Vairāki kultūrvēsturisko objektu apsaimniekotāji un īpašnieki, kas pirms diviem gadiem iesniedza savu projektu konkursā Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrismā, ir saņēmuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirto finansējumu. Nedēļa skaidroja, kā šī summa tiks izmantota un ko šo objektu apsaimniekotāji ieplānojuši darīt.
Kā likt lietā Eiropas naudu pils atjaunošanā? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visi projektu īstenotāji atzīst, ka piešķirtā summa nesegs visus plānotos darbus, jo pieteikumi tika iesniegti pirms diviem gadiem, kad celtniecības izmaksas bijušas daudz mazākas. Nu nākas "piešpricēt" gan no pašvaldības, gan valsts, gan privāto investoru kabatām — atkarībā no tā, kam objekts pieder. Tāpat izskanēja doma, ka būs jāmeklē papildu finansējums, lai turpinātu vēsturisko kompleksu atjaunošanu. Diemžēl daudzas ēkas gadiem nav apsaimniekotas, mainījušas īpašniekus, tāpēc līdzekļu to "atdzimšanai" vajag daudz. Jāņem vērā, ka muižu teritorija apvieno lielu daudzumu objektu, ieskaitot dīķus, stādījumus, — tas viss prasa milzīgas summas. Pēc atjaunošanas vairākums ēku pārtaps par viesu namiem, restorāniem, SPA centriem, dažās tiks ierīkoti arī muzeji, lai tūristiem būtu ne tikai atpūta, bet arī izziņas avots.
Rundāle atdzīvina 18. gadsimtu
Rundāles pils ir jau tiktāl atjaunota, ka to droši var saukt par tūrismam draudzīgu un interesantu. Atjaunošanas darbi tajā nerimst, jo objekts ir liels un vajadzību tam daudz. Arī Rundāles pils muzejs iesniedza ERAF savu pieteikumu Tūrisma infrastruktūras pilnveidošana Rundāles pils ansamblī, un 2006. gada 4. septembrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) saņēma Ekonomikas ministrijas kvalitatīvās vērtēšanas rezultātus ar lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Tā realizācija sākta 2006. gada 1. novembrī un turpināsies līdz 2008. gada 31. augustam, un kopējais finansējums ir 1,33 miljoni latu. Projekts tiks īstenots, izmantojot Rundāles pils muzeja materiāli tehniskos un cilvēkresursus, informē Rundāles pils muzeja Apmeklētāju apkalpošanas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Biļeviča, piebilstot, ka "realizācijas galaprodukts būs sakārtota kultūrvide, kurā apmeklētāji varēs sajust iedzīvinātu 18. gadsimta atmosfēru".
Pie plānotajiem darbiem Bileviča min pils fasāžu restaurāciju — krāsošanu, bet rietumu pusē atjaunos pirmo stāvu — dekoratīvās mākslas ekspozīcijas un mācību telpas izveidošanai. Savukārt cokolstāva telpas un tualetes tiks piemērotas cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām (izbūvēs arī invalīdu pacēlāju). Tāpat ir paredzēts uzstādīt telpu klimata kontroles iekārtas ekspozīciju telpās, tādējādi visām tur izvietotajām lietām nodrošinot atbilstošu temperatūras un mitruma režīmu, bet apmeklētājiem — labsajūtu.
Vēl par piešķirto summu ir plānots izbūvēt jaunu stāvlaukumu vieglajām automašīnām un rekonstruēt jau esošo autobusiem. Lai novērstu kanālu un dīķa piesārņojumu un aizaugšanu, tiks īstenota Rundāles pils dīķa un kanālu sistēmas rekonstrukcija, kā arī izbūvēta un apūdeņota centrālā strūklaka un divi sānu baseini.
Runājot par iesāktajiem darbiem, Bilēviča norāda, ka pašlaik tiek uzstādīta klimata kontroles iekārta. Ir jau noslēgts līgums par būvniecības darbu uzsākšanu strūklakas un sānu baseinu izbūvē, kā arī ir izsludināts atklāts konkurss par stāvlaukumu izbūvi, fasāžu restaurāciju un dīķa un kanālu sistēmas rekonstrukciju.
