Juraša īpašumi Burtniekos ieķīlāti par Ls 0,97 miljoniem latu (48)

Zemesgrāmatā atrodamā informācija liecina, ka Jurašam pieder divi atsevišķi nekustamie īpašumi "Briedes krogs" un "Briedes krogs 1". Katru no tiem veido divi zemesgabali, kuru kopējā platība ir 42,86 hektāri.

Saskaņā ar 2007.gada septembrī un oktobrī, kā arī 2008.gada janvārī noslēgtiem aizdevuma līgumiem par labu VDC uz šiem zemesgabaliem nostiprinātas hipotēkas, kuru kopējā summa ir 969 869 lati, secināms no ierakstiem zemesgrāmatā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā 30.janvārī slēgtā līguma kopija liecina, ka to slēguši VDC kā aizdevējs, "Burtnieku zirgaudzētava" kā aizņēmējs un Juris Jurašs kā ķīlas devējs, kura vārdā saskaņā ar pilnvaru rīkojies viņa tēvs Jānis Jurašs. Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, Juris Jurašs ir lielākais "Burtnieku zirgaudzētavas" īpašnieks.

Jurašs aģentūrai LETA sacīja, ka tēvs viņam pērn uzdāvinājis daļu no viņam iepriekš piederējušām uzņēmuma kapitāla daļām, tāpēc viņš ir viens no īpašniekiem.

Savukārt ar "Burtnieku zirgaudzētavu" noslēgts bezatlīdzības nomas līgums par viņam piederošo īpašumu iznomāšanu. Tas, kas šis līgums ir bezatlīdzības, pēc Juraša domām, nav nekas ārkārtējs, jo "nav jau noslēpums, ka cilvēki laukos cīnās par izdzīvošanu".

Viņš norādīja, ka nekustamo īpašumu veido zeme un dzīvojamās ēkas - tajā ir gan zirgu stallis, gan zirgkopības muzejs, tāpēc to faktiski ikdienā izmanto konkrētā saimniecība. Nomas līguma slēgšanas mērķis bijis "iznomāt viņiem, lai izmanto sava saimnieciskās darbības veikšanai".

Savukārt darījumi, ko veicis uzņēmums, Juraša ieskatā, amatpersonas deklarācijā nav norādāmi. "Tas nav mans lauciņš konkrēti izvērtēt, ir vai nav šie darījumi jānorāda deklarācijā, bet es stipri šaubos, vai man šie darījumi jānorāda," pauda izmeklētājs, piebilstot, ka uzņēmums gan saņem subsīdijas, gan pērk un pārdod.

Kā secināms no aizdevuma līguma teksta, kas slēgts ar VDC, ar to VDC apņēmies izsniegt "Burtnieku zirgaudzētavai" līdz 300 000 eiro jeb 210 841 lata aizdevumu, nosakot, ka par aizdevuma piešķiršanu tiek maksāta vienreizēja samaksa - 2479 eiro. Aizņēmuma atmaksas termiņš noteikts trīs mēneši no tā saņemšanas dienas.

Šā līguma izpildes nodrošināšanai par labu VDC ieķīlāti abi izmeklētāja Juraša īpašumi "Briedes krogs" un "Briedes krogs 1" par kopumā 500 000 eiro jeb 351 402 latiem katram nekustamajam īpašumam atsevišķi.

Jurašs uzsvēra, ka no ar VDC noslēgtā aizdevuma līguma viņš labumu nav guvis, kā arī pats nav līgumu slēdzis - viņa interesēs to darījis tēvs, kuram izsniegta attiecīga pilnvara. Līguma summa bijusi ap 270 000 eiro, turklāt Jurašs šā darījuma slēgšanai pilnvarojis tēvu. Tādējādi viņš apliecinājis, ka piekrīt, ka viņa nekustamajam īpašumam tiek uzlikts šāda veida apgrūtinājums kā ķīlas tiesību atzīme zemesgrāmatā.

Izmeklētājs atzina, ka naudas līdzekļi izmantoti, lai segtu izdevumus, kas radušies, veicot un realizējot struktūrfondu projektus, - nauda tikusi izmantota samaksai celtniekiem un darbu veikšanai. Viņš uzsvēra, ka naudas plūsmai esot viegli izsekot.

Kā Jurašs noskaidrojis šodien sarunā ar tēvu, aizņēmums ņemts tādēļ, ka zirgaudzētavai bijis kāds sadarbības projekts ar kādu no nekustamo īpašumu uzņēmumiem, kas īsteno privātmāju būvniecību, jo saimniecībai pieder nekustamais īpašums, uz kura bija plānots būvēt privātmājas. Bijis paredzēts, ka projektā īstenošanas rezultātā tiks iegūti līdzekļi un naudu varēs atmaksāt.

Jurašs vairākkārt uzsvēra, ka strādā Rīgā un veic savus tiešos pienākumus, kas prasa laiku. Viņš akcentēja, ka pats ar uzņēmējdarbību nenodarbojas.

No aizdevuma līguma secināms, ka daļa no 30.janvārī ņemtā aizņēmuma tiek novirzīta 2007.gada 10.augustā, 2007.gada 18.septembrī un 2007.gada 19.septembrī, kā arī tā paša gada 25.oktobrī un 2008.gada 18.janvāra līgumos noteikto saistību izpildei.

Turklāt līguma slēdzēji vienojušies, ka uz īpašumu nostiprinātās hipotēkas tiks dzēstas pēc tam, kad būs izpildītas visas līgumā noteiktās saistības.

Tāpat norādīts, ka VDC ir zināms, ka īpašums saskaņā ar 2005.gada 2.novembrī starp Juri Jurašu un "Burtnieku zirgaudzētavu" noslēgto līgumu ir iznomāts.

Tāpat līdzēji vienojušies, ka līguma nepildīšanas vai tā nosacījumu neievērošanas gadījumā aizdevuma saņēmējam ir jāmaksā vienreizējs līgumsods - 14 000 eiro. Ja katru mēnesi netiek maksāts līgumā noteiktais 1% no aizdevuma pamatsummas, līgumā ir paredzētas tiesības prasīt arī 1% līgumsodu no katras termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

Zemesgrāmatā reģistrēts aizliegums bez VDC rakstiskas piekrišanas īpašumu atsavināt, dāvināt vai sadalīt, kā arī apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Zemesgrāmatas dati liecina, ka attiecībā uz 18,2 hektārus plašo īpašumu "Briedes krogs" par labu VDC saskaņā ar 2007.gada 25.oktobra aizdevuma līgumu nostiprināta hipotēka 210 841 lata vērtībā. Kā aizdevuma samaksas termiņš noteikts seši mēneši no aizdevuma saņemšanas dienas līdz saistību pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar 2008.gada 30.janvāra aizdevuma līgumu par labu VDC uz abiem īpašumiem "Briedes krogs" un "Briedes krogs 1" nostiprināta hipotēka par kopumā 351 402 latiem. Šā aizdevuma atmaksas beigu termiņš noteikts trīs mēneši no aizdevuma summas vai tā daļas izsniegšanas dienas.

Attiecībā uz 24,66 hektārus plašo īpašumu "Briedes krogs 1" saskaņā ar 2007.gada 19.septembra aizdevuma līgumu par labu VDC zemesgrāmatā reģistrēta hipotēka par 56 224 latiem. Noteikts, ka šis aizdevums atmaksājams sešu mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas līdz saistību pilnīgai izpildei.

Zemesgrāmatā nav reģistrētas norādes par hipotēku dzēšanu.

Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, Jurim Jurašam pieder 50,88% šīs sabiedrības, Jānim Jurašam - 26,51%, bet Ilzei Berklāvai - 13,28% sabiedrības. Starp tās īpašniekiem ir arī 1974.gadā dzimušais Reinis Jurašs, 1936.gadā dzimušais Edvīns Kīns un 1965.gadā dzimusī Dace Vilde. Viņiem gan pieder salīdzinoši neliels uzņēmuma kapitāla daļu skaits.

Kā LETA jau ziņoja, Jurašs noliedz, ka būtu personīgi veicis kādus darījumus ar VDC pilnvarotām personām. Jurašam arī nav bijuši tādi aizņēmumi vai darījumi, kurus viņš nebūtu norādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā vai slēpis no kontrolējošām iestādēm.

Jurašs norādījis, ka ir noslēdzis bezatlīdzības līgumu par viņam piederoša nekustamā īpašuma izmantošanu sava tēva vadītās komercsabiedrības vajadzībām un devis atļauju savam tēvam rīkoties ar šo nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem.

Šī komercsabiedrība ir saņēmusi aizdevumu no VDC, un izmeklētāja Juraša tēvs, izmantojot viņam piešķirtās tiesības, ir nostiprinājis zemesgrāmatā ķīlu par labu aizdevējam.

Juraša tēva komercsabiedrība arī veic ar kredīta dzēšanu saistīto maksājumu segšanu no saviem resursiem, norāda KNAB.

Kā ziņots, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš šodien pēc tikšanās ar VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu paziņoja, ka guvis apstiprinājumu par kāda KNAB darbinieka, iespējams, nelikumīgiem finanšu darījumiem.

Kā norādīja Segliņš, Jakāns šodien viņam iedevis dokumentus, kas apstiprina kāda KNAB darbinieka iespējami nelikumīgos finanšu darījumus. Segliņš ar šiem dokumentiem apņēmies iepazīstināt Valsts prezidentu Valdi Zatleru, turklāt viņš plāno tikties ar ģenerālprokuroru un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju, lai lemtu par tālāko rīcību.

"Šobrīd mēs runājam tikai par vienu amatpersonu, bet ir vēl citas, par kurām VID veic pārbaudes," stāstīja Jakāns.

Informāciju par KNAB darbinieku iespējamajiem aizdomīgajiem darījumiem VID ieguvis, pagājušajā nedēļas nogalē veicot kratīšanu kādā Valmieras uzņēmumā.

VID pagājušajā nedēļā veica kratīšanas kādā uzņēmumā un dzīvojamās telpās Valmierā, Rīgas ielā 9. Rezultātā VID nāca uz pēdām apjomīgiem darījumiem un konstatēja 6,5 miljonu latu naudas atmazgāšanas lietā iesaistīto fizisko un juridisko personu saistību ar kādu uzņēmumu, kas divos gados aizdevumos izsniedzis ap 1,3 miljoniem latu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kratīšanas VID veica VDC, kura juridiskā adrese ir Valmierā, Rīgas ielā 9.

Šajā adresē kopā ar vairākām citām uzņēmējsabiedrībām reģistrēta arī SIA "Vidzemes finanšu sabiedrība" (VFS), savukārt šīs firmas dibinātāju skaitā ir Uģis Rēķis, kurš patlaban atrodas apcietinājumā aizdomās par saistību ar 6,5 miljonu latu legalizēšanu.

No 2000.gada līdz 2007.gada sākumam uzņēmums līdzīgās daļās piederējis 1976.gadā dzimušajai Sarmītei Rēķei un 1965.gadā dzimušajai Vitai Valdmanei.

VID iepriekš oficiāli informēja, ka izmeklētāji kratīšanās uzņēmumos noskaidrojuši: 2006.gadā kāda Sarmīte R. kā uzņēmuma, kurš izsniedzis ievērojamus aizdevumus fiziskām un juridiskām personām, dalībniece noformējusi vairākus aizdevuma līgumus, kuru varbūtējais mērķis bijis naudas līdzekļu legalizēšana.

VID ne apstiprina, ne noliedz informāciju, ka aizdevuma līgumus noformējusi tieši Sarmīte Rēķe.

Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, VFS reģistrēta 1999.gadā, bet VDC - 1995.gadā. Pēc UR apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, abas šīs sabiedrības vieno ne tikai juridiskā adrese, bet arī amatpersonas un īpašnieki.

Līdz 2007.gada janvārim uzņēmums VFS piederēja Valdmanei un Rēķei. Patlaban Valdmane ir vienīgā uzņēmuma īpašniece un arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Valdmanei patlaban pilnībā pieder arī VDC.

Patlaban VDC valdes priekšsēdētājs ir 1968.gadā dzimušais Vents Ozoliņš. Viņš iepriekš ieņēmis arī šīs sabiedrības direktora amatu un bijis kādreizējais tās īpašnieks.

Savukārt starp VFS vēsturiskajiem īpašniekiem atrodams arī Uģa Rēķa vārds.

Pēc "Lursoft" datiem, Rēķim un Ozoliņam no 1999.gada oktobra līdz 2000.gada februārim uzņēmums piederējis līdzīgās daļās. 2000.gada 28.februārī Rēķa vietā par 50% īpašnieci kļuvusi Rēķe, bet 2001.gada 23.martā Ozoliņa vietā par 50% uzņēmuma daļu īpašnieci kļuvusi Valdmane.

Rēķe, pēc "Lursoft" datiem, šā gada jūlijā iecelta valdes priekšsēdētājas amatā uzņēmumā SIA "Agnese 98", un šī sabiedrība pilnībā ir viņas īpašumā. Iepriekš valdes priekšsēdētāja amatu šajā sabiedrībā ieņēmis 1984.gadā dzimušais Roberts Mīļais, kurš kopš 2005.gada kopā ar Rēķi bijis uzņēmuma īpašnieks.

Pērn 13.augustā Rēķe atbrīvota no SIA "Mūris Z" valdes locekles amata, liecina "Lursoft" dati. "Mūris Z" valdes priekšsēdētājs no 2007.gada ir Mīļais, kuram šobrīd pieder 100% šīs sabiedrības kapitāla daļu.

Laikā, kad Rēķe ieņēmusi "Mūris Z" valdes locekles amatu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bijis 1963.gadā dzimušais Aldis Zariņš, bet no 2007.gada marta līdz jūnijam valdes priekšsēdētāja amatā bijis 1956.gadā dzimušais Guntis Klūga.

Starp "Mūris Z" vēsturiskajiem īpašniekiem reģistrēta gan SIA "Agnese 98", kurai 100% uzņēmuma piederējuši no 2007.gada 13.augusta, kad valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Mīļais, līdz šā gada jūlija vidum. "Mūris Z" kapitāla daļas piederējušas arī Klūgam un Zariņam, kā arī 1961.gadā dzimušajai Inesei Kripei.