2012. gada Vasaras olimpiskās spēles notiks Londonā, to šodien Singapūrā pavēstīja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge. Uz šo godu līdzās Londonai pretendēja arī Ņujorka, Madride, Maskava un Parīze. Galvenais pretendents noskaidrots pēc vairākkārtēja balsojuma. Uzvaru pār Parīzi Lielbritānijas galvaspilsētā izcīnīja ar nelielu balsu pārsvaru - 54:50.
Līdz šim Londona jau divas reizes ir bijusi olimpisko spēļu rīkotāja – 1908. un 1948. gadā. Tiesības organizēt Vasaras olimpiskās spēles Lielbritānijas galvaspilsēta bija ieguvusi arī 1944. gadā, taču toreiz tās nenotika, jo turpinājās Otrais pasaules karš. Parīzē šis nozīmīgais sporta dzīves notikums ir bijis 1900. un 1924. gadā. Savukārt nākamās Vasaras olimpiskās spēles notiks Pekinā 2008. gadā no 8. līdz 24. augustam. Kā jau bija prognozēts, tieši Maskava pirmā izkrita no balsojuma kārtas par tiesībām rīkot 2012. gada Vasaras olimpiskās spēles. Tai sekoja Ņujorka un Madride, kas zaudēja tiesības pretendēt uz olimpiādes rīkošanu nākamajās divās kārtās, un visbeidzot cīņa izvērtās starp divām šī sarīkojuma galvenajām pretendentēm – Londonu un Parīzi. Tomēr jāpiebilst, ka Parīzes izredzes krietni sašķobījās jau trešajā balsošanas kārtā, kad ar rezultātu 33:31 Francijas galvaspilsēta tomēr apsteidza Madridi un ieguva tiesības turpināt cīņu nākamajā balsošanas kārtā. Bukmeikeru kantoris "Ladbrokes" vakar par favorīti Olimpiādes rīkošanai uzskatīja Parīzi, kuras izredzes vērtētas kā 4 pret 9. Kā 9 pret 4 vērtētas Londonas iespējas, kā 7 pret 1 - Madrides, kā 25 pret 1 - Ņujorkas izredzes tikt pie grandiozā pasākuma rīkošanas. Pastarīte šajā sarakstā bija Maskava - tās izredzes vērtētas vien kā 50 pret 1. Ne velti telekompānija Sky News savā klausītāju un interneta mājas lapas apmeklētāju aptaujā par olimpiādes rīkošanai viscienīgāko pilsētu vispār nebija iekļāvusi Maskavas kandidatūru. Pirms balsojuma visiem pieciem olimpisko spēļu rīkošanas pretendentiem – Parīzei, Ņujorkai, Maskavai, Londonai un Madridei – bija dota iespēja 60 minūšu laikā vēlreiz reprezentēt sevi. Pirmie pulksten 4 rītā pēc Latvijas laika sevi pieteica Parīzes pārstāvji, bet viņiem sekoja Ņujorkas delegācija. Reprezentāciju klātienē vēroja 113 Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļu, taču balsstiesības ir tikai 99 tās dalībniekiem. Nepilnas trīs stundas pirms galīgā balsojuma rezultātu atklāšanas vērtēšanas komisija izanalizēja tehniskos datus, kas iegūti apmeklējot visas piecas pilsētas. Iepriekšējās pretendentu reprezentācijas notika jau februārī un martā, bet pats balsojums par galvenās pilsētas izvēli šodien norisinājās aizklātā veidā. Savukārt Parīzes izredzes pretendēt uz olimpisko spēļu rīkošanu, pēc britu preses domām, ir ievērojami iedragājuši Francijas prezidenta Žaka Širaka Apvienotajai Karalistei veltītie jociņi, kurus viņš izteicis Svetlogorskā, Kaļiņingradas apmeklējuma laikā, izklaidējot savus kolēģus - Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. "Vienīgā lieta, ko viņi [briti] ir devuši Eiropas lauksaimniecībai, ir govju trakuma sērga," sacījis Žaks Širaks, izraisot Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera un Krievijas prezidenta Vladimira Putina smieklus, tā šorīt Francijas prezidenta teikto atstāsta laikraksts “Neatkarīgā”. Otrs piemērs skan ne mazāk daiļrunīgi: "nevar uzticēties cilvēkiem, kuru virtuve ir tik slikta", attiecinot izteikumus uz Lielbritānijas ēdienu. "Pēc Somijas šī ir valsts ar vissliktāko ēdienu," piebildis Žaks Širaks.
