Eiropas Komisijai ir ieteikumi katrai ES dalībvalstij

LETA/REUTERS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Eiropas Komisija (EK) šodien galīgi apstiprināja desmit jaunu dalībvalstu uzņemšanu 2004.gada maijā, savā pēdējā monitoringa ziņojumā šo valstu progresu Eiropas Savienības (ES) likumu ieviešanā novērtējot kā pietiekamu. Kaut arī EK nav atklājusi nekādus lielus pārsteigumus, novērtējot valstu gatavību iestājai ES, katrai valstij tiks nosūtītas brīdinājuma vēstules.

Latvijai steidzami jāveic izmaiņas nodokļu sistēmā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, lai tas atbilstu ES standartiem, jāuzlabo muitas dienesta darbība, kam nepieciešamas labākas datorsistēmas. Latvijai steidzami jāuzlabo profesionālās kvalifikācijas sistēma. Latvijai arī jācīnās ar korupciju, jānostiprina tās administrācija, jāsaīsina tiesas procesu ilgums un labāk jāuzrauga pārtikas drošības sistēma. Latvija ir uzslavēta par stabilām ekonomiskajām aktivitātēm un strukturālo reformu virzīšanu. Lietuva ir uzslavēta par spēcīgo ekonomisko darbību, īpaši 2002.gadā, tomēr tā nav spējusi formulēt visaptverošu fiskālo stratēģiju, kurā iekļautas arī centrālo un vietējo valdību visas neizpildītās finanšu saistības. Visnopietnākās bažas rada nozvejas kontroles sistēmas trūkums un valsts profesionālās kvalifikācijas sistēmas neatbilstība ES. Lietuvai nepieciešams paātrināt aģentūru izveidi, kas izmaksās ES lauksaimniecības subsīdijas, jācīnās pret korupciju un organizēto noziedzību un jāuzlabo sadarbība ar ES migrācijas un patvērumu politikām. Igaunijai, pēc EK domām, vajadzētu steidzami mainīt tās darba likumu un nodrošināt darba vietās vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem. Igaunijai nepieciešams arī apstiprināt noteikumus, kas ļauj dažu profesiju kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu. EK domā, ka Igaunijas ekonomiskā situācija saglabājas stabila, bet "paplašināšanās fiskālā politika" rada draudus makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši lielā tekošā konta deficīta dēļ. Bulgārija ir sasniegusi progresu likumu piemērošanā atbilstoši ES prasībām, īpaši attiecībā uz izmaiņām konstitūcijā. Ziņojumā apstiprināts, ka Bulgārija veiksmīgi pilda plānu, lai ES iestātos 2007.gadā, tomēr valsts administrācija un tiesas ir vājas un pakļautas krāpšanās draudiem. Bulgārijai vajadzētu pabeigt valsts īpašumu pārdošanu, samazināt budžeta subsīdijas neveiksmīgām industrijām un atvieglot tās stingro nodarbinātības likumu, lai labāk konkurētu ES. Valdībai jāpievērš īpaša uzmanība cīņai ar narkotiku kontrabandu un nelegālo migrāciju. Bulgārijai vajadzētu uzlabot dzīves apstākļus dažādās institūcijās, īpaši garīgi atpalikušajiem cilvēkiem, kā arī pabeigt reformas bērnu aprūpes sistēmā. Kiprai nepieciešams uzlabot kuģošanas drošību un lauksaimniecības maksājumu mehānismu, ziņo EK, kas kopumā Kiprai devusi pozitīvu raksturojumu tās gatavībai iestājai ES. Ziņojumā norādīts uz salas politisko sašķeltību, kas kavē Turcijas cerības pievienoties ES tuvākajā laikā. Kiprai arī nepieciešams uzlabot drošības pasākumus tās flotei. Pasliktinās arī valsts finanses, teikts ziņojumā. Čehijai nepieciešams uzlabot pārtikas drošības sistēmas, apstiprināt noteikumus, kas pieļauj dažu profesiju kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, jāmodernizē likumi par transportu un jāpaātrina reformas par pensiju, sociālo garantiju un veselības aprūpes sistēmām. Makroekonomiskā situācija ir stabila, kaut arī valsts vilcinās realizēt savu reformu plānu, taču valsts finanses ir pasliktinājušās. Administrācija un tiesas ir nostiprinājušās, bet Čehijā joprojām pastāv korupcijas problēma. Ungārijai nepieciešams spert tūlītējus un apņēmīgus soļus, lai izveidotu aģentūras, kas nodarboties ar ES lauksaimniecības subsīdijām, nepieciešams uzlabot higiēnas standartus pārtikas pārstādes rūpnīcās un cītīgāk jāgatavo lauku attīstības programmas. EK norāda, ka Ungārijas