Šampinjoni iznīkst, šitake «topā» (5)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijā ar katru gadu sarūk sēņu audzētāju skaits. Veikalu plaukti pildās ar lētiem kaimiņvalstu šampinjoniem, īpaši nesokas arī austersēņu un šitake audzēšana. Nedēļa pēta, kas ietekmē šo bēdīgo tendenci un kur latviešu sēņu audzētāji savu produkciju var realizēt.

Situāciju vēl jo neveiklāku dara fakts, ka iekšējā tirgū pēc sēnēm ir gana liels pieprasījums, tikai latvieši izrādās konkurēt nespējīgi. No savulaik izveidotajām sēņu audzētāju asociācijām dzīvotspējīgas ir divas, savukārt šampinjonu audzētāju asociācija paputējusi.

Oficiālais vērtējums – piesardzīgi optimistisks

Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtajā ziņojumā par 2006. gadu teikts, ka Latvijā nav organizācijas, kas apvienotu visus sēņu audzētājus, tāpēc grūti apzināt viņu skaitu un izaudzētās produkcijas apjomus. Vissmagāk klājas šampinjonu audzētājiem, kuru aktivitāte 90. gadu sākumā ir sarukusi Polijas un Lietuvas lēto šampinjonu importa dēļ. Pēc ZM datiem, par 30% pērn samazinājies arī austersēņu audzēšanas apjoms. Galvenais iemesls ir novecojusī tehnoloģija, kas pakļauj sēņu audzēšanu infekciju riskam, bet jaunu tehnoloģiju ieviešana prasa lielus finanšu ieguldījumus.

Visa saražotā produkcija tiek realizēta Latvijā. Pieprasījums būtu arī citās valstīs, turklāt labprāt pirktu gan svaigas, gan kaltētas sēnes, taču tad būtiski jāpalielina sēņu audzēšanas apjomi. Savukārt šitake sēnes audzē aptuveni kopš 1990. gada, bet joprojām daudzi tās audzē savam patēriņam. Šitake sēnes ir finansiāli samērā izdevīgs pasākums – kilograms maksā sešus līdz astoņus latus, taču audzēšana prasa zināšanas un daudz rūpju. Arī šo sēņu audzētāji varētu domāt par eksportu, taču tam nepieciešami lieli produkcijas apjomi. Neraugoties uz visām audzētāju likstām, ZM pārskatā norādīts, ka lauksaimniecības ražošanas dažādošanai sēņu "variēšana" varētu būt viens no attīstības virzieniem.

Ar šampinjoniem iet bēdīgi

Ja vēl 2000. gadā veiktos pētījumos konstatēts, ka šampinjonu audzēšana Latvijā ir plaukstošs bizness, jau pēc pāris gadiem nācies atzīt, ka Latvijas audzētāji netiek galā ar konkurenci. Šobrīd "virs ūdens" turas vien pāris uzņēmumu. Piemēram, Grobiņas pusē pirms vairākiem gadiem cerīgi biznesu uzsāka brāļi Aleksandrs un Sergejs Haritonovi, un vietējā prese priecīgi rakstīja: "Cimdenieku šampinjoni iekaro tirgu." Pēc sešu gadu darbības tagad jau kādu laiku sēnes tur vairs neaudzē, jo neesot rentabli konkurences dēļ. "Tie bija daudzi faktori. Nekāda traģēdija tā nav, laiks iet, un viss mainās," bilst Aleksandrs Haritonovs.

Daudzi sēņu audzētāji ir kapitulējuši Lietuvas lielražotāju priekšā. Ja nebrīnāmies, ka Lietuvas šampinjoni pieejami Maxima tīklā, kura īpašnieki ir lietuvieši, tad diemžēl nākas secināt, ka "latviskas" izcelsmes šampinjoni nav rodami arī tajos veikalos, kam īpašnieki ir Latvijas uzņēmēji. Visbiežāk minētais iemesls – nespēja nodrošināt pieprasīto produkcijas apjomu.

