Saeima pieņem vēlētāju reģistra likumu

Līdz ar šā likuma pieņemšanu vēlētājs Latvijā vairs nevarēs balsot kā ierasts jebkurā no iecirkņiem, bet tikai tajā, kurā viņš būs reģistrēts, vai arī pa pastu. Turklāt līdz ar vēlētāju reģistra izveidi pasē vairs nespiedīs zīmogu par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā. Paredzēts, ka reģistra darbības metodisko vadību un uzraudzību veiks Centrālā vēlēšanu komija (CVK), savukārt reģistrā iekļautās ziņas apstrādās un reģistru uzturēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Jaunā vēlēšanu kārtība nepieciešama, lai varētu nodrošināt Eiroparlamenta vēlēšanu norisi, kurās varēs piedalīties arī Eiropas Savienības (ES) pilsoņi. Izmaiņas arī nepieciešamas, jo Latvija ir atteikusies no dzīvesvietas pieraksta sistēmas, kas apliecināja cilvēka tiesības vēlēt konkrētu pašvaldību municipālajās vēlēšanās. Vēlētāju reģistra likums noteic, ka PMLP ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi informāciju par to, kurā iecirknī viņš iekļauts. Ja vēlētājs vēlas mainīt noteikto vēlēšanu iecirkni, viņam ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz iesniegums jebkurai pašvaldībai vai dzīvesvietas deklarēšanas iestādei. Likums arī paredz, ka CVK ne vēlāk kā 20 dienas pirms Eiroparlamenta vēlēšanām iekļauj reģistrā ziņas par ES pilsoņiem, kuri ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām Ārlietu ministrijā pieteikušies balsot Latvijā. Līdz šim vēlētājus tautas nobalsošanas vai vēlēšanu dienā reģistrēja vēlēšanu iecirkņos, bet principu "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināja spiedogs pasē. Līdzšinējās pašvaldību vēlēšanās tieši pieraksta spiedoga esamība pasē kalpoja par apliecinājumu vēlētāja tiesībām piedalīties atbilstošās pašvaldības vēlēšanās. Tā kā šobrīd personu apliecinošu dokumentu likums un dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz atzīmi par personas dzīvesvietu pasē, šo principu var nodrošināt tikai ar vēlētāju reģistru un vēlētāju sarakstiem. Paralēli Saeima šobrīd skata arī Eiroparlamenta vēlēšanu likumu.