Rīgas Centra rajona tiesa ir atteikusi piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu - AS "Ventspils nafta" (VN) padomes priekšsēdētājam un VN īpašnieces AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) prezidentam Mamertam Vaivadam, kuru 21.februārī prokuratūra aizturēja aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu saņemšanu lielā apjomā, informēja Vaivada advokāte Helēna Mikitāne.
Tiesa atsaka apcietināt "Latvijas Naftas tranzīta" prezidentu Vaivadu (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ģenerālprokuratūras preses centrā informēja, ka prokurors Vaivadam piemērojis aizdomās turētā statusu. Prokuratūra viņu tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta 3.daļā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā, atkārtoti un lielā apjomā.
Prokurors nolēmis pārsūdzēt tiesneša lēmumu atteikt apcietināt Vaivadu, jo uzskata tiesas lēmumu par nepamatotu un nemotivētu.
Kriminālprocesā, kas uzsākts pēc pārbaudes materiāliem par iespējamiem Ventspils amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem, par aizdomās turēto atzīts arī AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājs Krists Skuja. Viņu arī tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta 3.daļā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā, atkārtoti un lielā apjomā.
Ņemot vērā Skujas pašreizējo veselības stāvokli, viņam piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas un aizliegums tuvoties noteiktām personām.
Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas grupas prokurori, turpinot izmeklēšanu kriminālprocesā, kas uzsākts pēc pārbaudes materiāliem par iespējamiem Ventspils amatpersonu noziedzīgajiem nodarījumiem, sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem (KNAB) 21.februārī aizturēja Vaivadu un Skuju.
Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Skuja ir AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājs, SIA "Ventamonjaks serviss" padomes priekšsēdētājs, AS "Diāna" valdes loceklis, SIA "Skuberg" valdes loceklis, AS "Worcom" padomes priekšsēdētājs, SIA "VK tranzīts" padomes loceklis, SIA "Ventall termināls" padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī darbojas Ventspils Attīstības aģentūrā.
Aizturēšana veikta, jo, kā uzskata prokuratūra, kriminālprocesā gūtie pierādījumi dodot pamatu uzskatīt, ka šīs personas pašas vai ar ārvalstīs reģistrētu kompāniju starpniecību ilgā laika posmā saņēmušas noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus lielā apjomā.
Prokuratūra pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma arī veikusi kratīšanu Ventspilī Vaivada darbavietā VN birojā Ostas ielā 23. Tā kā birojā personas esot atteikušās labprāt izpildīt tiesneša lēmumu un atvērt lēmumā norādītās telpas, to pēc Kriminālprocesa likuma esot nācies veikt procesuālās darbības veicējiem.
"Lai sasniegtu kriminālprocesa mērķus, lai plānotais izmeklēšanas darbību kopums būtu efektīvs un nenotiktu izmeklēšanas darbībās iesaistāmo personu nekontrolēta sazināšanās", bijis nepieciešams veikt vairākas kriminālprocesuālās darbības vienlaikus, skaidroja prokuratūra, tāpēc reizē ar telpu kratīšanu Ventspilī aptuveni plkst.17 personas kratīšanai uzaicināts arī Vaivads, kurš tobrīd atradies Rīgā.
Izmeklēšanas grupa plašāku informāciju par izmeklēšanas darbībām, rezultātiem un iegūtajiem pierādījumiem nesniedza. Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas grupa turpina izmeklēšanu.
Vaivads aizturēts 21.februāra novakarē restorānā "Vincents" vakariņu laikā, kurās piedalījies arī bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Restorānā ieradušies trīs vīri un lūguši Vaivadu doties līdzi, ko Ventspils uzņēmējs arī darījis.
VN pārstāvji pēc aizturēšanas un kratīšanas uzsvēra, ka likumsargi vēlējušies pārbaudīt Vaivada kabinetu VN birojā Ventspilī, lai arī koncernam ar šo lietu neesot nekāda sakara. Vakarā spēka struktūru pārstāvji esot ielauzušies VN telpās, izlauzuši biroja durvis un sabojājuši uzņēmuma īpašumu. Uzņēmuma skatījumā likumsargu aktivitātes tā dēvētajā Ventspils lietā, ielaužoties VN birojā un draudot uzņēmuma darbiniekiem, ir spēka demonstrēšana, procesuālo tiesību un cilvēktiesību pārkāpums.