Bauskas pilī pasākumus varēs rīkot visu gadu
Pie lielajiem, valstiskajiem objektiem pieder arī Bauskas pils. Tajā restaurācijas pirmsākumi datējami ar pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad tika veikta daļēja drupu konservācija un izrakumi. Kopš 1959. gada notiek plaši vecās pils arheoloģiskie izrakumi, rekonstrukcija, konservācija, bet vēlākos gados rekonstruēti Kurzemes hercoga rezidences laikā būvētie korpusi.
Šobrīd par ES naudu ir plānots īstenot projektu Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē. Tā kopējās izmaksas ir 1,252 miljoni latu, no kuriem Bauskas rajona padomes līdzfinansējums — 213 076 lati. Īstenojot šo plānu, tiks pabeigta 1976. gadā sāktā Bauskas pils restaurācija un rekonstrukcija tādā apjomā, kādā iespējama pils pilnvērtīga iekļaušana kultūrtūrisma maršrutā Bauskas pils—Rundāles pils—Mežotnes pils.
Par piešķirto naudu Bauskas pilij paredzēts izveidot jumta kārniņu segumu, atjaunot fasāžu renesanses sgrafito tehnikā veidoto dekoratīvo un gludo apmetumu, veikt iekštelpu apdari muzeja ekspozīcijas telpām, veikalam, kafejnīcai, koncertu un konferenču zālei, viesu, rekreācijas un tehniskajām telpām.
Tāpat paredzēts izveidot inženiertehniskās komunikācijas — apkuri, ūdensvadu, kanalizāciju, elektroapgādi, vēdināšanu, ugunsdzēsības un apsardzes signalizāciju —, ierīkot telefonu un datortīklu. Tieši šo sistēmu trūkums neļauj pili tūristiem izmantot visu gadu, organizēt kultūras pasākumus, sniegt ēdināšanas pakalpojumus, kā arī ierobežo muzeja tūrisma piedāvājumu, uzsver Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis. Viņš gan atzīst, ka būvniecības izmaksu kāpums radīs problēmas iecerēto darbu apjoma veikšanai. Turklāt tā ir tikai pirmā kārta, un restaurācijas turpināšanai jāmeklē papildu finansējums.
Cēsīs atjaunošana — vairākos virzienos
Vērienīgi darbi ieplānoti vēl vienā pilī — Cēsu pilī. Kā skaidroja Cēsu p/a Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs direktore Jolanta Sausiņa, galvenās aktivitātes ir vairākos virzienos — kopumā par 1 499 970 latu. Viena no aktivitātēm: Cēsu jaunās pils rekonstrukcijas pirmā kārtā — tajā paredzēts pirmā un otrā stāva remonts, jumta nomaiņa, fasādes atjaunošana.
Tāpat plānota viduslaiku pils un vēsturiskā ieejas mezgla atjaunošana, pils mūru iekonservēšana. 194 tūkstoši latu ir atvēlēti pils pagalma izpētei, bet 103 tūkstoši novirzīti pils apmeklētāju centra izbūvei — tas atradīsies starp jauno un veco pili. Kā vēl viena aktivitāte minēta pils parka rekonstrukcija — lietus ūdens kanalizācijas novadīšanas izveide, apgaismojuma ierīkošana, celiņu rekonstrukcija, skatītāju sēdvietu optimizācija estrādē, lai tur varētu notikt kvalitatīvi pasākumi. Tāpat Cēsu jaunajā pilī vajadzēs atjaunot 3. un 4. stāvu (tajā skaitā konferenču zāli), nodrošinot pieeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Morberga vasarnīcai būs savs botāniskais dārzs
Arī Latvijas Universitātei (LU) piederošā Kristapa Morberga vasarnīca Dzintaru prospektā 52/54, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis, ir šajā ERAF "stipendiātu" sarakstā. To, kāpēc šim objektam nepieciešams liels finansējums, skaidro LU sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Vilcāne: "Ēkas kopnolietojums šobrīd pārsniedz 50%. Mājas virspamatos ir plaisas, un tas veicina būves deformēšanos. Daudzās vietās bojāti jumta koka elementi. Arī vēsturiskā dzīvojamā ēka ir celta no koka konstrukcijām, un tas, ka tā netiek lietota un atrodas "iekonservētā" stāvoklī jau 10 gadus, ļoti nelabvēlīgi ietekmē mākslas vērtību saglabāšanos." Lai būvi pasargātu no tālākas bojāšanās, nepieciešama tās restaurācija — rekonstrukcija.
