Valdībai ir ierobežotas iespējas cīnīties ar inflāciju, tomēr tā sekos patēriņa cenu kāpumam un ir gatava lemt par dažādiem pasākumiem, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz iedzīvotājiem, sacīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).
Valdībai esot ierobežotas iespējas cīnīties ar inflāciju (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot augstos inflācijas rādītājus oktobrī, ministrs norādīja, ka valdība nevar, piemēram, ietekmēt enerģētikas sektoru, kas būtiski ietekmē kopējo patēriņa cenu līmeni. Oktobrī siltumenerģijas un gāzes cenu kāpumam bijusi lielākā ietekme uz inflāciju, jo līdz ar apkures sezonu maksa par siltumenerģiju pieaugusi par 5,7%. Spurdziņš to saistīja ar pašvaldību regulatoru lēmumiem par apkures tarifu palielinājumu. Lai apkures maksājumi nepalielinātos būtiskāk, valdība, pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Savienībā, vēlas panākt iespēju līdz 2015.gada beigām siltumenerģijas piegādes iedzīvotājiem atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa. Finanšu ministrs apliecināja valdības gatavību turpināt sekot līdzi patēriņa cenu izmaiņām un analizēt to cēloņus. Viņš norādīja, ka valdība iespēju robežās cenšas mazināt inflācijas ietekmi uz iedzīvotājiem, kā piemēru minot šīsdienas lēmumu par 50% samazināt pacienta iemaksu par vizīti pie ārsta speciālista pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 60 latus. Jau ziņots, ka oktobrī gada inflācijas līmenis sasniedza 7,6%, kas ir vairāk nekā pērn, kad gada inflācija oktobrī bija 7,2%. Premjers Aigars Kalvītis (TP) jau iepriekš pauda, ka patēriņa cenu līmeņa stabilizēšanās nenotiks īsā laikā, bet tam varētu būt nepieciešami pāris gadi, kamēr cenas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā izlīdzināsies. Premjers arī domā, ka valdībai nevajadzētu īstenot kādus "dramatiskus" pasākumus, piemēram, ieviest hipotekāro nodevu vai iesaldēt darba algas. To varētu darīt, ja inflācija sasniegtu divciparu skaitli.