VN pauda sašutumu, ka šādi cieš VN reputācija, lai arī uzņēmums lietā, par kuru interesējas likumsargi, nav iesaistīts. Uzņēmuma darbu likumsargu darbības nav ietekmējušas.
Veikta kratīšana arī pie Ventspils uzņēmēja SIA "Zaksi", kas ražo "Užavas alu", īpašnieka Pumpura, kurš ir LNT padomes priekšsēdētājs, kā arī darbojas citos Ventspils uzņēmumos, piemēram, VN meitassabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA "Ventspils nafta termināls" padomē.
Jau ziņots, ka tā dēvētajā Ventspils amatpersonu iespējamo nelikumību lietā par aizdomās turēto februāra vidū atzīts arī Ventspilī praktizējošais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks, kuru tiesībsargi tur aizdomās par naudas atmazgāšanu.
Advokāta birojā, dzīvesvietā un transporta līdzekļos veikta kratīšana un izņemti dokumenti, kas, kā uzskata prokuratūra, apstiprina, ka viņš bez juridisku pakalpojumu sniegšanas esot veicis nelikumīgas darbības klientu un citu personu interesēs.
Laiviņu-Laivenieku tur aizdomās, jo no 2002.gada vidus līdz 2004.gada oktobrim veicis noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, informēja prokuratūra.
Prokuratūra uzsvēra, ka lietā iegūto pierādījumu kopums dodot pamatu pieņēmumam, ka Laiviņš-Laivenieks piedalījies kompāniju dibināšanā mazu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, kā arī veicis citas darbības, lai slēptu un maskētu finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.
Nepilna gada laikā no kādas kompānijas konta esot veikti naudas pārskaitījumi un skaidras naudas izņemšana vairāk nekā 18,3 miljonu ASV dolāru apjomā, informēja Ģenerālprokuratūrā.
Laiviņš-Laivenieks masu medijos ticis saistīts ar Lemberga biznesa interesēm un regulāri minēts saistībā ar ārzonu kompāniju darbību Ventspilī. Advokāts bijis Ventspils domes deputāts, kas ievēlēts no Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" saraksta. Laiviņš-Laivenieks bijis VN padomes loceklis, AS "Ventamonjaks" padomes loceklis, AS "Kālija parks" padomes loceklis, AS "Ventspils Tirdzniecības osta" padomes loceklis, SIA "Ventbetons" valdes loceklis un darbojies vairākos citos ar Ventspili saistītos uzņēmumos.
Šā gada janvāra beigās lietas ietvaros apcietināta komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane, kuru tur aizdomās par ilgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.
Pamats Grasmanes atzīšanai par aizdomās turēto esot kriminālprocesa ietvaros pagājušā gada nogalē Ventspilī veiktās kratīšanas gaitā izņemtie dokumenti un citi pierādījumi, informēja prokuratūrā. Jau ziņots, ka KNAB darbinieki prokuratūras uzdevumā kratīšanu veica pie vairākiem Lemberga darījumu partneriem, arī pie miljonāriem Anša Sormuļa un Laimoņa Junkera.
Līdz šim izmeklēšanā jau noskaidrots, ka 2006.gada vienpadsmit mēnešos vien Grasmane esot legalizējusi vairāk nekā 2,8 miljonus ASV dolāru (1,52 miljonus latu), informēja prokuratūra.
Vēl agrāk no šīs lietas iepriekš atsevišķi izdalīts kriminālprocess, kurā amatnoziegumos, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā jau apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Jau ziņots, ka kriminālprocess Ģenerālprokuratūrā sākts pēc pārbaudes materiāliem par iespējamiem Ventspils amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem.
Lembergam prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Kriminālvajāšana sākta par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, kas izdarīta no 1993. līdz 1995.gadam, aģentūru LETA iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.
Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus - 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994.gada Lembergs esot bijis "Kālija parka" slēpts akcionārs.
Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.