Ēkas interjeri saglabājušies autentiskā veidā, taču padomju okupācijas gados zaudētas visas mēbeles, mākslas darbu kolekcijas. Kā galvenās vērtības Vilcāne min griestu gleznojumus, polihromas neorenesanses krāsnis un kamīnus, parketu, vitrāžas, oriģinālas durvis, logus, dēļu grīdas un virkni sīkdaļu.
Projektēšanas biroja SIA Konvents arhitekti Ināra Caunīte un Pēteris Blūms šobrīd veic kompleksu ēku arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un objekta attīstības analīzi un visu ēku arhitektonisko uzmērīšanu. Savukārt par restaurācijas projekta izstrādi un darbu veikšanu līgums parakstīts ar būvuzņēmumu SIA Gavars. Kompleksam tiek izstrādāta arī saglabāšanas un attīstības koncepcija, kas paredz Morberga vasarnīcas teritorijā veidot trīs līdz četru zvaigžņu viesnīcu ar plašu restorānu, konferenču zāļu bloku, viesu namu ar augstas klases viesu numuriem, tāpat ir iecerēta jauna viesnīcas ēka vecās padomju laikā celtās sanatorijas vietā. Tiks atjaunots arī viens no mecenāta lielākajiem lepnumiem — botāniskais dārzs.
Runājot par finansējumu, LU pārstāve norāda, ka plānotā ES struktūrfondu finansējuma summa ir 774 659,33 lati, vēl gan tai jāpieskaita inflācijas sadārdzinājums (tā skaitliskā vērtība tiks paziņota atsevišķi). Kopējās projekta izmaksas paredzētas 1 499 958,19 latu, no tiem 420 000 plānots segt no LU budžeta līdzekļiem (atlikusī summa līdz ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai jāsedz no banku aizdevumiem).
Kalnamuižā atdzims piensaimniecības muzejs
Viesību nams Berghof jeb Kalnamuiža atrodas Sieksātē, Rudbāržu pagastā, netālu no Skrundas, un arī ir viens no tiem laimīgajiem, kas saņēmis ERAF struktūrfonda atbalstu. Savulaik šajā neorokoko stilā ieturētajā ēkā atradās pienrūpniecības muzejs, ko ir iecerēts atjaunot. "1985. gadā Kalnamuižā tika atklāts pienrūpniecības muzejs. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ 1991. gadā tā darbība tika apturēta. Daļa eksponātu aizceļoja uz Kārļa Ulmaņa dzimtajām mājām — muzeju Pikšas, bet daļa noklīda. Ar piensaimnieku veterānu kluba Vecais Piensaimnieks neatlaidīgu darbību eksponāti pamazām ir sākuši atgriezties Kalnamuižā, un ir aktualizējusies nepieciešamība atjaunot piena muzeju. Muzejs būs!" apgalvo viesību nama Berghof sabiedrisko attiecību menedžere Inta Santa. Ir izveidota vīzija par piensaimniecības muzeja darbību un materializēta projektā, kas jau ir aizstāvēts un guvis ERAF struktūrfonda atbalstu. Kā loģisks turpinājums ir tapis piensaimniecības muzeja atjaunošanas tehniskais projekts. Tāpat tiek domāts par apkārtni un pārējo vēsturisko ēku iekļaušanu kopējā Berghof muižas ansamblī. Piensaimniecības muzeja atklāšana paredzēta 2008. gada nogalē.
Elejas muiža lēnām attopas
Elejas muižas komplekss savulaik sastāvēja no 19 ēkām, taču 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā krievu armija 18 no tām nodedzināja. Saglabājās tikai pārvaldnieka nams, kur vēlākos gados atradās skola, dzīvojamās telpas. Tika atjaunota arī bijusī teātra ēka. No 1806.—1810. gadā celtās pils gan saglabājušies tikai sienu fragmenti. Diemžēl biežā īpašnieku maiņa novedusi pie tā, ka arī vēl saglabājušās celtnes lēnām iet bojā. Šobrīd šis komplekss ir ietverts apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā. Latvijas Kultūras, vēstures un dabas mantojuma attīstības biedrība, kas kūrē šo projektu, par piešķirto finansējumu — 1 001 289,88 (ERAF 460 380,05) latu — plāno atjaunot esošās ēkas (tajā skaitā alus brūzi), kurās iecerēts izveidot viesu namu. Biedrības vadītājs Gatis Liepiņš teic, ka par šo naudu pilnībā varēs atdzīvināt viesu namu (pārvaldnieka ēku), bet teātra namā veikt būtiskākos darbus, ir iecerēta arī pilsdrupu konservācija, bet tējas namiņam, kas arī ir saglabājies, būs tikai neliela rekonstrukcija.
Vecgulbenes "otrajai elpai" vajag daudz
Vecgulbenes muiža ir viena no retajām muižām Latvijā, kurā saglabājusies lielākā daļa no kādreizējās apbūves. (Muižas komplekss šobrīd ir privātīpašums.) Tās oranžērijas ēkā atrodas Gulbenes vēstures un mākslas muzejs, bet lielākās ēkas — Baltā pils, manēža, siernīca un dārznieka māja — tiek atjaunotas. Darbu vadītājs Jānis Ločmans skaidroja, ka 790 251,68 (ERAF 372 000,13) lati paredzēti divu ēku — Manēžas un Siernīcas — atjaunošanai: gan fasādēm, gan jumtiem, gan iekštelpām. Pēc tam tur tiks izveidots viesu nams, kafejnīca, zāle, nedaudz SPA pakalpojumu, arī teritorija tiks labiekārtota. Parkā tiks ierīkoti piebraucamie ceļi, apgaismojums, lietus ūdens novadīšanas sistēma. Taču, tā kā kompleksā ir daudz objektu, vajadzēs vēl daudz līdzekļu, lai tas iegūtu "otro elpu".
Mālpilī būs gan viesu nams, gan muzejs
Mālpils muižā šobrīd tiek atjaunota kungu māja. Projekta vadība ir Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības un attīstības biedrības "rokās", un tajā apvienojušies gan arhitekti, gan mākslinieki, gan citi sabiedrībā pazīstami ļaudis. Kā skaidroja biedrības vadītāja Līga Plaude, šie ļaudis ar savu devumu palīdzējuši uzsākt muižas otro dzīvi. Pirms tam Lemburgas pilī (tāds ir šīs vietas vāciskais nosaukums), kuras komplekss sastāvēja no 38 ēkām (tagad 18), gan dzīvojuši vācu muižnieki, gan atradusies skola, krievu armijas atpūtas vieta, arī Meliorācijas muzejs, ciema padome.
Šobrīd pils kompleksam ir vairāki īpašnieki un kungu māja ar vēl ap to izvietotām ēkām, tajā skaitā oranžērija jeb dārznieka māja, pieder privātīpašniekam Aldim Plaudim. Kungu mājas atjaunošanai paredzēti 84 321,50 (ERAF — 407 169,59) latu, un to plānots rekonstruēt vēsturiskajā izskatā, lai pēc tam tur ierīkotu viesu namu. "Pirms tam šī ēka bija pamesta un gāja no rokas rokā. Beidzot notiek kustība, un ceram, ka tiksim pie sakoptas vides," tā Mālpilī notiekošo raksturo Mālpils pagasta padomes izpilddirektors, piebilstot, ka sadarbība ar jauno īpašnieku izveidojusies laba. Mālpilieši cerot, ka arī pārējās ēkas atdzims, veidojot atkal skaistu ēku kompleksu, kas varētu piesaistīt tūristu uzmanību.
Biedrības vadītāja Līga Plaude atzīst, ka ES naudu nebijis viegli saņemt — visu nepieciešamo summu nedabūjuši. "Bija jau skaidrs, ka visu vajadzīgo finansējumu nevar prasīt, tāpēc palielinājām savu daļu — inženierkomunikāciju ierīkošanai," skaidro Plaude. "Darba daudz: sešas vēsturiskās ēkas, sešus hektārus liels parks ar dīķu sistēmu — vajadzēs piecus līdz desmit gadus, lai to atjaunotu. Sākām ar centrālo ēku, kur būs viesu nams, restorāns un telpas muzejam.