Kad lauki nokopti, sāk audzēt sēnes

Austersēņu audzētāji apvienojušies Latvijas Sēņu ražotāju un pārstrādātāju asociācijā, kuras vadītāja Genovefa Kozlovska teic: vēl jau dzīvojam un elpojam. Asociācijā ir ap trīsdesmit audzētāju, bet aktīvākie biedri esot ap piecpadsmit. "Protams, varētu iet labāk, bet turamies pagājušā gada līmenī. Mūsu sezona sāksies tad, kad beigsies meža sēnes, audzētāji aktivizēsies oktobra beigās. Vasarā cilvēki audzē kartupeļus, ziemā – sēnes," stāsta Kozlovska.

Lai arī austersēnes audzē gan Lietuvā, gan Polijā, invāzija no šīm valstīm nav notikusi. Iemesls ir pavisam vienkāršs – austersēnes slikti panes transportēšanu, un importētās sēnes izskatoties "kā kājām no Polijas atnākušas". Mūsu austersēnes uz šā fona ir kā karalienes. Noieta tirgus ir stabils – tie ir restorāni, ar kuriem tiek slēgti līgumi. Ar pašreizējiem apjomiem Latvijas austersēņu audzētāji nevar cerēt izpildīt lielveikalu ķēžu prasības, bet ražošanas attīstībai nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru nav. Tāpat patiesībai atbilst bažas par iespējamām infekcijām, bet pagaidām audzēšanas tehnoloģijas esot bezmaz sentēvu līmenī. Kozlovska nesūdzas par inflāciju, jo, "kas baidās no vilka, mežā neiet", tomēr ir skaidrs, ka cenu kāpums ietekmēs arī austersēņu cenu tirgū.

Ekskluzīvā, bet rentablā šitake

Ne katrs entuziasts ir apveltīts ar pacietību, lai audzētu šitake sēnes, un ne visi iztur, tomēr interesentu kļūst arvien vairāk, norāda biedrības Latvijas šitake sēņu audzēšanas asociācija valdes priekšsēdētāja Gunta Karnīte. Viņa savulaik uzsākusi šo sēņu audzētāju kustību, lai cilvēki iegūtu peļņu no alkšņiem 10–12 centimetru diametrā, kuri nav izmantojami kā lietaskoki (pasaulē šitake pamatā audzē uz ozolveidīgajiem, pie mums attīstīta cita tehnoloģija). "Interese ir ļoti liela, beidzot cilvēki sākuši saprast, ko šīs sēnes nozīmē, un iemācījušies audzēt un ēst kultivētās sēnes," priecājas Karnīte. Sākums bijis grūts, nezināšanas un cenas dēļ pircēju nav bijis daudz. Taču, līdz ar entuziastu skaita palielināšanos, šīs sēnes kļūst arvien populārākas.

Daļa šitake audzētāju ir sertificēti bioloģisko produktu audzētāji, kas pozitīvi ietekmē cenu un noietu. Karnītei nav skaitļu, cik daudz sēņu nonāk Latvijas tirgū, jo ar realizāciju nodarbojas paši audzētāji, taču ministrijas pārskatā minētie seši līdz astoņi lati par kilogramu atbilst patiesībai. Bijusi arī ideja iekarot tirgu Vācijā, bet vispirms vajadzējis veikt pētījumu, kas prasītu daudz līdzekļu – jāalgo cilvēki, kas staigātu pa veikaliem un restorāniem ar paraugiem. Skaidrs ir tas, ka noiets būtu ne tikai Vācijā, bet arī citur pasaulē, jo tirgus nav piesātināts, taču mūsu audzētāji nav gatavi piedāvāt starptautiskam tirgum tonnām sēņu.

"Nekustamo īpašumu tirgus ir daudz izdevīgāks nekā šitake sēņu audzēšana. Ne visi ir gatavi gaidīt divus gadus, kamēr sēnes uz kokiem sāk ražot, un pēc pirmo gadu rezultātiem ir grūti saprast, cik liels apjoms būs nākotnē. Daži eksperimentē, bet izlemj, ka tas būs par grūtu un dārgu. Citi audzē pašu priekam vasaras mēnešos, bet, lai audzēšana būtu rentabla, vajag piemērotas telpas," skaidro Karnīte. Ja kāds ieguldītu lielus līdzekļus, ar laiku šis rūpals noteikti atmaksātos, uzskata asociācijas vadītāja.

