"Ar latvieti ir vienkāršāk," sola nodarbinātības aģentūras interneta mājaslapa, uzsverot, ka darbinieki no Baltijas valstīm samazinās Zviedrijas darba devēju algu izmaksas par 50%. Tā savā apskatā par situāciju Zviedrijas darba tirgū pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās raksta "Reuters".
Latvijas kompānijas piedāvājums ir jaunākais izaicinājums Zviedrijas gadu desmitiem vecajai sistēmai, kurā algas tiek noteiktas, nozaru arodbiedrībām vienojoties ar darba devējiem, un kur aptuveni 85% strādājošo ir arodbiedrību biedri.
Lēto strādnieku ierašanās no jaunajām ES valstīm ir iekvēlinājusi debates, kurās arodbiedrības "zemo-izmaksu" imigrantu pieņemšanu darbā nosauc par moderno verdzību. Valstī ar relatīvi augstu 7,1% bezdarba līmeni šis ir delikāts jautājums.
Arodbiedrību bažas atbalsojas visā Eiropā, kas pagājušajā gadā uzņēma desmit jaunas dalībvalstis, galvenokārt no Austrumeiropas. Vairākas "vecās" ES valstis baidās, ka savienības paplašināšanās rezultātā vietējie iedzīvotāji tiks aizstāti ar ārvalstu strādniekiem.
Latvijas nodarbinātības aģentūras "Eiropas eksperti" Zviedrijas struktūrvienības (www.hyrlett.nu) vadītājs Māris Sergejenko apstrīd "verdzības" jēdzienu un stāsta, ka bizness veicas labi.
"Iepriekš mums Zviedrijā bija 30-40 cilvēki. Pašlaik šis skaitlis ir aptuveni 100 un, ja viss turpināsies kā līdz šim, nākamā gada beigās tas var sasniegt 400-500," norāda 24 gadus vecais latvietis.
Piedāvājuma pievilcība latviešiem ir saprotama. "Eiropas nauda kļūs tavējā," sludina "Eiropas ekspertu" Latvijas interneta lapa.
Sergejenko stāsta, ka viņa kompānijas piedāvātās algas ir mazākas, nekā saņem zviedri, taču tās ir augstākas nekā Latvijā. Vidējā alga Zviedrijā ir gandrīz desmit reizes lielāka nekā Latvijā.
"Algas ir mazākas, bet tas nav vergu darbs, kā apgalvo arodbiedrības," saka "Eiropas ekspertu" pārstāvis, piebilstot, ka viņa kompānija arī nodrošina strādniekiem apmešanās vietas.
Zviedrijas arodbiedrības apgalvo, ka lētie strādnieki apdraud Zviedrijas darba tirgus modeli. Šis strīds ir pasliktinājis abu valstu attiecības.
"Mēs nepieņemam jebkādu aparteīda darba tirgu Zviedrijā, kur zviedriem būtu vienas algas un pārējiem citas," saka spēcīgās arodbiedrību federācijas LO pārstāvis Erlands Olausons.
Pagājušajā gadā Latvijas celtniecības kompānija "Laval" bija spiesta pārtraukt skolas būvniecību Vakshomā netālu no Stokholmas, kad arodbiedrības atteicās sadarboties ar latviešiem, kam netika maksātas Zviedrijas kolektīvajam darba līgumam atbilstošas algas.
Ar streikiem nācās saskarties vēl vienam Latvijas būvniekam "Bygg-Let", bet autobūves uzņēmums "Volvo" bija spiests vienoties ar arodbiedrībām un paaugstināt algas piegādātājuzņēmuma nodarbinātajiem slovākiem.
Pēc ES noteikumiem, dalībvalstu pilsoņi var brīvi apmesties un strādāt jebkurā savienības valstī, taču jaunajām ES valstīm nācās samierināties ar brīvas darbaspēka pārvietošanās ierobežojumiem vēl uz septiņiem gadiem. Zviedrija bija viena no nedaudzajām valstīm, kas atvēra savu tirgu.
Eiropas cilvēktiesību uzraudzības organizācija "European Citizen Action Service" nesenā ziņojumā konstatēja, ka ES paplašināšanās nav radījusi neapturamu lētā darbaspēka pieplūdumu. Oficiālie dati rāda, ka iebraucēji veido mazāk par 1% no visiem strādājošajiem.
Arodbiedrību federācijas pārstāvis saka, ka ārvalstu kompānijas Zviedrijā ir laipni gaidītas, kamēr vien tās ievēro noteikumus par kolektīvajiem līgumiem, kuri veido darba samaksas pamatus valstī, kurā nav oficiāli noteiktās minimālās darba algas.
Kolektīvo algu līgumu sistēma sāka darboties 1938.gadā un tiek uzskatīta par harmonisku industriālo attiecību pamatu.
Līdzās "labklājības valstij", ko nodrošina pasaules augstākie nodokļi, kolektīvo algu līgumu sistēma veido Zviedrijas ekonomisko modeli, kurš ir attīstījis Zviedriju par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē.
Pēc Olausona vārdiem, streiki bija efektīvs līdzeklis pret kompānijām, kas pārkāpj noteikumus, taču ir grūti šādi vērsties pret kompānijām, kuras darbojas internetā.
Zviedrijas celtnieku arodbiedrības "Bygnadd" pārstāvis Kristers Valivara stāsta, ka daži darba devēji arī apgalvo, ka ārzemnieki ir pašnodarbinātie, uz kuriem kolektīvie līgumi neattiecas.
Jautājumu vēl tālāk sarežģī ES likumdošana. Pēc Vaksholmas konflikta Zviedrijas darba tiesa lūdza Eiropas Kopienu tiesas viedokli.
Darba tiesa vēlējās noskaidrot, vai Zviedrijas sistēma atbilst ES noteikumiem par brīvu darbaspēka kustību un vai pret ārvalstu kompāniju var tikt vērstas akcijas arī gadījumā, ja tai ir kolektīvais algu līgums tās izcelsmes valstī.
Eiropas Kopienu tiesas lēmums ir gaidāms viena - divu gadu laikā.
Jaunus uztraukumus arodbiedrībām rada lielākās Zviedrijas darba devēju grupas, kas vēlas izmaiņas kolektīvajos algu līgumos un sedz Latvijas kompānijas izmaksas ES tiesā.
Sergejenko saka, ka viņa aģentūra nevēlas pazemināt zviedru algas, bet gan veicināt labklājības līmeņa tuvināšanos Baltijas jūras abās pusēs.
Celtnieku arodbiedrības pārstāvis Valivara atzīmē, ka spiediens, lai sistēmā notiktu izmaiņas, kļūst arvien lielāks. "Šis ir kritisks laiks. Mēs uzskatām, ka šī ir laba sistēma, tā ir sistēma, kas padarīja Zviedriju tik spēcīgu, ja runa ir par strādniekiem, tā vietā, lai atrastos pastāvīgā konfliktā."
