Simtiem protestētāju, no kuriem lielākā daļa bija studenti, otrdien Teherānā sarīkoja jaunu demonstrāciju pret Eiropas Savienību (ES), pēc kuras iniciatīvas ANO Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā (IAEA) tika pieņemta pret Irānu vērsta rezolūcija.
Teherānā notikuši jauni protesti pret ES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Studenti - lielākoties universitāšu islama biedrību locekļi - pulcējās pie tā sauktās ES lielās trijotnes valstu vēstniecībām, kliedzot "nāvi Lielbritānijas, Vācijas un Francijas režīmiem". Šīs trīs valstis vada sarunas par Irānas kodolprogrammu. Demonstranti nosodīja ES valstis par "iespēju atņemšanu" Irānai iegūt miermīlīgiem mērķiem paredzētas kodoltehnoloģijas. Lielbritānijas vēstniecības priekšā demonstranti arī dedzināja Irānas ļaunāko ienaidnieku ASV un Izraēlas karogus. Visas trīs vēstniecības apsargāja desmitiem policistu un drošības dienestu locekļu, taču par sadursmēm netiek ziņots. ES tā sauktā lielā trijotne atsaukušas iepriekš 31.augustā paredzētās sarunas ar Irānu, kurās bija iecerēts apspriest iniciatīvas, kuru mērķis ir pārliecināt Teherānu atteikties no aktivitātēm, kuras varētu novest pie kodolieroču iegūšanas, otrdien paziņoja Parīze. Francijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Žans Batists Matē paziņoja, ka sarunas par ES oficiālajiem priekšlikumiem, kuri Irānai tika iesniegti šomēnes, netiks turpinātas, jo Teherāna ir daļēji atsākusi darbus kodolrūpnīcās, laužot solījumus tos iesaldēt uz laiku, kamēr norisinās sarunas. "Patiesībā 31.augustā paredzētā tikšanās nenotiks, jo irāņi izlēmuši atteikties no Parīzes vienošanās nosacījumu piemērošanas," kārtējās preses konferences laikā paziņoja Matē. "Tādējādi, saskaņā ar vienošanos starp trīs Eiropas [lielvalstīm], sarunas nenotiks... tik ilgi, kamēr irāņi paliks ārpus Parīzes līguma." Irāna pagājušajā gadā Parīzes sarunu laikā apņēmās apturēt visas ar urāna bagātināšanu saistītās aktivitātes. Kā jau ziņots, ES šomēnes Teherānai iesniedza priekšlikumu paketi par ekonomiskiem, tehniskiem un politiskiem pasākumiem apmaiņā pret Irānas atteikšanos no centieniem pašai iegūt kodoldegvielu. Irāna šos priekšlikumus noraidīja. 17.augustā pēc IAEA zīmogu noņemšanas Irāna pilnībā atjaunoja urāna pārstrādes rūpnīcas darbu Isfahānā, kas ietver urāna bagātināšanas procesa pirmo fāzi. Isfahānas rūpnīcā urāna rūda tiek pārstrādāta urāna heksafluorīda gāzē. Iegūtā gāze tiks uzglabāta rūpnīcā, līdz izdosies panākt vienošanos par tās apstrādi centrifūgās, veicot urāna bagātināšanas procesu blakus esošajā Natanzas kodolrūpnīcā. Zemas pakāpes bagātināts urāns tiek izmantots kā kodoldegviela atomelektrostacijās, taču augstākas pakāpes bagātināts urāns var tikt izmantots kodolieroču ražošanai. Tomēr Irāna noliedz ASV apsūdzības, ka tās kodolprogramma maskējot mēģinājumus izgatavot kodolbumbu. Irāna apgalvo, ka tai steidzami jāattīsta kodolenerģētika, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas un saglabātu naftas un gāzes rezerves eksportam. 18.augustā ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) valde vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, pieprasot Irānai pārtraukt visas aktivitātes pie kodolprogrammas. Paredzēts, ka 3.septembrī IAEA ģenerāldirektoram Mohammedam el Baradei jāsniedz ziņojums par Irānas kodolaktivitātēm. Ja Irāna turpinās nepakļauties starptautiskajam spiedienam, domājams, ka ES un ASV centīsies panākt, lai IAEA nodod Teherānas lietu izskatīšanai ANO Drošības padomē, kas varētu lemt par sankciju piemērošanu.