Varētu augt vēl labāk

Zemnieku saimniecības Dulbeņi īpašniece Aigita Balode labprāt dalās savā šitake sēņu audzētājas pieredzē: "Audzējam jau desmito gadu skujkoku mežā mazos apjomos. Esam bioloģiski sertificēta saimniecība, neviena strādnieka mums nav, cik paši ar vīru varam paveikt, tik arī ir. Šitake ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem, vajadzīgs siltums, mitrums un gaisma, tāpēc varētu augt daudz vairāk, noiets mums būtu. Šai sēnei ir daudz vērtīgu īpašību, tā nav "izdzīta" kā pagrabā audzētā, nav nekādā veidā stimulēta," stāsta Balode. Viņas zemnieku saimniecība nelielu daudzumu sēņu arī pārstrādā, bet vasarās ierodoties ekskursanti, kuri vēloties degustēt un arī iegādāties šitake. Baložu ģimene brauc arī uz gadatirgiem un sadarbojas ar Valmieras restorāniem, kas gan šīs sēnes pieprasot nelielos daudzumos. Balode uzskata, ka šitake audzēšana zemniekiem ir perspektīva nodarbe.

Viņai piekrīt SIA Liepājas ekspresis 2 īpašnieks Stasis Rudis: "Agrāk šitake audzējām pa pustonnai mēnesī, brauca vācieši interesēties, noiets būtu. Tomēr biznesa virziens mainījās, un tagad audzējam tikai savu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu vajadzībām." Un piebilst, ka sadārdzinājies arī izejmateriāls – alkšņa bluķi agrāk maksājuši trīs latus kubikmetrā, tagad jau 12–13 latus.

Veikaliem un restorāniem dažādas gaumes

ELVI grupas mārketinga vadītāja Kristīne Saulriete atzīst, ka no sēnēm veikalos ELVI pārsvarā tiek tirgoti šampinjoni. Pieprasījums pēc šitake un austersēnēm ir salīdzinoši neliels, tāpēc arī tās nav visu veikalu sortimentā. "ELVI veikalos parasti priekšroka ir vietējiem produktiem. Tos Latvijas iedzīvotāji parasti pērk tāpēc, ka tiem uzticas un to augstās kvalitātes dēļ. Latvijā ražoto produktu piegādātāju īpatsvars no kopējā pārtikas piegādātāju skaita ELVI tīklā ir apmēram 75%. Tomēr sēnes ir viens no tiem produktiem, kur mums jāizvēlas mūsu dienvidu kaimiņu – lietuviešu piedāvājums, jo iepriekšējās sadarbības pieredzē ar Latvijas šampinjonu audzētājiem nācies secināt, ka ne visi vietējie ražotāji spēj nodrošināt regulāras piegādes nepieciešamajā apjomā. Turklāt ārvalstu partneri ir elastīgāki, fasējot sēnes atbilstoši mūsu pircēju vēlmēm," norāda Saulriete. Kopumā pircēju interese par sēnēm palēnām pieaugot, jo ne tik daudzi Latvijas iedzīvotāji spēj atlicināt laiku sēņošanai mežā. Tomēr sēņu pārdošanas īpatsvars pret kopējo tīkla apgrozījumu ir mazāk nekā 0,05% gadā.

No īpaši audzētām sēnēm restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš atzīst tikai šitake: "Austersēnes es lietoju tad, kad nekā cita nebija. Tās ir smukas, bet nav tik gaļīgas kā šitake vai baravikas. Mēs iepērkam tikai tās, kas audzētas mežā uz koku stumbriem, nevis pagrabos uz maisiem. Līdz ar to šīs sēnes ir simtprocentīgi bioloģiskas. Tās šitake, kas nopērkamas lielveikalos, ir mākslīgi audzētas.".

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu