Eiropas Parlamentā aizstāv Latviju (11)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vācijas zaļo deputātes Elizabetes Šroteres sagatavotais Eiropas Parlamenta (EP) monitoringa ziņojums par Latviju, visticamāk, nepaliks tik negatīvs, liecina jau pirmajā EP Ārlietu komitejas sēdē notikušās debates.

Komitejas vadītājs Elmārs Broks (Vācija) vakar visai asi kolēģei skaidroja, ka EP nedrīkst likt jaunajām dalībvalstīm darīt to, ko pašas nepilda, bet kā otrs Latvijas aizstāvis negaidīti uzstājās Igaunijas novērotājs Tomass Hendriks Ilvess, skaidrojot diskutablo situāciju mazākumtautību jomā un attiecībās ar Krieviju. Neviens no Latvijas novērotājiem sēdē nepiedalījās, ziņo laikraksts "Diena". Ziņojumā par Latviju, ko vienpersoniski gatavojusi Šrotere, salīdzinot ar citām valstīm, pārmetumu ir visvairāk un, pēc Latvijas deputātu domām, tajā radītais priekšstats par valsti ir pārspīlēti negatīvs un neatbilst patiesībai. Īpaši izteikumi par "augsto korupcijas līmeni, kas turpina aptraipīt valsts starptautisko tēlu un uzticamību mājās", nabadzību Olaines patvēruma meklētāju centrā un aicinājumu uzlabot attiecības ar Krieviju. Arī trešdienas sēdē Šrotere kaismīgi runāja par "nozīmīgām nepilnībām", uzsvēra, ka ir nepieļaujama tik lielas iedzīvotāju daļas atrašanās nepilsoņu statusā un ka jāprasa Latvijai, lai tā veciem cilvēkiem un mazu bērnu vecākiem dotu pilsonību bez valodas eksāmena. Taču tūdaļ pret to iebilda Eiropas Tautas partiju frakcijas pārstāvis un komitejas vadītājs Broks: "Visu ziņojumu gatavošanā vadošais princips ir neprasīt to, ko paši nepildām, un neietvert tādus secinājumus, kas šajās valstīs radīs pārpratumus." Pēc brīža viņš piebilda: "Arī man ir savas domas par dažādām valstīm, bet tam nav nekāda sakara ar monitoringa ziņojumiem." Kā ziņots, viens no Šroteres priekšlikumiem ir prasīt piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Pēc Broka teiktā noprotams, ka ziņojuma saturs līdz tā galīgajai apstiprināšanai tiks mainīts. "Latvijai ir liela PR problēma, bet pati valsts nav tik slikta, kā noprotams pēc ziņojuma," sev raksturīgajā dzēlīgajā stilā klāt neesošo Latvijas novērotāju uzdevumu pildīja bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, tagad novērotājs EP Ilvess. Viņš sacīja, ka nav objektīvi par korupcijas līmeni spriest pēc organizācijas "Transparency International" publicētā uztveres indeksa, kas, piemēram, Igaunijai esot augstāks nekā dažai labai ES valstij, tāpat kā negodīgi ir pārmetumi par neparakstīto robežlīgumu ar Krieviju, kas minēts arī Igaunijas ziņojumā. "Igaunija to parakstītu katrā brīdī, līgums ir apspriests, bet vaina ir tikai Krievijas atteikumā to darīt," skaidroja Ilvess. Neviens no Saeimas pārstāvjiem trešdienas vakarā notiekošajā sēdē klāt nebija, lai nekavētu ceturtdienas Saeimas plenārsēdi, taču, piemēram, Rihards Pīks (TP) par negatīvo ziņojumu esot runājis ar Broku. Savukārt ar Šroteri par to trešdien runāja Latvijas vēstnieks ES Andris Ķesteris. Paredzams, ka EP deputātiem un politiskajām grupām būs divas nedēļas laika, lai sagatavotu un iesniegtu priekšlikumus labojumiem. Komitejā ziņojumu plānots apstiprināt februāra otrajā pusē, bet pēc tam arī EP plenārsēdē. Jau rakstīts, ka ziņojumiem par situāciju jaunajās dalībvalstīs nav juridiska spēka un tie nevar ietekmēt ES paplašināšanos. Taču pēc pieņemšanas EP ziņojums tiek nosūtīts uz ES Padomi, Eiropas Komisiju, kā arī visu jauno dalībvalstu valdībām, un tad publiski pieejamais dokuments var kļūt par viedokļa veidotāju dažādām organizācijām.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu