Šodien, 1. februārī, Satversmes tiesas 4. kolēģija pieņēma lēmumu atteikties ierosināt lietu par pieteikumu, kurā lūgts izvērtēt 2005. gada 16. augustā izdoto Ministru kabineta noteikumu ar likuma spēku “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbilstību Satversmei, TVNET informēja Satversmes tiesas preses sekretārs Arvis Ērmiņš.
Satversmes tiesa vēlreiz atsakās ierosināt lietu par grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoreiz grozījumus Tiesu izpildītāju likumā apstrīdēja zvērināta tiesu izpildītāja Inga Čepjolkina. Pagājušā gada septembra vidū trīs gandrīz vienādus pieteikumus par minētajiem grozījumiem jau bija iesniegusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Elita Sole un tiesu izpildītājas klients Māris Makstenieks. Arī toreiz Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietas.
Tāpat kā iepriekšējos pieteikumos, arī Ingas Čepjolkinas pieteikumā norādīts, ka apstrīdētie Ministru kabineta noteikumi neatbilstot Satversmes 1. pantā ietvertajam varas dalīšanas principam, kā arī esot pārkāpts Satversmes 81. panta noteikums, ka Ministru kabinets deleģētās likumdošanas kārtībā nedrīkst grozīt tiesu iekārtas un procesa likumus un noteikumu pieņemšanai jābūt pamatotai ar neatliekamu vajadzību.
Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju apstrīdētie noteikumi esot tieši piemēroti, proti, tieslietu ministre, pamatojoties uz šiem grozījumiem, Ingu Čepjolkinu esot atstādinājusi no amata. Tādējādi viņai esot aizskartas tiesības saņemt vismaz valstī noteikto minimālo darba algu un tiesības uz sociālo nodrošinājumu.
Lieta par Ingas Čepjolkinas konstitucionālo sūdzību netika ierosināta, jo pieteikumā nav ietverts juridiskais pamatojums, kādas Satversmē noteiktās personas pamattiesības ir aizskāruši iepriekšminētie Ministru kabineta noteikumi. Satversmes tiesas likums noteic, ka personai pieteikumā jāpamato, kādas konkrētas pamattiesības apstrīdētā norma aizskar. Pieteikumā minēts, ka šie noteikumi skarot Satversmes 107. un 109. pantā noteiktās tiesības uz darba samaksu un sociālo nodrošinājumu, taču vispār nav sniegts šā aizskāruma juridiskais pamatojums.
Satversmes tiesas lēmums nav pārsūdzams.