Degvielas karaļi pelna "maz" (17)

Šādus secinājumus var izdarīt, iepazīstoties ar Latvijas Ekonomikas institūta pētījumu par degvielas tirgu, kuru vakar prezentēja institūta direktore Raita Karnīte. "Tirgotāju interese ir iegūt pēc iespējas augstāku degvielas cenu, un tā ir ļoti dabiska interese. Ja tādas nebūtu, tad viņi būtu slikti uzņēmēji," atzina ekonomiste. Patēriņš pieaug R. Karnīte prezentācijā norādīja uz ikvienam iedzīvotājam pamanāmu faktu: neraugoties uz augstajām cenām, degvielas kopējais patēriņš pieaug. Līdz ar to īpaši negatīva degvielas cenu kāpuma ietekme uz tautsaimniecību neesot vērojama. Gluži otrādi - visās nozarēs joprojām vērojams straujš kāpums, tostarp pieaudzis arī pasažieru pārvadājumu apjoms, kur saistība ar degvielas cenām ir vistiešākā. "Mīts par degvielas cenu ārkārtīgi lielo ietekmi uz tautsaimniecību ir nedaudz pārspīlēts. Vismaz to apliecina fakti," sacīja R. Karnīte. Paradoksāli, bet viskonsekventākais un straujākais pieprasījuma pieaugums bijis tieši dīzeļdegvielai, kam cenu kāpums bijis lielāks nekā benzīnam. Latvijai raksturīgs arī tas, ka degvielas cenas, neieskaitot nodokļus, ir augstas salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Savukārt mazumtirdzniecības cenas ir gandrīz pašas zemākās, zemākas ir vienīgi Igaunijā. Latvijā ir arī viszemākais akcīzes nodoklis degvielai ES. Izdevīgāk tirgot pārtiku un zāles Pētījuma prezentācija izvērtās par savdabīgu publisku degvielas tirgotāju attaisnošanas procedūru. R. Karnīte skaidroja, ka šajā nozarē peļņa uzskatāma par "saprātīgu". Kompāniju vidējā aktīvu atdeve ir tikai 1,8%, bet bruto peļņas rentabilitāte 2003. gadā svārstījusies no 3,8% līdz 14%. Salīdzinot ar citām nozarēm, to nevar uzskatīt par augstu. Piemēram, pastu un kurjera darbībā rentabilitāte bijusi robežās no 23% līdz 44%, pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecībā - no 2,6% līdz 22,4%, bet farmaceitisko un medicīnas preču tirdzniecībā - no 8,2% līdz 22%. "Mūsu tirgotāju peļņa nemaz nav liela. Ja kompānijai ir 32 benzīntanki un tā nopelna divus miljonus, tas nav nekas," paziņoja firmas "Lukoil Baltija R" vadītājs Haims Kogans. "Nu, redzi, Raita, mēs taču tev teicām, bet tu neticēji," sacīja H. Kogans. Uz to R. Karnīte atbildēja: "Es tiešām neticēju un trīs reizes pārrēķināju šos skaitļus. Izrādās, ka tā ir." Vienošanos par cenu neizpēta Pētījuma autori nemaz nav pievērsušies tādai problēmai kā iespējamā vienošanās par cenām starp lielākajiem degvielas tirgotājiem. R. Karnīte paziņoja, ka Latvijas tirgum šis jautājums nav svarīgs, tāpēc nav pieņemts par pētījuma objektu. "Faktiski Latvijā ir izveidojusies situācija, kad vienošanās cenu pacelšanai nav vajadzīga, jo līdz šim tirgus pieņem katru piedāvāto cenu," konstatēja ekonomiste. Vienlaikus atzīts, ka trīs lielākās kompānijas - "Statoil", "Neste" un "Lukoil" - kontrolē 43% no valsts degvielas tirgus, līdz ar to var būtiski ietekmēt to. R. Karnīte atzina, ka lielās firmas var arī efektīvi manipulēt uz degvielas rezervju rēķina. Iepērkot preci vairāk pirms gaidāmā cenu pacēluma pasaules tirgos, iespējams gūt pat divkāršu peļņu. R. Karnīte norādīja arī uz citu unikālu parādību - mazās degvielas uzpildes stacijas, kuras piedāvā benzīnu par augstāku maksu sliktāk aprīkotās uzpildes stacijās, joprojām nav bankrotējušas. Lai neglaudītu tikai pa spalvai lielos uzņēmumus, secināts, ka var rasties aizdomas par "cenu diktātu no vairumtirgotāju puses". Jāpiebilst, ka Latvijas degvielas vairumtirgotāji vienlaikus ir arī lielākie mazumtirgotāji. Mažeiķu monopols Tomēr kā galvenais attaisnojums augstajām degvielas cenām tiek minēts Mažeiķu naftas rūpnīcas monopols, kas piegādā Latvijai 80% importētās degvielas. Atzīts, ka neierobežota pieprasījuma apstākļos mazumtirdzniecības cenas ir tieši šā uzņēmuma rokās, kas savukārt gūst krietni prāvāku peļņu par Latvijas uzpircējiem. R. Karnīte izteica izbrīnu, kādēļ Latvijas degvielas tirgotāji samierinās ar piegādātāja diktētajiem noteikumiem un nepiedāvā citus risinājumus. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis atbildēja konkrēti: "Piegādes nosacījumi ir vislabvēlīgākie. Tas ir viens ekonomisks iemesls. Piegādes nosacījumi ietver sevī cenu, piegādes regularitāti, kvalitāti, drošumu." Viņš piebilda, ka Baltkrievija varētu sākt ražot Eiropas standartiem atbilstošu benzīnu un Mažeiķu rūpnīcai būtu konkurence. Lētāk nebūs Tomēr arī uz konkurences rēķina degviela jūtami lētāka nekļūs, jo vairumtirgotāji Baltijā balstās uz pasaules cenām. Tāpēc cenu samazinājums varētu būt mērāms tikai santīma desmitdaļās par litru. Līdzīgi ir ar administratīvajām izmaksām. Pētījumā atzīts, ka Igaunijai varētu būt izdevies sasniegt zemākas cenas tieši uz to rēķina. Taču, kā RB paskaidroja asociācijas izpilddirektors Uldis Sakne, administratīvās izmaksas veido tikai daļu no degvielas cenas, pārējo veido iepirkšanas cena un nodokļi. Administratīvajos izdevumos ietilpst likuma prasību izpilde, piemēram, bīstamo iekārtu pārbaudes, vides aizsardzības nodrošināšana, licenču saņemšana u.c. U. Sakne atzina, ka daži ierobežojumi tiešām ir jocīgi. Tiekot pieprasīti nevajadzīgi mērinstrumenti uz cauruļvadiem, akcīzes preču noliktavu platības aizliegts iznomāt u.c. Tomēr arī šādu ierobežojumu atcelšana nesamazinātu izmaksas tik būtiski, lai pircēji izjustu santīmos skaitāmu cenu samazinājumu. *** VIEDOKĻI Oskars Spurdziņš, finanšu ministrs: Es ar pētījumu iepazīstināšu savu kolēģi, ekonomikas ministru. Tajā parādās fakts, ka valsts interesēs ir radīt konkurenci tieši vairumcenai. Kā redzējām, mazumcenām ir mazāka iespējamā diference un arī peļņa nav tik liela. Būtu vērts veikt arī pētījumu par administratīvajām izmaksām, jo tas ietekmētu cenu par labu Latvijas patērētājiem. Es negribētu teikt, ka ir kaut kādi pārsteidzoši rezultāti. Bet viela pārdomām noteikti ir, un mēs izvērtēsim vairākus punktus, ko tālāk varētu attīstīt. Tomēr valdības izteiktie pārmetumi Konkurences padomei par pienācīgu degvielas tirgus nekontrolēšanu joprojām ir spēkā. Šāds pētījums bija jāveic jau sen, un tieši šīs padomes uzdevums bija to izdarīt. Uldis Sakne, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors: Degvielas tirgotāji gaida lielāku pretimnākšanu no valsts institūcijām. "Lielās kampaņas" laikā iesniedzām 22 priekšlikumus administratīvo izdevumu samazināšanai, taču lielākā daļa no tiem netika ņemti vērā. Runa ir par valdības, Finanšu un Ekonomikas ministrijas attieksmi. Kaut vai tās pašas slavenās krīzes rezerves... Mēs varam aizsūtīt desmitiem vai simtiem priekšlikumu, bet normatīvajos aktos tos neviens neiekļauj. Ja kaut kas nav saprotams vai zināms, var noorganizēt kādas diskusijas. Taču, piemēram, par iespējām vest no Baltkrievijas benzīnu vai samazināt kvalitātes kritērijus nekādu diskusiju nebija, viss notika tādā kā neklātienē.