līdzdalību vairāku sprādzienu organizēšanā un vairākās citās teroristiskās sazvērestībās. Viņš atrodas brīvībā, taču tiek stingri uzraudzīts. Londona gatavo likumu grozījumus, kas varētu stāties spēkā līdz gada beigām un kas paredz padarīt par sodāmu nodarījumu ikvienu pat "netiešu kūdīšanu" uz terorismu, tādējādi vēršoties pret garīdzniekiem, kas slavina terora aktus. Valdība sākusi arī pārskatīt tās rīcībā esošās pilnvaras izraidīt ārvalstniekus. "Lielbritānija pārāk ilgi ir pieļāvusi vardarbības sludināšanu," atzina Bubakjē. "Pielaidība šajā jomā nenāk par labu nevienam." Francija pēdējo divu nedēļu laikā izraidījusi divus imamus, bet vēl astoņi tiks izraidīti līdz mēneša beigām, telefonintervijā pavēstīja augsta Iekšlietu ministrijas amatpersona Franks Luvrjē. 23.jūlijā tika izraidīts alžīriešu izcelsmes sludinātājs Abdelhamids Asaui, kurš 1999.gadā tika notiesāts par līdzdalību nesekmīgā ātrvilciena spridzināšanas mēģinājumā. 41 vienu gadu vecajam Asaui tika piespriesti četri gadi ieslodzījumā, un pēc soda izciešanas dots rīkojums pamest Franciju, taču varas iestādes nesen konstatēja, ka viņš joprojām uz pusslodzi strādā kā sludinātājs Lionā. Pagaidām nav skaidrs, vai viņš vispār bija pametis Francijas teritoriju. Piektdien Francija uz Alžīriju nosūtīja arī 35 gadus veco Redu Amerudu saistībā ar mošejā izteiktiem aicinājumu musulmaņiem sākt svēto karu. Pagājušajā gadā Francijā pieņemtais likums ļauj ārvalstniekus izraidīt, ja viņi kūda uz "diskrimināciju, naidu vai vardarbību", kas vērsta pret jebkuru cilvēku grupu. 2004.gadā tika izraidīti pieci musulmaņu sludinātāji. Francijas iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī pēc terora aktiem Londonā netērēja daudz laika, solot veikt "plaša mēroga preventīvās konstatēšanas akciju" un izraidīt ikvienu, kas pārkāps likumu. Francijas policijas izlūkošanas nodaļas "Renseignements Generaux" vadītājs Paskāls Mailhoss laikrakstam "Le Monde" pagājušajā mēnesī pavēstīja, ka aptuveni 20 mošeju Francijā finansē radikāli islamistu grupējumi. Viņš piebilda, ka valstī tiek uzraudzīti 1600 lūgšanu nami.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu