Saeima šodien lems, vai nodot izskatīšanai komisijām likumprojektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Saeima lems par pilnvarojumu valdībai parakstīt robežlīgumu (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Robežlīgumu Saeimā pēc premjera Aigara Kalvīša (TP) ierosinājuma iesniedza Saeimas Ārlietu komisija.
Likumprojektu, kas paredz pilnvarot valdību parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, plāno atbalstīt visas Saeimas frakcijas, izņemot koalīcijā esošo apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un opozīcijā pārstāvēto partiju "Jaunais laiks" (JL). Par likumprojekta nodošanu komisijām varētu nebalsot arī atsevišķi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Premjers Aigars Kalvītis (TP) pauda viedokli, ka likums ir ļoti svarīgs, jo ir būtiski, lai tiktu sakārtota valsts robeža un attiecības ar Krieviju.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka lielākais vairums frakcijas deputātu atbalstīšot jautājuma par robežlīgumu nodošanu izvērtēšanai komisijām, jo "deputātiem šis jautājums ir jārisina" un "nevajag slēpties no atbildības".
Latvijas Pirmās partijas frakcija balsošot par likumprojekta nodošanu komisijām, jo "robežlīgumu vajadzēja parakstīt jau daudz senāk". "Mēs paudīsim savu politisko gribu," sacīja frakcijas vadītājs Andris Bērziņš.
Par likumprojekta nodošanu komisijām iestāšoties arī "Saskaņas centra" Saeimas frakcija un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kuras Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners aģentūrai LETA uzsvēra, ka robežlīguma parakstīšana Latvijai būšot ļoti izdevīga un tikšot uzlabota arī abu valstu ekonomiskā sadarbība.
Pret likumprojekta nodošanu komisijām balsos JL, jo sagatavotais risinājums, pēc šīs partijas deputātu domām, pārkāpj Satversmi. "Ja mēs labprātīgi atsakāmies no savas valsts teritorijas, tad par to ir jārīko tautas nobalsošana," sacīja JL Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis.
Pret likumprojektu balsos arī TB/LNNK, kuras skatījumā Latvijai sagatavotais līgums neesot izdevīgs, turklāt tā virzīšana izskatīšanai esot pārāk sasteigta. "Šis jautājums mums ir pārāk principiāls," sacīja frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Tā kā par likumprojekta nodošanu komisijām var debatēt viens deputāts par un viens pret, tad Grīnblats jau šo pirmdien pieteicies debatēt pret minēto ieceri.
Jau ziņots, ka Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās Krievija.
Likumā norādīts, ka tas pieņemts, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 3.marta Latvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".
Šajā likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. "Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi," teikts likumā.
Būtiski, ka šajā likumā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju, uzsvēra politiķi.
Taujāts, vai šāda risinājuma variantā, bez tautas nobalsošanas atstājot daļu bijušās Latvijas teritorijas Krievijai, netiks pārkāpta Satversme, Kalvītis iepriekš apgalvoja, ka līdz šim Satversmes tiesa šādas pretrunas neesot konstatējusi. Šāda risinājuma apšaubītājiem gan būšot visas tiesības to apstrīdēt Satversmes tiesā.
Savukārt pēc ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) vārdiem, ja Latvija pieprasītu Krievijai atdot Abreni, mūsu valsts "nokļūtu izolācijā un nesaņemtu citu valstu atbalstu". Latvijas līdzšinējā nostāja bijusi tāda, ka mēs neuzturam prasību par Abrenes atgūšanu, atgādināja politiķis.
Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iesniegusi Saeimā likumprojektu, kurā piedāvā Saeimai nobalsot un atzīt par spēkā esošu Latvijas un Krievijas 1920.gadā 11.augustā noslēgtā Miera līguma 3.pantu, kurā noteikta abu valstu robeža, tostarp Latvijā iekļauta Abrene ar sešiem pagastiem.
"Tēvzemieši" uzskata, ka šāda likuma pieņemšana netraucēs iecerētajai Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanai, bet "tikai parādīšot, ka parlamentam šajā jautājumā ir īpašs viedoklis", aģentūrai LETA izteicās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats.
Grīnblata skatījumā šāda likuma pieņemšana dotu iespējas nākotnē atkal skatīt jautājumu par Latvijas un Krievijas robežu, taču tas nekādā gadījumā nebūšot pretrunā ar parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Tā kā likumprojekts netika iesniegts laikus, par tā nodošanu komisijām Saeima varēs lemt tikai nākamnedēļ.