makroekonomiskā situācija ir pasliktinājusies, īpaši ārējie kontiem, kā arī valūtas kursa un procentu likmes stabilitāte. Algu pieaugums turpina pārsniegt produktivitātes ienākumus. Vienai no galvenajām arī turpmāk jābūt cīņai ar korupciju. Maltai ir jāievēro solījumi samazināt valsts palīdzību kuģniecībām, jāuzlabo kuģošanas drošības pasākumi un jāizveido aģentūras, kas izmaksās ES lauksaimniecības subsīdijas. Maltai nepieciešams pastiprināt tās ļoti vājo administratīvas kapacitāti vides aizsardzības jomā un jāievieš labāka veterinārās kontroles sistēma. Maltas ekonomiskās aktivitātes vēl joprojām ir vājas, tai liels daudzums nefunkcionējošu bankas aizdevumu un valstij piederošo firmu pārdošana ir pusceļā. Polija ir saņēmusi visvairāk brīdinājumu par tai veicamajiem pasākumiem pirms iestāšanos. Vissteidzamākais ir aģentūru izveide, kas izmaksās ES lauksaimniecības subsīdijas. Polijai nepieciešams samazināt valsts tēriņus, jāpaātrina valsts īpašumu privatizācija. Tai ir jāuzlabo pārtikas higiēna un veterinārie standarti, jāizveido nozvejas kontroles sistēmas un jāapstiprina noteikumi, kas ļauj dažu profesiju kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, īpaši veselības aizsardzības sektorā. Valdībai nevajadzētu apdraudēt centrālās bankas neatkarību sarunās par rezervju izlaišanu. Polijai vairāk jācīnās pret krāpšanas gadījumiem, jāuzlabo vājais civilais dienests, jācīnās ar naudas atmazgāšanu, labāk jāaizsargā intelektuālā īpašuma tiesības un jāuzlabo valsts apgādes likumi, lai ļautu konkursa projektus finansēt no ES līdzekļiem. Rumānija nav spējusi iegūt "funkcionējošas tirgus ekonomikas" statusu, kas ir kritiski svarīgs Rumānijas centienos pievienoties ES 2007.gadā. Lai to sasniegtu līdz nākamajam gadam, valdībai "enerģiski un ilgstoši" ir jārealizē strukturālo reformu programma. Rumānija ir saņēmusi vissliktāko novērtējumu attiecībā uz korupciju valstī. "Korupcija vēl joprojām ir plaša un ietekmē visus sabiedrības aspektus," teikts ziņojumā. Valstij nepieciešams uzlabot lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesus. Tā ir panākusi labu progresu daudzās jomās attiecībā uz cilvēktiesībām, piemēram, bērnu, kā arī čigānu minoritātes aizsardzība. Slovākija rada nopietnas bažas par nespēju ievērot tērauda produkcijas apjomu, īpaši ASV tērauda ražotāja "Steel X.N" nodaļu Slovākijā. Valstij ir jāpaātrina aģentūras izveidošana, kas izmaksās ES lauksaimniecības subsīdijas, kā arī jāuzlabo pārtikas higiēnas standarti. Nepieciešams turpināt sāktos pasākumus pret krāpšanos. Slovākijas ekonomiskā darbība uzlabojas, bet amatpersonām vajadzētu turpināt veicināt tālāku finanšu konsolidāciju un jāuzlabo finanšu sektors un tirgus uzraudzība. Slovēnija ir uzslavēta par "relatīvi spēcīgu ekonomisko darbību", kaut arī inflācija izraisa bažas. Nopietnas bažas rada tikai Slovēnijas profesionālās kvalifikācijas sistēmas neatbilstība ES. Valstij ir jāturpina cīnīties ar korupciju un labāk jāaizsargā intelektuālā īpašuma tiesības. Valdībai ir jālikvidē valdības investīciju fonds un Slovēnijas Attīstības korporācija. Turcija ir izrādījusi "lielu apņemšanos" politisko reformu paātrināšanā, lai varētu iestāties ES, taču to ieviešana ir dažāda. Progress sasniegts cilvēktiesību jomā - apstiprinot izpausmes un pulcēšanās, kā arī reliģiskās brīvības. Ziņojumā Turcija mudināta atbalstīt ANO plānu apvienot Kipru, norādot, ka Turcijai nav plānu izveidot muitas sistēmu ar turku apdzīvoto Kipras ziemeļdaļu. Turcijai arī nepieciešams veicināt tiesu neatkarību un ierobežot armijas lomu administrācijā. Turcija aicināta turpināt reformas, lai sasniegtu makroekonomisko stabilitāti, samazināt lielo inflāciju un ieturēt fiskālo disciplīnu. Turcijai vajadzētu daudz ātrāk privatizēt valsts bankas un kompānijas, vienkāršot birokrātiskās procedūras, atcelt galvenos šķēršļus ārvalstu investīcijām un cīnīties ar pirātismu un viltojumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu