Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") nav pārliecināts par viņa vadītās valdības darbības spēju, jo bez Saeimas atbalsta valdības darbs ir apgrūtināts. Šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu premjers atzina, ka patlaban Saeimā visas koalīcijas partijas vārdos atbalsta valdības aktivitātes, bet balsojumos "parādās viens pārsteigums pēc otra".
Repše uzskata, ka valdība šādos apstākļos varētu strādāt arī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, "kad iedzīvotāji varēs pateikt, ko domā par partijām un to politiku". Premjers neizslēdz iespēju, ka varētu izdoties tomēr saliedēt koalīciju, tomēr, ja tā nebūs, valdība varētu strādāt kā mazākumvaldība. Kā vēl vienu risinājumu valdības vadītājs minēja jaunas valdības izveidi, par ko būtu jāvienojas Saeimas vairākumam. Repše ir gatavs darīt visu, lai uzlabotu komunikāciju starp valdību un Saeimu, kā arī starp valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijām. "Esmu gatavs runāt ar visiem un par jebko," uzsvēra valdības vadītājs. Premjers norādīja: lai gan tieši komunikācijas problēmas tiekot minētas kā galvenais iemesls nesaskaņām koalīcijā, tā tas neesot, un patiesie iemesli vēl tikai atklāšoties. Viens no tiem, pēc Repšes ieskatiem, ir valdības uzsāktā valsts sakārtošanas programma. Premjers esot apsvēris iespēju rosināt Saeimai uzticības balsojumu viņa vadītajai valdībai. Tomēr šādas nepieciešamības neesot, jo balsojums par nākamā gada valsts budžeta projektu jau parādīs Saeimas uzticēšanos valdības darbam. "Deputāti skaidri atklātā balsojumā varēs parādīt, vai atbalsta šo valdību vai nē," skaidroja Repše. Ministru prezidents patlaban esot koncentrējies uz konstruktīvu darbu, "uz celtniecību, ne graušanu", lai nepadziļinātu krīzi koalīcijā. Patiesie "grāvēji" vēlāk atklāšoties paši. Valsts prezidente savukārt atzina, ka valdību veidojošās partijas var kašķēties, tomēr būtu jānodrošina, lai tas neietekmētu valdības darbu. Prezidente uzsvēra, ka valdībai ir jādomā par valstij svarīgiem jautājumiem, gatavojoties Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES), ES fondu apsaimniekošanai, kā arī Latvijas attīstības plānu sagatavošanu. Šie jautājumi, pēc Valsts prezidentes domām, patlaban ir prioritāri un tāpēc būtu jārisina. Vīķe-Freiberga norādīja, ka koalīcijai būtu jāizšķiras par turpmāko darbību, "jo mums vajag rīcību". Vaicāta par nepieciešamību izvirzīt jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu, prezidente atzina, ka tas ir Saeimas deputātu ziņā, tāpēc, ja kādam ir vēlme kaut ko mainīt, tas būtu skaidri jāpasaka. Repše arī apsvēris iespēju prasīt atkārtotu Saeimas uzticības balsojumu. Viņš norādīja, ka zināmā mērā šāds balsojums būtu budžeta apstiprināšana, kas parādīs, vai Saeima atbalsta valdību. Valdības vadītājs atkārtoti pauda gatavību uzlabot komunikāciju partiju, valdības un Saeimas starpā. "Mēs esam gatavi runāt un novērst komunikācijas problēmas, kas izvirzītas kā izkārtne," sacīja Repše. Pašreizējo valdības darbu viņš raksturoja kā sekmīgu un saskanīgu, taču norādīja, ka problēmas rodas, kad valdība izvirza iniciatīvas Saeimai. Viņaprāt, šajā gadījumā atbildība jāuzņemas koalīcijas partiju vadītājiem, valdēm un deputātiem. Pēc viņa vārdiem, partijas un Saeima "nākušas ar komunikācijas samazināšanas tendencēm", neierodoties uz tradicionālajām koalīcijas brokastīm. "Varbūt viņiem vienkārši kauns," pauda premjers. Viņš arī sacīja, ka "valdība ar cīņu pret korupciju ir kā dadzis acī un daudziem nav izdevīga". Repše atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par pirmdien "Jaunā laika" frakcijas sēdē notikušo sarunu par iespējamo Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera (LPP) atlaišanu. "Neanalizēsim nodomus," aicināja premjers. Jau vēstīts, ka nesaskaņas koalīcijas partneru starpā kārtējo reizi saasinājās ES referenduma naktī, kad Latvijas Pirmās partijas līderis Ēriks Jēkabsons paziņoja par nepieciešamību mainīt premjeru. Dažas dienas vēlāk koalīcijas partneri pavēstīja par pamiera iestāšanos, taču pretrunas līdz galam tā arī nav atrisinātas un laiku pa laikam kāds koalīcijas strīda ugunskuram piemet pa jaunai neapdomīgu izteicienu vai pārmetumu pagalei.
