Irānas parlamenta enerģētikas komisija brīdinājusi, ka Teherāna varētu izmantot naftu kā politisko ieroci, vēršoties pret iespējamajām sankcijām, ar kurām valstij draudēts saistībā ar tās kodolprogrammu, sestdien ziņo aģentūra "Mehr".
Irāna sankciju gadījumā draud lietot naftu kā "politisku ieroci"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Enerģētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Šokrolla Atarzadehs aģentūrai norādīja, ka gadījumā, ja pret Irānu tiks vērstas sankcijas, kas apdraudēs tās nacionālās intereses, "tad nafta būs jāizmanto kā politisks instruments". Parlamentārietis piebilda, ka gadījumā, ja sankcijas attieksies arī uz Irānas naftas eksportu, Teherāna bloķēs visu Persijas līča reģiona naftas eksportu. Viņš nepaskaidroja, vai tas nozīmē arī Persijas līča tiešu bloķēšanu, taču uzsvēra, ka Eiropas savienība (ES) "reģionā veido krīzi". Kā jau ziņots, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) valde ceturtdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, pieprasot Irānai pārtraukt visas aktivitātes pie kodolprogrammas, kuras tā atsāka šonedēļ. Savukārt Irāna IAEA valdes rezolūciju, kurā pieprasīts slēgt Isfahānas rūpnīcu līdz 3.septembrim, nekavējoties noraidīja kā "politiski motivētu". Teherāna paziņoja, ka tai kā kodolieroču neizplatīšanas līguma un IAEA papildus protokola parakstītājai ir tiesības īstenot kodolprogrammu miermīlīgiem mērķiem. Parlamenta spīkera vietnieks Mohammads Reza Bahonars, kurš ir jaunā Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada tuvs līdzgaitnieks, sestdien aģentūrai "Fars" norādīja, ka turpmākajām sarunām ar Eiropas Savienību (ES) jācentrējas vienīgi uz urāna bagātināšanas rūpnīcu Natanzā un ka jautājumā par urāna pārstrādi Isfahānas kodolrūpnīcā nebūs nekādu kompromisu. Taču IAEA rezolūcija neparedz Irānas kodolprogrammas lietu nodot izskatīšanai ANO Drošības padomē, kas varētu lemt par sankciju ieviešanu. Tomēr Eiropas Savienības (ES) diplomāti pavēstīja, ja Irāna neievēros rezolūciju, viņi mēģinās septembrī panākt Irānas jautājuma nodošanu ANO Drošības padomei. Savukārt ASV prezidents Džordžs Bušs piektdien atkārtoti norādīja, ka viņš neizslēdz militāra trieciena iespēju, ja Teherāna nepakļausies starptautiskajām prasībām. Irānas parlamenta drošības komitejas pārstāvis paziņoja, ka Irānu ar šādiem draudiem nevar iebiedēt. Komitejas loceklis Hamids Reza Hadžibabei arī neizslēdz iespēju izmantot naftu, kā "spiediena instrumentu" uz Eiropu un ASV. Intervijā aģentūrai "Mehr" viņš piebilda, ka Teherāna joprojām ir ieinteresēta miermīlīgā kodolkrīzes risinājumā, taču uzsvēra: "Ja mēs kādu dienu tiksim pakļauti spiedienam, tad mēs arī lietosim spiediena instrumentus pret otru pusi, un nafta būs viens no tiem." Trešdien pēc IAEA zīmogu noņemšanas Irāna pilnībā atjaunoja urāna pārstrādes rūpnīcas darbu Isfahānā, kas ietver urāna bagātināšanas procesa pirmo fāzi. Isfahānas rūpnīcā urāna rūda tiek pārstrādāta urāna heksafluorīda gāzē. Iegūtā gāze tiks uzglabāta rūpnīcā, līdz izdosies panākt vienošanos par tās apstrādi centrifūgās, veicot urāna bagātināšanas procesu blakus esošajā Natanzas kodolrūpnīcā. Zemas pakāpes bagātināts urāns tiek izmantots kā kodoldegviela atomelektrostacijās, taču augstākas pakāpes bagātināts urāns var tikt izmantots kodolieroču ražošanai. Tomēr Irāna noliedz ASV apsūdzības, ka tās kodolprogramma maskējot mēģinājumus izgatavot kodolbumbu. Irāna apgalvo, ka tai steidzami jāattīsta kodolenerģētika, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas un saglabātu naftas un gāzes rezerves eksportam.