Ar pusotras stundas nokavēšanos demonstrantu protesta akciju dēļ piektdienas vakarā Kvebekā sākās 3. Amerikas valstu vadītāju forums. 34 Amerikas kontinenta valstu un valdību vadītāji līdz svētdienas pēcpusdienai spriedīs par brīvās tirdzniecības zonas izveidi "no Aļaskas līdz Ugunszemei".
Ar nemieriem sācies Amerikas valstu vadītāju forums Kvebekā .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Simtiem agresīvi noskaņotu globalizācijas pretinieku piektdienas vakarā centās sagāzt drošības nožogojumu, kas bija uzcelts ap konferences vietu. Tika mesti akmeņi un pudeles. Daļai demonstrantu līdz bija pat mieti, beisbola nūjas un gāzmaskas. Viņi sabojāja kādas televīzijas stacijas mikroautobusu un izdemolēja degvielas uzpildes staciju. Policija pūļa savaldīšanai lietoja asaru gāzi, stekus un gumijas lodes. Ainas, kas bija vērojamas Kvebekā, atgādināja protestus 1999.gadā Pasaules tirdzniecības organizācijas sanāksmē Sietlā. Uz laiku, kamēr tika salabots bojātais drošības žogs, konferences atklāšanu nācās aizkavēt. Aptuveni 5000 demonstrantu pastāvīgi lika turēt kaujas gatavībā lielus policijas spēkus. Kanādas masu informācijas līdzekļi vēsta, ka ap 20 akcijas dalībnieku ir arestēti. Ievainoti vismaz 5 policisti. Ievainoto demonstrantu skaits nav zināms. Sagaida, ka kopumā demonstrācijās un protesta akcijās varētu piedalīties ap 20 000 cilvēku. Protestētāji apgalvo, ka brīvās tirdzniecības projekts padarīs nabagos vēl nabagākus, turklāt nodarīs postu apkārtējai videi. Atklāšanas ceremonijas laikā Kanādas premjers Žans Kretjēns uzsvēra, ka sanāksmes pamatvērtības ir demokrātija un ekonomiskā integrācija. Ieplānotā brīvās tirdzniecības zona "nav pašmērķis, bet gan izaugsmes līdzeklis, lai nākotnē mūsu pilsoņiem nodrošinātu augstu dzīves standartu un kvalitāti". Norādot uz demonstrantu akcijām, Kretjēns atgādināja, ka vardarbība un provokācijas ir nepieņemamas. Turklāt vardarbīgie protestētāji nav vairākumā to demonstrantu vidū, kas mierīgā ceļā vēlas Kvebekā paust savas bažas. Tikmēr Brazīlijas prezidents Fernando Enrike Kardozu apstiprināja savu kritisko attieksmi pret ieplānoto brīvas tirdzniecības zonu. Brazīlijai "absolūta prioritāte" ir Dienvidamerikas valstu ekonomiskā savienība "Mercosur". Vienlaikus viņš izteica sapratni par demonstrantu un globalizācijas pretinieku neapmierinātību. "Nav vienas domāšanas, kas varētu diktēt nāciju kursu," viņš piebilda. Pretēji ASV nostājai Kardozu aicināja arī Kubu - "draudzīgo brāļu tautu" - uzņemt Amerikas valstu saimē. Kuba ir vienīgā Amerikas valsts, kas nav ielūgta uz sanāksmi Kvebekā. Iecerētā pasaulē lielākā brīvās tirdzniecības zona "Amerikas brīvās tirdzniecības teritorija" (FTAA) apvienotu visas Ziemeļ-, Dienvid- un Centrālamerikas valstis, kā arī Karību jūras baseina zemes, izņemot Kubu. FTAA zonā dzīvo 800 miljoni cilvēku. Ideja par šādu zonu radās 1994.gada decembrī pirmajā visas Amerikas valstu vadītāju sanāksmē Maiami.