Informācija masu medijos par kaitīgo gaļu, kas Dānijā tiek ievesta no Baltijas valstīm un Grieķijas, ir bijis nekorekts Dānijas Seruma institūta darbinieka intervijas atšifrējums dāņu laikrakstā „Politiken”.
Dānijā tiek ievesta it kā kaitīga gaļa no Baltijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc tam, kad masu medijos parādījās informācija par it kā no Baltijas valstīm Dānijā ievesto veselībai kaitīgo gaļu, Pārtikas un veterinārais dienests lūdza paskaidrojumus Dānijas Veterinārajai un pārtikas administrācijai, kas Latvijas medijos tika norādīta kā šīs informācijas avots, taču šī institūcija noliedza, ka būtu sniegusi jelkādu informāciju par presē aprakstīto gadījumu. Ar Latvijas vēstniecības Dānijā palīdzību izdevās noskaidrot, ka informācijas sniedzējs dāņu laikrakstam „Politiken” ir bijis Dānijas Seruma institūta darbinieks Nils Frimods–Mellers, kuru „Politiken” žurnālists intervējis par multirezistento baktēriju izplatības problēmu pasaulē, kas izklāstīta institūta ziņojumā „Antibakteriālo līdzekļu lietošana un mikroorganismu rezistence pret antibakteriālajiem līdzekļiem dzīvnieku barībā, pārtikā un cilvēkos Dānijā”, kurā kā negatīvi piemēri nav minētas nedz Baltijas valstis, nedz Grieķija. Nils Frimonds-Mellers sarunā ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem norādīja, ka viņš ar žurnālistu nav runājis par kaitīgas gaļas ievešanu Dānijā, bet gan par multirezistento mikroorganismu izplatību. Baltijas valstis un Grieķiju viņš minējis pēc tam, kad žurnālists vaicājis Nila Frimonda-Mellera personīgo viedokli par to, kurās no Dānijai tuvāk esošajām valstīm varētu būt problēmas ar šo mikroorganismu izplatību. Nils Frimods–Mellers, balstoties uz personīgo pieredzi, kas gūta apceļojot pasauli, nosaucis Baltijas valstis un Grieķiju. „Manuprāt, nopietnas iestādes darbinieks intervijā ar laikrakstu, bez konkrētiem faktiem, balstoties tikai uz privāto pieredzi, nedrīkstētu izplatīt šādu informāciju, vienalga, vai tas būtu par gaļu, vai par multirezistentajiem mikroorganismiem,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Māris Balodis, „Tie ir nopietni pārmetumi Baltijas valstu ražotājiem un kontrolējošajām institūcijām, tādēļ, protams, tas radīja satraukumu un ļoti daudz jautājumu.” Multirezistentie mikroorganismi ir baktēriju paveidi, kas rodas, ilgstoši vai nepareizi lietojot antibiotikas, kā rezultātā organismā rodas rezistence jeb noturība pret antibiotikām.