Satversmes tiesa (ST) šodien atcēla vecuma ierobežojumus profesoriem un zinātniekiem. Tiesas spriedumā teikts, ka noteiktais vecuma ierobežojums ir nepietiekams, lai kalpotu par konkrētas nodarbošanās vispārēju aizliegumu. ST uzskata, ka var noteikt citus kritērijus, lai nodrošinātu jaunās paaudzes piesaistīšanu augstskolu akadēmiskajam personālam.
Tiesa atceļ vecuma ierobežojumus profesoriem. (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis, zvērināts advokāts Ilmārs Bišers pauda gandarījumu par tiesas lēmumu, piebilstot, ka viņš tomēr necentīšoties "tikt atpakaļ" universitātē, jo no darba esot aizgājis labprātīgi. Taču Bišers neizslēdza, ka varētu turpināt lekciju lasīšanu kādā privātā augstskolā, jo piedāvājumi esot. Bišers domā, ka varētu samazināt laiku, uz kuru ievēlē profesoru, līdzšinējo sešu gadu vietā nosakot trīs gadu termiņu. Savukārt pēc zināma vecuma, piemēram, 70 gadiem, varētu noteikt, ka līgums ar profesoru tiek slēgts uz vienu gadu. "Mums nevienam nav noslēpums, ka kādā vecuma posmā strauji krītas darba spējas un arī augstskolām būtu grūti cienījamu profesoru atlaist no darba, ja viņam pēc termiņa pienāktos strādāt vēl, piemēram, piecus gadus," sacīja Bišers. ST šodien sprieduma secinājumu daļā norādīja, ka, pētot akadēmiskā personāla sastāvu Latvijā, iegūts apstiprinājums tam, ka, neskatoties uz likumā noteiktajiem ierobežojumiem, kopš 1995.gada, kad šie ierobežojumi tika pieņemti, turpinājusies akadēmiskā personāla novecošana. Patlaban Latvijā 31% akadēmiskā personāla ir vecāks par 60 gadiem, divas trešdaļas ir vecākas par 50 gadiem, tikai 2% - jaunāki par 40 gadiem. 2002.gada beigās bija ievēlēti 295 profesori no nepieciešamajiem 490. ST spriedumā norāda, ka gan valsts zinātnisko institūciju administratīvo amatu, gan augstskolu profesoru amatu pretendentiem normatīvajos aktos jānosaka precīzāki kvalifikācijas kritēriji. Galvenajam kritērijam, lai persona varētu pretendēt uz apstrīdētajās normās minētajiem akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem, jābūt nevis šo personu vecumam, bet gan to spējām un kvalifikācijai, kā to paredz Satversme. Kā ziņots, šajā lietā Satversmes tiesai bija jāizlemj, vai Augstskolu likumā noteiktais vecuma cenzs profesoru, asociēto profesoru un docentu amatiem atbilst Satversmei. Satversmes tiesa lēma, vai valsts pamatlikumam atbilst Augstskolu likuma normas, kuras nosaka, ka vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus - rektora, prorektora, dekāna - augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Tika vērtēta arī likuma par zinātnisko darbību norma, kas satur līdzīgus ierobežojumus, paredzot, ka administratīvos amatus - direktors, direktora vietnieks, zinātniskās struktūrvienības vadītājs - valsts zinātniskajās institūcijās un amatus vēlētajās koleģiālajās zinātniskajās institūcijās var ieņemt personas līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Šīs likuma normas konstitucionālajās sūdzībās bija apstrīdējuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents Aldis Baums, RTU profesors Zigurds Markevičs, Latvijas Universitātes docents, Rēzeknes augstskolas asociētais profesors Jānis Rozenbergs un arī Organiskās sintēzes institūta direktors Edmunds Lukevics. Augstskolu pasniedzēji uzskata, ka šīs likumu normas ir pretrunā Satversmes 91. un 106.pantam. Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.