Lielākos kodolterorisma draudus pasaulei rada Krievija

Kodolmateriālu izplatības iespējas nosaka pašreizējā situācija valstīs, kas savulaik bija PSRS republikas, sevišķi pašā Krievijā, kur radioaktīvos materiālus ir viegli iegūt, drošības struktūras kļūst aizvien vājākas, bet organizētā noziedzība - aizvien stiprāka, viņš sacīja žurnālistiem šā pasākuma laikā rīkotā preses konferencē. Zalcburgas universitātē jau sešus gadus tiek vākti dati par radioaktīvo materiālu kontrabandu vai izmantošanu noziedzīgiem nolūkiem. Datu bankā apkopotas ziņas par aptuveni 1200 šādiem incidentiem visā pasaulē. "Mēs esam savākuši ziņas par plašu noziegumu spektru, sākot no slepkavībām, kurās izmantotas radioaktīvās vielas, līdz radioaktīvajām mīnām, kas lietotas karadarbībā," sacīja Šteihheislers. Kopš 1999.gada radiācijas novērošanas sistēma darbojas Maskavas lidostā. Zalcburgas universitātes datu bankā minēti 37 tur fiksētie incidenti, un pat Vīnē bāzētās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rīcībā ir ziņas tikai par dažiem no tiem, viņš teica. Savukārt Interpola terorisma apkarošanas nodaļas pārstāvis Adrians Bačiu uzsvēra, ka starptautiskā līmenī būtu nepieciešama daudz intensīvāka informācijas apmaiņa par teroristisko darbību, kas saistīta ar radioaktīvajiem materiāliem vai vērsta tieši pret kodolspēkstacijām. "Informācija, kas glabājas vienīgi datorā, ir mirusi informācija," viņš piebilda. Bačiu arī pauda viedokli, ka drošības spēki būtu labāk jāsagatavo šāda veida draudiem, jo "policists, kas pats saņēmis radioaktīvo starojumu, vairs nav palīdzētājs, bet kļūst par upuri". Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc, viņaprāt, teroristi vēl nekad nav izmantojuši tā dēvēto netīro bumbu - parastu spridzekli, kas pildīts ar radioaktīvajiem materiāliem, Baču atbildēja, ka tehniski tas būtu izdarāms pavisam vienkārši, bet acīmredzot pastāv zināma psiholoģiskā barjera, kas viņiem liedz izšķirties par šādu soli. Galu galā šāda sprādziena sekas nebūtu kontrolējamas un skartu arī pašu spridzinātāju, viņš piebilda.